Kokteilis
Baudi

Zigmunds Vilnis – latvietis, kurš no ledus veido Somijas karti un zīmē komiksus 0

Foto no personīgā arhīva

Veselu mēnesi pāvilostnieks, pieredzējušais sniega, ledus un smilšu skulptūru veidotājs un gleznotājs Zigmunds Vilnis pabija Somijā, lai radoši strādātu. Kā viņš atzīst, tā bija atslēgšanās no ikdienas un iespēja realizēt savas mākslinieciskās ieceres. Zigmunds ledus un sniega skulptūru festivālos ir piedalījies daudzās valstīs – Norvēģijā, Somijā, Šveicē, Francijā, Itālijā, Igaunijā, Krievijā, Ķīnā, Kanādā un citās.

Viņa sapnis ir pabūt arī Argentīnā, bet tur vajadzīgi krietni vien lieli līdzekļi, lai šo braucienu realizētu. Uz sniega figūru festivālu gribētu arī doties uz Naijoro, Japānā – mākslinieks ar turieniešiem strādājis kopā festivālā Hamēnlinnā. Japānā un tieši Naijoro ir ļoti senas tradīcijas ledus un sniega mākslai.

Arī zirgu uzglezno
“Pabiju Somijas vidienē, netālu no Jarvilinnas ,mākslinieku rezidencē. Galvenā ēka ir veca muiža, un vasarā es tur jau esmu bijis. Ar saimnieku ievirzīju sarunas par darbošanos namā, un viss izdevās. Tur bija galvenokārt pārstāvji no Somijas, bet bija arī no Japānas, Slovēnijas un es no Latvijas. Rezidence ziemas mēnešos ir tukšāka. Es ļoti daudz darbojos ar domu kādreiz realizēt un izdot komiksu grāmatu. Ja Latvijā būs interese, tad te realizēšu, ja nē – būs jātulko un kaut kur citur jāizdod. Tas bija galvenais mērķis, kāpēc pabiju mākslinieku rezidencē,” stāstu sāk Zigmunds un paturpina, ka šajā radošajā namā mākslinieki nodarbojas ar dažādām lietām – glezniecību, tēlniecību, metālliešanu, metālkalšanu, stikla apstrādi un vēl daudz ko citu. Tur bijis pilnīgs klusums un radoši varēja strādāt. „Es arī tur gleznoju un zīmēju. Man tagad ir radošais posms, kad patīk zīmēt un gleznot portretus. Taču es tur uzgleznoju arī zirgu – pavisam konkrētu. Izmantoju iespēju.”

Brīvdienās tur esot notikuši pasākumi un atvērto durvju dienas – darbnīcas dažādiem interesentiem. Kā Zigis saka, ļoooti dziļi lauki, bet tik daudz ieinteresēto radušies. Dzīve Somijā ir tik sakārtota, ka viņi brīvdienās izvēlās, kur braukt un ko darīt.

Galerijas nosaukums

Mākslinieki savā starpā runājuši angliski, bet pabuldurējuši arī somiski. Tajā vidē, kad tu esi, somu standartvārdus un izteicienus vari iemācīties. „Intereses pēc aizgāju uz stikla darbnīcu. Tur veidoja mozaīkas, lai pēc tam sakarsētu un darinātu hobija variantā. Tas varētu būt dekors, ko logā iekārt vai augļu trauks. Interesanti, bet tas bija vairāk atslodzei. Lai to profesionāli veiktu, vajadzīga speciāla krāsns,” piebilst latviešu mākslinieks.

Ieinteresējušies par Ventspils pasākumu
Brīvajā laikā arī bijusi sava programma. Paticis Alvaro Ālto muzejs. Interesanta sakritība – “Aalto tulkojumā latviski nozīmē “vilnis”. Ālto ir slavens arhitekts, un tur varējuši iepazīties ar viņa arhitektūras principiem. Ne tikai arhitektūrā, bet arī veidojis dizaina elementus. Ļoti vienkāršas lietas, bet viss ģeniālais ir vienkāršs un funkcionāls. Jonsu muzejā apmeklētāji varējuši apskatīties ļoti daudzveidīgu ekspozīciju – glezniecību, tēlniecību un citu mākslas veidu darbus – kas kuram tuvāks. Īpaši paticis muzejs Tupasvillā, kur tēvs ar dēlu meža vidū pārvietojuši vecas celtnes, tur bijusi melnā dūmu sauna, skulptūras. Galvenais uzsvars uz tehnikas muzeju – skatāma veca meža tehnika un krievu militārā un apmilitārā tehnika.

Enonkoski pilsētas bibliotēkā bija noorganizēta foto izstāde par pērnā gada Ventspils festivālu “Zelta smilšu grauds” – viena somu žurnāliste tajā pabijusi un viņu ieinteresējis latviešu pasākums, kurš šogad šajā piejūras pilsētā atkal risināsies. Sākumā festivāli gan bija Pāvilostā.

“Man uz bibliotēku bija jābrauc uz tikšanos, jo tagad esmu mākslinieciskais konsultants šim Latvijas pasākumam. Par mūsu festivālu somiem ir milzīga interese. Viņi jau domā par savu smilšu figūru festivālu un mani uzaicināt par konsultantu – esmu jau konsultējis arī Krievijā, Sankt-Pēterburgā, jo ir jau iekrājusies zināšanu un pieredzes bagāža. Enonkoski bija arī ar bērniem skolā jāstrādā – zīmējām un veidojām modeļus, kurus viņi pēc tam no sniega veidoja. Devu padomus, kā labāk,” pastāsta Zigmunds.

