Ziemele: Likumos jālīdzsvaro sabiedrības intereses un privātās dzīves neaizskaramība 0
Veidojot likumus, kas regulē operatīvo darbību, jāņem vērā gan vispārējās sabiedrības intereses, gan indivīdu tiesības uz privāto dzīvi, šodien Saeimas Operatīvās darbības likuma pilnveidošanas apakškomisijai skaidroja Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) tiesnese un prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas (KTK) locekle Ineta Ziemele.
Ziemele uzsvēra, ka sabiedrības un indivīdu intereses jāsalīdzsvaro tā, lai iesaistītās personas un trešās personas nesajustos tā, ka viņiem nav nekādas nozīmes. “Cilvēkiem jāsajūt, kur ir viņu privātā sfēra,” pauda ECT tiesnese.
Par patlaban Latvijā spēkā esošo Operatīvās darbības likumu Ziemele neizteicās visai pozitīvi. Viņai rodoties sajūta, ka nav ne mazākās nojausmas, kad viņas telefonu var noklausīties, un nevienā demokrātiskā valstī likums nedrīkstot radīt šādu sajūtu, ka iespējama patvaļa.
Ziemele gan tautas kalpus mierināja, ka neviena valsts šajā jomā neesot atradusi “zelta risinājumu”, Latvija neesot vienīgā šāda valsts un diskusijas par attiecībām starp nacionālajām un cilvēku interesēm turpinoties. “Ir svarīgi atklāt noziegumus un sargāt valsti, bet arī cilvēkiem jāparādās kā vērtībai,” viņa piebilda.
ECT tiesnese skaidroja, ka pirmais klupšanas akmens šajā jomā esot privātās dzīves jēdziens, kuram līdz šim neesot atrasta universāla definīcija.
Ziemele norādīja, ka esot skaidrs, ka zem šī jēdziena ejot tādas lietas kā telefonu zvani, e-pasti un cita veida komunikācija, bet diskutējamas ir lietas par personu identificējošu datu, piemēram, pirkstu nospiedumu un DNS paraugu uzglabāšanu.
“Ja valsts rīcībā nonāk šāda informācija, principā to var uzskatīt par iejaukšanos privātajā dzīvē,” piebilda tiesnese, uzsverot, ka jādomā par to, cik ilgi un kādā veidā šāda informācija uzglabājama.
ECT tiesnese akcentēja, ka likumam jābūt saprotamam un indivīdam jāsaprot, kādos gadījumos viņš var parādīties šī likuma redzeslokā. Pēc viņas teiktā, cilvēkam jābūt elementārai drošības sajūtai, lai nav jādomā, ko drīkst pa telefonu teikt un ko nedrīkst. Tāpat cilvēkiem, kuri nekā nav nodarījuši, būtu jādod tiesības uzzināt, vai pret viņu netiek veiktas operatīvās darbības.
Ziemele atzina, ka ar kriminālprocesuālajām darbībām viss esot sakārtots salīdzinoši labi, bet problēmas var rasties ar informāciju, kas ir valstiski svarīga, bet līdz tiesai nenonāk. Kā pozitīvu piemēru tiesnese minēja Vācijā izstrādāto likumu par pretizlūkošanu.
“Likumā jābūt norādēm, kādos gadījumos kādas operatīvās darbības pieļaujamas, jādefinē personu un noziegumu kategorijas, uz kurām šie operatīvie pasākumi var attiekties, jānorāda iegūtās informācijas uzglabāšanas veids, ilgums, konfidencialitāte,” skaidroja Ziemele.
Deputāti Ziemeles paustās domas uztvēra dažādi, piemēram, Aleksejs Loskutovs (V) bija skeptisks par iespējamu informācijas iznīcināšanu datubāzēs. Viņš arī pauda šaubas, vai valstij būtu jāinformē iedzīvotāji par operatīvajiem pasākumiem, kas tiek veikti pret viņiem.
Savukārt tiesnese skaidroja, ka jānodala cilvēku grupas, kuriem sniegt šādu informāciju – vai nu tās ir izmeklēšanā nozīmīgas personas, vai arī vienkārši cilvēki “no ielas”, kas vēlas uzzināt, vai viņiem netiek noklausītas telefonsarunas.
Kā ziņots, bijušais advokāts, tagad Saeimas deputāts Andrejs Elksniņš (SC) iesniedza priekšlikumus grozījumiem Operatīvās darbības likumā, kas atvieglotu dzīvi aizdomās turētajiem.
Komisija vienojās, ka šie priekšlikumi netiks virzīti izskatīšanai Saeimā un tiks skatīti darba grupā. Vēlāk tika panākts, ka tiek izveidota speciāla apakškomisija, kaut arī Iekšlietu ministrijas paspārnē jau izveidota speciāla darba grupa šī likuma vērtēšanai.
Elksniņš savos iesniegtajos grozījumos Operatīvās darbības likumā piedāvāja noteikt, ka izmeklētājiem pusgadu pēc kriminālprocesa izbeigšanas ir jāinformē personas, kuru sarunas ir noklausītas, kurām sekots vai pārbaudīts pasts. Elksniņš arī vēlas, lai būtiskākās operatīvās darbības sankcionētu ne vairs Augstākā tiesa, bet apgabaltiesas.
Deputāts vēlas ierobežot dienestu iespējas veikt operatīvo darbību pret nacionālā naida kurinātājiem un aicinātājiem vardarbīgi gāzt valsts varu.
Elksniņš apgalvo, ka rūpējoties tikai par cilvēktiesību ievērošanu un cīnoties pret pārāk plašu sarunu noklausīšanos.
Iekšlietu ministrija un prokuratūra Elksniņa priekšlikumus asi kritizēja.
Kā ziņots, pirms nedēļas pirmajā apakškomisijas sēdē par tās priekšsēdētāju tika ievēlēts “Vienotības” frakcijas deputāts Andrejs Judins.
Pēc ievēlēšanas apakškomisijas priekšsēdētāja amatā Judins žurnālistiem skaidroja, ka galvenais apakškomisijas uzdevums būs atrast līdzsvaru starp nepieciešamību atklāt un novērst noziegumus un nepieciešamību ievērot cilvēktiesības.
Pēc Judina teiktā, apakškomisija analizēs iesniegtos priekšlikumus grozījumiem operatīvās darbības likumā.
