Mobilā versija
-2.2°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
5. septembris, 2016
Drukāt

Ziemeļvidzemē plosās vilki (6)

LETA/AFPLETA/AFP

Pēdējos divos mēnešos Ziemeļvidzemes virsmežniecības teritorijā bijuši pieci vilku uzbrukumi mājdzīvniekiem, saplosot 19 aitas un divus teļus, informēja Valsts meža dienestā (VMD).

Uzbrukumi nav bijuši vienviet, tie notikuši dažādos pagastos – Brīvzemnieku, Pāles, Stalbes un Umurgas.

Par šiem gadījumiem vietējie iedzīvotāji informējuši virsmežniecības darbiniekus. Lai izvērtētu konkrēto situāciju, uz katru notikuma vietu izbrauca virsmežniecības speciālisti, pēc rūpīgas apskates secinot, ka visos gadījumos uzbrukumu mājdzīvniekiem veikuši vilki.

Pēc pēdējā vilku uzbrukuma Umurgas pagastā tika organizētas vilku medības ar dzinējiem, un vienu vilku izdevās nomedīt, pārējie trīs vilki nomedīti gaides medībās. Pavisam Ziemeļvidzemes virsmežniecības teritorijā ir nomedīti četri vilki.

VMD atkārtoti aicina lauksaimniekus pievērst pastiprinātu uzmanību ganāmpulku drošībai, kā arī nekavējoties ziņot par jauniem uzbrukumiem.

Kā ziņots, šajā vilku medību sezonā, kas sākās 15.jūlijā, VMD ir atļāvis nomedīt 250 vilkus. Šis ir sākotnēji noteiktais pieļaujamais nomedījamo vilku skaits. Tomēr, ja turpmāk tiks reģistrēti daudzi vilku uzbrukumi mājlopiem, VMD ir tiesības limitu palielināt.

Līdz šim nomedīti desmit vilki Ziemeļkurzemes, Ziemeļvidzemes un Zemgales virsmežniecību uzraudzībā esošajās medību platībās.

Vilku medību sezona ilgst līdz noteiktā nomedīšanas apjoma izmantošanai, bet ne ilgāk kā līdz nākamā gada 31.martam. Iepriekšējā medību sezonā tika nomedīti 275 vilki no atļautajiem 275, savukārt 2014.-2015.gada sezonā nomedīja 267 vilkus no atļautajiem 300.

Kā norāda VMD – lai aizstātu 200-250 gadā nomedītus vilkus, pilnīgi pietiek ar 40-50 pieaugušo vilku pāriem, kas sekmīgi vairojas un turpina populāciju, pateicoties brīvām pārvietošanās iespējām, piemērotām midzeņu vietām un barībai.

Latvijā vilku blīvums ir lielāks valsts rietumu, ziemeļu un austrumu daļās, bet mazāk tie sastopami valsts centrālajā daļā. Vilks, kurš ir vesels un nav inficējies ar kādu no slimībām, izvairīsies no cilvēka un necentīsies tam tuvoties.

Eiropas valstu mērogā vilks ir apdraudēts un tādēļ iekļauts aizsargājamo sugu sarakstos. Šo sugu aizsardzību nosaka Latvijā ratificētas starptautiskās konvencijas un Eiropas Savienības valstu likumdošana. Taču minētie starptautiskie dokumenti pieļauj ar vietējiem apstākļiem saistītas atkāpes no vispārējām prasībām, ja vien vietējo specifiku pamato ar regulāri ievāktiem datiem.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. nu, ja eiropa aizsargā, mums kādu daļu vajadzētu varbūt pārvietot tuvāk eiropas galvaspilsētai, kāpēc mums ziemeļvidzemē jādzīvo kopā ar tik daudziem vilkiem, a šiem neviena?

  2. Vilki nekonrolēti neplosa mājdzīvniekus!!! Vilki vasarās medī peles, sikdzīvnieku apēd maitas neļaujot izplatīties infekcijām. Ziemā pulcējas barā nomedī vārgāko stirnu, alni, cūku un ēd to veselu nedēļu vai pat divas atkarībā no bara lieluma. Medniekiem pirms saņemt ieroču atļaujas vajadzētu 4 gadu studijas iziet un uzrakstīt pētījumus par dzīvnieku uzvedību dabā. Tāpat daudziem pilsētas zemniekiem. Tie kuri tagat tur plosās ir šakāļi kuru uzvedība ir dimensiāli pretēja. Tāpat lapsa no kūts nospers 1 vistu, bet cauna nograuzīs visas…

    • Izšaujot trofejvilkus un atstājot vecos suņus un kuces ar barojamajiem kucēniem, vasarās vilcene var nospert 1 jēru, bet ne vairāk, jo klejo lielās teritorijās. Vilks nekad nenogalina vairāk kā pats spēj apēst un 1 nekad neuzbrūk baram pieaugušu liellopu, aitu, kazu, mežacūkām aplasa sivēnus, jo nav nekāds pretinieks pieaugušai meža cūkai. Vecais vilks reizēm sagrēko nosperot pa kādam ķēdes krancītim, bet ar kaukāzieti tas galā netiks, ja nu vienīgi barā…

Interaktīvā laika ziņu karte
Rīga -2.2
Alūksne -7.6
Daugavpils -5.7
Saldus -2.7
Liepāja -1.8
Jelgava -3.6
Ventspils -1.8
Limbaži -5
Madona -5.7
Rēzekne -7.6
Draugiem Facebook Twitter Google+