Mobilā versija
Brīdinājums +15.3°C
Emīlija, visu, kalendāros, neievietoto, vārdu, diena
Pirmdiena, 22. maijs, 2017
8. aprīlis, 2014
Drukāt

“Sēlijas ziepnīcā” tapušās ziepes nonāk arī Īrijā, Norvēģijā, Kanādā

Foto - Andris GrīnbergsFoto - Andris Grīnbergs

“Sēlijas ziepnīca”, kas ir vienīgā Latvijā un atvērta kā meistara Andra Romanovska un Sēlijas amatniecības un tūrisma attīstības biedrības kopīgi īstenots projekts, iekārtota Jaunjelgavas novada domes ēkas pagrabā. Triju dienu pasākumam “Satiec savu meistaru!” viņa darbnīcā pavisam bija pieteikušies 210 cilvēki, to skaitā arī ģimenes ar bērniem.

Azartiskā un asprātīgā ziepnieka A. Romanovska pasākums apmeklētājus uzreiz paņem savā varā. Meistars stāsta un rāda, katls šņāc, izejvielas tiek bērtas, grieztas un svērtas, darbarīki ik pa brīdim mainās meistara rokās, skatītāji tiek aicināti pieiet tuvāk, brīžiem jautājumi birst kā no pārpilnības raga.

“Es nesaku – mans ražojums, saku – mans darinājums, jo es gūstu baudu no savu roku darba, no ziepju vārīšanas procesa un stāstīšanas par riktīgām ziepēm no dabiskām izejvielām,” klāsta meistars. “Dārznieka ziepes domātas ļoti netīrām rokām, noder arī dažam labam politiķim. Bērnu ziepes jeb gudru vecāku ziepes ir neitrālākas, maigākas. Apiņu sviesta ziepes ir labas galvas mazgāšanai. Visas sāls ziepes – apelsīnu, kanēļa, lavandas, medus – ir mūžīgās jaunības ziepes.”

A. Romanovskis uzsver, ka ziepes vāra kā putru un ka galvenās izejvielas ir cūku, liellopu vai jēru tauki, kokosriekstu tauki, rapšu eļļa, sviests, nātrija hidroksīds, ko tautā dēvē par ziepjakmeni jeb ziepju zālēm, piparmētru, kampara, lavandas vai kāda cita ēteriskā eļļa. Un stāsta, kā ziepes pats pārdod dažādos sestdienu un svētdienu zemnieku tirdziņos, visvairāk Jēkabpilī, Ogrē, Skrīveros un Viesītē. Bet tās nonākot arī ārzemēs – Īrijā, Norvēģijā, Kanādā.

Pievienot komentāru

Pasaulē
Draugiem Facebook Twitter Google+