Mobilā versija
Brīdinājums -2.5°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
23. aprīlis, 2015
Drukāt

Ziemeļu gaisma Ērika Ešenvalda multimediālā simfonijā

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Ja, brīdi pirms debesīs uzplaiksnī zaļā gaisma, lapsa patrin asti gar kalnu un debesīs uzskrien dzirksteles. Ja vēja gaisma nakti spoži izgaismo, būs laba siļķu zveja. Ja pasvilposi, debesu uguns mēles pienāks tuvāk. Šos un citus nostāstus par brīnumaino dabas parādību ziemeļblāzmu komponists Ēriks Ešenvalds iedzīvinājis savā jaunajā multimediālajā simfonijā “Ziemeļu gaisma”. Opuss pasaules pirmizrādi piedzīvos 27. aprīlī, Latvijas Nacionālajā operā.

Kopā ar režisoru Renāru Vimbu un operatoru Daini Juragu komponists ceļojis pa Skandināviju, Grenlandi, Islandi un Aļasku, vācot leģendas un tautasdziesmas par šo vislielāko Zemes atmosfēras optisko fenomenu, kas kļuvusi par iedvesmas avotu viņa pirmajai simfonijai. Koncertā tiks uzburts stāsts par ziemeļu tautās leģendām apvīto polārblāzmu, ko spilgtinās ekspedīciju laikā dokumentētie video un dabas skaņu materiāli.

Ē. Ešenvalds atklāj, ka par pamudinājumu darba radīšanai esot kļuvis Latvijas Radio korim rakstītais darbs “Viltus saules”, kas uzrunājis norvēģu producentu, kurš aicinājis rakstīt mūziku par ziemeļblāzmu. Starplaikā tapis arī darbs kamerorķestrim “Viltus mēneši”, bet darbs par ziemeļblāzmu kļuvis par šīs triloģijas beigu posmu. “Ziemeļblāzma iekrita man sirdī,” tiekoties ar klausītājiem aprīļa sākumā, stāstīja komponists.

“Ziemeļblāzma mitoloģijā, vēsturē – tas bija tieši tas, kas mani vilināja. Stāsti cilvēces senajā mitoloģiskajā mantojumā ir ļoti dažādi,” saka komponists. “Ziemeļu tautas ziemeļblāzmu dēvē par lapsas astes sagrieztām sniega vērpetēm, debesu vārtiem aizgājušajiem, par karavīru nenogurstošajām cīņām un pat par bumbas spēlēšanu debesīs, kur bumbas vietā izmantots valzirga galvaskauss.

Diemžēl nedz Kembridžas lielajā bibliotēkā, nedz Trumses (Norvēģija) bibliotēkā nebija dokumentēti šie folkloras stāsti. Bija jādodas meklēt dzīvos stāstniekus un jāveic ieraksti pašiem,” stāsta komponists. Stāstnieki un viņu stāsti par ziemeļblāzmu, arī dziedātāju, ieskaņoti, apceļojot ziemeļzemes gan šaipus, gan viņpus okeānam. Iesākumā tapusi dziesma “Zvaigznes”, ko Ē. Ešenvalds radījis korim “Latvija”, tāpat sacerēta arī kompozīcija “Kāvi”, kuras pamatā ir latviešu tautasdziesma par ziemeļblāzmu jeb kāviem.Esenvalds

Koncertā piedalīsies Valsts akadēmiskais koris “Latvija”, Liepājas Simfoniskais orķestris. Pirmajā daļā klausītājiem būs iespēja baudīt Baltijas izcilāko komponistu darbus korim: Arvo Perta “Morning Star”, Uģa Prauliņa “Veni Sancte Spiritus”, Riharda Dubras “O Magnum Mysterium”, Veljo Tormisa “Incantatio maris aestuosi”, Selgas Mences “Saule pina vainadziņu”, Gundegas Šmites “Akmens dziesma”, kā arī jaunā komponista Jēkaba Jančevska darbu ar Ojāra Vācieša vārdiem “Ar zvaigžņu kluso gaismu”.

Bet koncerta otrajā daļā notiks “Ziemeļu gaismas” pirmatskaņojums. Priekšnesumu papildinās videoprojekcijas, kas tapušas sadarbībā ar norvēģu fotogrāfu Hjetilu Skogli, kurš sevi dēvē par ziemeļblāzmas pēddzini. Iznākumā tapušas polārblāzmas projekcijas, kas atskaņojumā saplūdīs ar mūziku un dabas skaņām, ļaujot izbaudīt autentiskus un plašākai sabiedrībai zudušus nostāstus par ziemeļblāzmu. Koncerta telpas ietērpu veido režisore Margo Zālīte un scenogrāfs Uģis Ezerietis.

Varbūt noder

Koncerts 27. IV 19.00 Latvijas Nacionālajā operā

Biļetes “Biļešu paradīzes” kasēs, www.bilesuparadize.lv

Cena: EUR 10 – 60

Pievienot komentāru

Latvijas simtgades svinības kopumā izmaksās 60 miljonus eiro (2)Kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021. gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro, liecina Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021. gadam, kuru nākamnedēļ izskatīs valdībā.
Draugiem Facebook Twitter Google+