Ziemeļkoreja veikusi trešo kodolizmēģinājumu 0
Ziemeļkoreja savā atomieroču poligonā veikusi piesolīto kodolizmēģinājumu, kas izpelnījies ne tikai starptautiskās sabiedrības nosodījumu, bet sadusmojis arī Phenjanas tuvāko sabiedroto Ķīnu.
Komunistiskās valsts oficiālā ziņu aģentūra “KCNA” paziņojusi, ka kodolizmēģinājums noticis “droši un nevainojami” un ka tajā izmantota “miniatūra kodolierīce, kurai nav negatīvas ietekmes uz vidi”. “Kodolizmēģinājums tika veikts kā daļa no pasākumiem mūsu nacionālās drošības un suverenitātes aizsardzībai pret pārdrošo naidīgumu no Savienoto Valstu puses,” apgalvoja “KCNA”. Ziņu aģentūra arī raksta, ka kodolizmēģinājumā sasniegtais sprādziena spēks bijis lielāks nekā iepriekšējos izmēģinājumos – 2006. un 2009. gadā. Āzijas valstu seismoloģijas iestādes pēc sprādziena reģistrēja aptuveni piecu ballu spēcīgu pazemes grūdienu, kura epicentrs atradās vietā, kur izvietots Ziemeļkorejas kodolizmēģinājumu poligons. Dienvidkorejas Aizsardzības ministrija spriež, ka šāda spēka pazemes grūdienu var izraisīt aptuveni septiņu kilotonnu spēcīgs kodollādiņš, kas gan ir samērā mazs.
Kodolizmēģinājums nekavējoties izpelnījās citu valstu nosodījumu. ANO ģenerālsekretārs Bans Gimuns to nodēvēja par “dziļi destabilizējošu provokāciju” un “skaidru un smagu ANO Drošības padomes rezolūciju pārkāpumu”. ASV prezidents Baraks Obama Ziemeļkorejas kodolizmēģinājumu nosauca par draudu Vašingtonai un provokāciju, kas prasa “ātru atbildi”.
“Ziemeļkoreja ne tuvu nav sasniegusi savu mērķi kļūt par stipru un plaukstošu valsti. Tā arvien izolējas un dzen nabadzībā savu tautu, neapdomīgi turpinot izstrādāt masu iznīcināšanas ieročus,” paziņoja Obama.
“Domāju, ka šis Ziemeļkorejas solis būs pašiznīcinošs, tā bija kļūda,” sarunā ar ziņu aģentūru “Reuters” pauda kāds vārdā neminēts Āzijas diplomāts ANO. “Viņi kodolizmēģinājumam izvēlējās visnepiemērotāko laiku. Tas ir kā uzaicinājums starptautiskajai kopienai Ziemeļkoreju vēl vairāk iespiest stūrī.” Izmēģinājums noticis laikā, kad Ķīnā tiek atzīmēta jaunā gada iestāšanās, kā arī dienu pirms Obamas paredzētās ikgadējās uzrunas par stāvokli valstī. Eksperti arī norāda, ka izmēģinājums, iespējams, noticis par godu 16. februārī gaidāmajām Ziemeļkorejas līdera Kima Čenuna dzimšanas dienas svinībām. Tiesa, vienlaikus starptautiskajai sabiedrībai var aptrūkties instrumentu Ziemeļkorejas kodolambīciju ierobežošanai, jo pret valsti jau tā noteikts ārkārtīgi daudz sankciju. Politiskie novērotāji gan atzīmē, ka Ziemeļkoreja tuvojas brīdim, kad tā būs spējīga izgatavot pietiekami kompaktu kodolgalviņu, ar kuru varēs aprīkot tālas darbības raķeti, kas spējīga sasniegt ASV.
