Brīdina no pārmērīgi radikālām eirozonas reformām 0
Astoņas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis Nīderlandes vadībā nākušas klajā ar aicinājumu stiprināt ekonomikas stabilitāti, brīdinot no pārāk “tālejošiem priekšlikumiem” par eirozonas reformām.
“Mēs uzskatām, ka diskusijām par EMU (Ekonomisko un monetāro savienību) jānotiek iekļaujošā formātā,” pieaicinot arī valstis, kas nav pievienojušās eirozonai, teikts kopīgajā dokumentā, ko parakstījušas arī trīs Baltijas valstis un kas acīmredzami ir reakcija uz Francijas prezidenta Emanuēla Makrona ierosinājumiem.
Pirmdien dokumentu parakstījuši Dānijas, Igaunijas, Īrijas, Latvijas, Lietuvas, Nīderlandes, Somijas un Zviedrijas finanšu ministri, aicinot sargāt atlikušo 27 ES dalībvalstu “galveno vērtību – vienotību”.
Kā norādījis Nīderlandes finanšu ministrs Vopke Hukstrā, visas astoņas valstis “ir pārliecinātas, ka pie spēcīgākas Eiropas ved spēcīgākas ekonomikas”.
“Tas sākas nacionālajā līmenī, veicot pasākumus, kuri vairo ekonomikas elastību,” piebildis Hukstrā.
EMU nostiprināšana “sākas ar strukturālo reformu īstenošanu un ar Stabilitātes un izaugsmes pakta ievērošanu, tādējādi veidojot fiskālos amortizatorus nacionālajos budžetos, kas nodrošina telpu nacionālajai fiskālajai politikai,” teikts astoņu dalībvalstu parakstītajā komunikē.
ES jāizmanto jau esošie fiskālie, ekonomiskie un finansiālie instrumenti, lai nodrošinātu konkrētus rezultātus, kas nāk par labu visu 27 pēc Lielbritānijas aiziešanas blokā palikušo dalībvalstu pilsoņiem.
Makrons nācis klajā ar ambicioziem ES reformu priekšlikumiem, tostarp ierosinot veidot īpašu eirozonas budžetu un iedibināt eirozonas finanšu ministra amatu.
Arī Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers eirozonas reformas izvirzījis kā prioritāti.
Neminot nedz Makronu, nedz Franciju, dokumentu parakstījušās astoņas dalībvalstis brīdinājušas no pārmērīgi radikālām reformām.
“Būtiski ir, ka mēs darām visu iespējamo, lai stiprinātu ekonomisko un finansiālo stabilitāti un atgūtu sabiedrības uzticību,” uzsvērts dokumentā. “Tālākā EMU padziļināšanā uzsvars liekams uz patiesu pievienoto vērtību, nevis uz tālejošu kompetences nodošanu Eiropas līmenim.”
“Nacionālās strukturālās un fiskālās politikas labākas darbības” nodrošināšana un tādus mērķu sasniegšana kā banku savienības izveides pabeigšana ir prioritāra pār “tālejošiem priekšlikumiem”, uzstāj dokumenta parakstītāji.
Viņi norāda, ka jānostiprina arī steigā izveidotais Eiropas stabilitātes mehānisms (ESM), kas, iespējams, varētu pāraugt Eiropas Monetārajā fondā.
Taču “lēmumu pieņemšanai noteikti jāpaliek dalībvalstu rokās,” uzsvērts dokumentā.
