Mobilā versija
-1.7°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
14. aprīlis, 2015
Drukāt

Ziemeļvalstu ministri: Krievija rada lielākos draudus Eiropas drošībai (1)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Atbildot Krievijas agresijai, Zviedrijas, Somijas, Dānijas, Norvēģijas un Islandes aizsardzības ministri ir vienojušies stiprināt militāro sadarbību. Attēlā: Zviedrijas jūras spēku patruļkuģis pie Stokholmas arhipelāga.

Nodēvējot Krieviju par kontinenta lielāko drošības izaicinājumu, piecu ziemeļvalstu – Somijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Dānijas un Islandes – aizsardzības ministri parakstījuši deklarāciju, kurā pausta apņēmība stiprināt valstu sadarbību aizsardzības jomā. “Krievijas agresija pret Ukrainu un Krimas nelikumīgā aneksija ir starptautisko likumu un līgumu pārkāpumi. Krievijas uzvedība rada lielāko izaicinājumu Eiropas drošībai. Šā iemesla dēļ pēdējā gada laikā drošības situācija ziemeļvalstu kaimiņu teritorijās ir ievērojami pasliktinājusies, un mums jābūt gataviem saskarties ar iespējamām krīzēm vai incidentiem,” teikts piecu ziemeļvalstu aizsardzības ministru parakstītajā deklarācijā, kas pagājušajā nedēļā tika publicēta Norvēģijas laikrakstā “Aftenposten”.

Atbilde Krievijas agresijai

Deklarāciju par sadarbības stiprināšanu aizsardzības nozarē parakstījuši Norvēģijas, Dānijas Somijas, Islandes un Zviedrijas aizsardzības ministri Ine Sēreide, Nikolajs Vamens, Karls Haglunds, Gunnars Sveinsons un Pēters Hultkvists. “Mums jāvērtē Krievijas rīcība, nevis Kremļa retorika,” uzsver piecu valstu aizsardzības ministri. “Krievija veic milzīgus ekonomiskos ieguldījumus savu militāro spēju attīstībā. Šīs valsts līderi ir apliecinājuši, ka viņi ir gatavi praktiski un efektīvi izmantot militārās metodes, lai sasniegtu politiskos mērķus pat tad, kad tas nozīmē starptautisko likumu neievērošanu,” uzsvērts ziemeļvalstu ministru deklarācijā. Tajā norādīts, ka Krievijas uzvedība aizvien vairāk apdraud Eiropas drošību un ka Krievija arī “pārkāpusi” Baltijas valstu robežas. Tāpat, kā norādīts deklarācijā, “Krievijas propaganda un politiskā manevrēšana sēj nesaskaņas starp valstīm kā NATO, tā Eiropas Savienības iekšienē”. Tāpēc, atbildot Krievijas radītajiem draudiem Eiropas drošībai, ziemeļvalstis ir apņēmušās stiprināt militāro sadarbību.

Norvēģijas laikraksts “Aftenposten” skaidro, ka militārā sadarbība izpaudīsies četros galvenajos virzienos – kopīgās militārajās mācībās, industriālajā sadarbībā, apmaiņā ar izlūk­informāciju un kiberaizsardzībā. Deklarācijā norādīts arī uz nepieciešamību attīstīt militāro sadarbību starp piecām ziemeļvalstīm un trim Baltijas valstīm. “Ziemeļvalstu un Baltijas valstu solidaritāte un sadarbība veicinās drošību mūsu reģionā un samazinās militāra rakstura incidentu riskus. Rīkojoties nelokāmi, prognozējami un konsekventi, mēs varam nostiprināt mieru un drošību šajā pasaules daļā,” teikts deklarācijā. Tajā arī norādīts, ka paplašinātās sadarbības viena no pirmajām izpausmēm būs piecu ziemeļvalstu, kā arī trīs Baltijas valstu, Polijas, Nīderlandes, Vācijas, ASV un Britānijas kopīgās militārās mācības “Arctic Challenge”, kas Zviedrijā un Norvēģijā norisināsies maija beigās. Paredzams, ka ASV uz šīm mācībām nosūtīs “ievērojamu skaitu” “F-16” iznīcinātāju, informē laikraksts “Aftenposten”.

Izpelnās Krievijas nosodījumu

Nedēļas nogalē sarunā ar vietējiem medijiem Somijas ārlietu ministrs Erki Tuomioja uzsvēra, ka nule parakstītā deklarācija “nav ne plāns, ne vēstnesis dalībai NATO”. Taču tā izpelnījusies Krievijas nosodījumu, kura deklarācijā pamanījusies saskatīt “konfrontējošas pieejas”, nevis vēlmi iesaistīties “atklātā un konstruktīvā dialogā”. “Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem ziemeļvalstu militārā sadarbība sākusi vērsties pret Krieviju, kas varētu apdraudēt pēdējos desmit gados panākto pozitīvo savstarpējo sadarbību,” teikts Krievijas Ārlietu ministrijas interneta vietnē publicētajā paziņojumā. “Šajā kontekstā īpašas bažas rada Zviedrijas un Somijas pieaugošā tendence tuvināties NATO, kaut arī abas valstis oficiāli pieturas pie politikas, kas paredz neiesaistīšanos militārajās savienībās.”

Norvēģijas aizsardzības ministres Sēreides padomniece un politoloģe Janne Hālande Matlarija sarunā ar laikrakstu “Aftenposten” uzsvēra, ka ziemeļvastu un Baltijas valstu ciešākas militārās attiecības ir “ļoti saprotamas”. “Tās neaizstās NATO, taču šī sadarbība ārkārtīgi tuvinātu Zviedriju un Somiju NATO,” spriedusi Matlarija. “Somija un Zviedrija ir izlēmušas rīkot militārās mācības atbilstoši NATO standartiem. Tiesa, šobrīd šīm valstīm nav politiska pamata iestāties NATO, sabiedrības atbalsts arī nav viennozīmīgs un šis jautājums būtu jālemj referendumā. Taču pašreiz notiekošais atgādina gatavošanos dalībai NATO.”

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Ziemeļvalstis malaces, tikai kopā strādājot var nodrošināt zināmu drošību reģionā. Latvijai aizsardzības budžets būtu jāpaliena nevis līdz 2, bet gan līdz 5% no IKP, tas nekas, ka šobrīd ekonomika stagnē. Labāk barot savus karavīrus nekā krievu pamuļķus!

Draugiem Facebook Twitter Google+