Mobilā versija
-2.9°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
25. jūnijs, 2015
Drukāt

Ziemeļeiropas kori atkal sastapsies Rīgā

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Šodien sāksies VIII Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmu svētki, kuros paredzēti vairāk nekā 20 pasākumi gan Rīgā, gan Latvijas novados, aģentūru LETA informēja Latvijas Nacionālajā kultūras centrā (LNKC).

Pirmais svētku koncerts “Esi sveicināta, saule!” šovakar plkst.19.30 notiks Latvijas Universitātes Lielajā aulā. Tas būs veltījums diriģentam Imantam Kokaram, kurš 1995.gadā aizsāka Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmu svētku tradīciju. Koncertā uzstāsies koris “Ave Sol”. Koncerta programmā būs Kokara veidoto koncertprogrammu brīnišķīgāko paraugu izlase. Pie diriģenta pults stāsies vairāk nekā desmit diriģenti – Kokara audzēkņi un svētku virsdiriģenti. Savukārt vakarā plkst.22 Esplanādē notiks atklāšanas ceremonija, kurā piedalīsies reprezentācijas kori no visām svētku dalībvalstīm.

Kā norādīja kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK), Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmu svētki ir apliecinājums Latvijas talantiem un personībām. “Tas ir piemineklis Imantam Kokaram, kurš ar saviem sakariem nodrošināja svētku aizsākumu. Viņš ir šo svētku garīgais tēvs,” norādīja ministre. Tajā pašā laikā Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmu svētki parāda arī Latvijas Dziesmu un deju svētku tradīcijas eiropeiskās saknes. “Dziesmu svētki ir ne tikai nacionālā vērtība, bet parāda arī piederību Eiropas kultūrai,” stāstīja Melbārde.

VIII Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmu svētku mākslinieciskais vadītājs Romāns Vanags stāstīja, ka šī gada svētki ir ļoti nozīmīgi, jo pēc 20 gadiem cikls ir noslēdzies un svētki atkal notiek Latvijā. “Tas nozīmē, ka šie svētki vairs nav tikai viens koncerts, viena iniciatīva, bet kaut kas, kam cilvēki vēlas sekot,” stāstīja Vanags.

LNKC vadītāja Signe Pujāte uzsvēra, ka svētkos varēs dzirdēt Ziemeļvalstu un Baltijas valstu koru mūzikas pērles, kā arī starptautisku šedevru – Karla Orfa kantāti “Carmina Burana”.

Rīt, 26. jūnijā, no plkst.10 līdz 13.30 Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā notiks meistarklases. Viena no tām būs meistarklase popa un džeza mūzikas dziedāšanā, kurai pieaicināts profesionālis no Dānijas. Notiks arī dažāda balss pielietojuma meistarklase. Vēlāk, plkst.15, no Vecrīgas līdz Brīvības piemineklim notiks svētku dalībnieku gājiens.

27. jūnijā dažādi pasākumi, tostarp viesu koru koncerti, notiks Bauskā, Cēsīs, Jūrmalā, Ogrē, Siguldā un Tukumā. Savukārt 28. jūnijā Mežaparka Lielajā estrādē notiks noslēguma koncerts. Šis koncerts vienlaikus būs arī Latvijas prezidentūras publiskās diplomātijas un kultūras programmas noslēguma pasākums Latvijā.

Koncerta programmu veidos skaņdarbi, kas iepriekš izskanējuši Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmu svētkos, kā arī vairākas jaunas dziesmas no visām svētku dalībvalstīm. Tāpat Ziemeļu un Baltijas valstu kopkoris izpildīs daļas no Orfa kantātes “Carmina Burana”. Kā uzsvēra Vanags, šo skaņdarbu pirmo reizi atskaņos tik liels dziedātāju pulks – aptuveni 6000 balsu. Skaņdarbu diriģēs Mārtiņš Ozoliņš. Korim tajā pievienosies arī profesionālais pūtēju orķestris “Rīga”.

Koncertu sāks grupa “Cosmos”, kura piekritusi apvienoties VIII Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmu svētku noslēgumu koncerta ieskandināšanai. Grupa kopā ar kopkori atskaņos savu kompozīciju “Vindo”. Koncertā piedalīsies arī trīs zēnu kori – Jāzepa Mediņa Rīgas 1. mūzikas skolas zēnu koris, Rīgas Doma zēnu koris un Rīgas Valda Zālīša pamatskolas zēnu koris. Svētku dalībniekus ar uzrunu noslēguma koncertā sveiks arī Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).

Paralēli Rīgas mākslas telpā no 27. jūnija līdz 23. augustam būs apskatāma izstāde “Latviskās dvēseles raksti”.

Svētkos piedalīsies 56 ārzemju kori, kuros ir 1383 dziedātāji, kā arī Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Dānijas, Norvēģijas un Zviedrijas prezentācijas kori ar 160 dziedātājiem. Latviju pārstāvēs 251 koris ar 4616 dziedātājiem. Svētkos piedalīsies arī astoņi latviešu diasporas kori ar 178 dziedātājiem.

Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmu svētku tradīcija iedibināta 1995. gadā ar mērķi pulcēt kopā Baltijas un Ziemeļvalstu amatierkorus, izkopjot Dziesmu un deju svētku tradīcijai raksturīgo kopdziedāšanu, arī izpildījumā “a cappella”, kura līdz tam bijusi raksturīga tikai Baltijas valstīs, un sekmēt savstarpēju Eiropas kultūras apmaiņu.

Pirmie svētki notika šīs tradīcijas dibinātāju valstī – Latvijā, Rīgā, kopā pulcējot gandrīz 6000 dziedātāju no Baltijas un Ziemeļvalstīm. Šogad svētku tradīcijai aprit 20 gadi – šo gadu laikā svētki sarīkoti visās tradīcijā iesaistītajās dalībvalstīs.

Pievienot komentāru

Latvijā iedegas Ziemsvētku egles, sākas rūķu darbnīcas un Adventa koncertiZiemassvētku gaidīšanas laikā arvien vairāk un vairāk sirsnīgu sarīkojumu gaida ģimenes.
Draugiem Facebook Twitter Google+