Pilsētiņā Karstula latvieti pieaicinājuši kā konsultantu – divas dienas veidot sniega skulptūras. Cilvēki nedēļas nogalē nākuši aplūkot. Vienai skolai Zigis palīdzējis darbu krāšņāku izveidot. Vērtēšanas tur gan nav bijis, bet domu apmaiņa gan. Zigmundu arī intervējuši vietējās avīzes žurnālisti – galvenokārt par Ventspils festivālu un par darbu ar somu skolniekiem. Jāpiebilst, ka šovasar atkal Ventspils Kultūras centrs organizē smilšu skulptūru veidošanas simpoziju. Jā, tieši simpoziju, lai atteiktos no vārda “festivāls”. Ir degradējusies vārda “festivāls” nozīme. Tagad jau tā dēvē vai katru pagasta dzerstiņu. Apzīmējums „simpozijs” ļaus pasākumam piesaistīt konkrētu mērķauditoriju. Latvijas mākslas skolām nolikumi jau izsūtīti. Iespējams, ka piedalīsies arī lietuvieši un igauņi, jo šai pasākumā dalību ņem interesenti sākot no hobija līmeņa līdz augstas klases māksliniekiem. “Simpozijs ietver sevī četras pamatstihijas: smiltis, zemi, ūdeni un uguni, un, protams, kopējo fīlingu – draudzīgo un pozitīvo atmosfēru. Un pēc saspringtas dienas manis un citu mākslinieku veidotā ugunsskulptūra ir atslodze, kad saule iebrien jūrā,” stāsta šī pasākuma aizsācējs.

Krāšņa lēdija cauri gadsimtam
Noslēgumā Somijā bijis ledus skulptūru festivāls, kas gan nebija saistīts ar darbu mākslinieku rezidencē. Tas noticis mazā miestiņā Pinsio, tuvāk pilsētai Tamperei. Deviņi dalībnieki bijuši – kā viena ģimene.

“Manis veidotā figūra bija interesanta, un to izprata tikai somi. Noslēgumā bija atbraukušas latvietes, kuras ieprecējušās Somijā, un skatās – somu tautu meita. Tur dzimusī maza somu meitenīte teica: bet, mammu, tā taču ir Somijas karte! Man ideja ienāca prātā, jo radošajā mākslinieku rezidencē šķirstīju viņu avīzes. Redzēju arī Somijas karti – kā tautu meitu, sievietes figūru. Darbu nosaucu “Krāšņa lēdija cauri gadsimtam”, jo šogad valstij paliek 100 gadi kopš neatkarības iegūšanas. Visi pasākumi tur ir šajā zīmē,” skaidro Latvijas mākslinieks un uzskaita, ka festivālā vēl piedalījušies tēlnieki no Somijas, Spānijas Katalonijas reģiona, Igaunijas, Slovēnijas un viņš no Latvijas. Par savu figūru Zigmunds vēl pastāsta, ka sākumā nezinājis, kā veidot “tautumeitas” mugurpusi. Pavaicājis somiem, kas viņiem ir nacionālais zieds? Izrādās – maijpuķīte.

“Es momentā paņēmu stilizētā veidā un aizmugurē izveidoju no ledus maijpuķītes. Nostilizēju. Uzreiz varēja pateikt, kas tas par ziedu. Cittautiešiem tas gan neko neizteica, bet somi priecājās. Zinu, ka Igaunijai nacionālā puķe ir rudzupuķe, bet diemžēl nezinu, kas mūsu zemei,” atklāti stāsta Vilnis. Igauņi veidojuši īsti tēlniecisku darbu – sievieti, vīrieti un sirdi pa vidu. Zigim paticis katalonietes darbs, kur ledus kā materiāls ticis izmantots, lai atveidotu senas rakstu zīmes. Vietas neesot dalītas, un paši tēlnieki aizklātā balsošanā izvēlējušies labākos. Latvietim tikusi otrā vieta. Slovēnieti atzinuši par veiksmīgāko tehnikā – šūpoles kokā karājas un darbs ar nākotnes momentu, tāds īsti filozofisks. “Mans darbs cilvēkiem patika. Man gandarījums, ka cilvēki saprata darba vēstījumu. Nāca fotografēties, un reklāma bija laba. Īpaši jauki bija, ka festivāla dienās bija ideāls laiks,” priecājas skulptors. Skulptūras miestiņā paliks, līdz nokusīs. Nākamajā nedēļā pēc festivāla uzņemt figūras brauca arī Vācijas televīzija, un tas viss saistībā ar Somijas simtgadi. Starp citu, šai ziemeļu valstī simtgades pasākumi rit visa gada garumā.

Lejā pie upītes zied zilas puķītes
Četrās festivāla dienās katru vakaru bija kultūras programma, arī karaoke, ko latvietis dziedājis pirmo reizi. Zigmunds piedziedājis igauņu dziesmai, un šīs valsts pārstāvis pēc tam prasījis: vai tu zināji to dziesmu? Kādreiz viņam bijusi diezgan liela igauņu dziesmu ierakstu kolekcija, un konkrēti Somijā izpildīto dziesmu no grupas „Fix” repertuāra Zigmunds zinājis no galvas. Karaokē jautrības un enerģijas pietika visiem vakariem, un galvenokārt dziedājuši roka klasiku. Latviešu repertuāra gan tur nebijis, bet paņemot “Santa Lučia”, un Zigmunds dzied latviski: lejā pie upītes zied zilas puķītes. Pēc tam paskaidrojis, ko dziedājis. Dziedāšana notika dažādos, spontāni izveidotos un mainīgos sastāvos. Vakara vadītājs asprātīgi komentēja un iedrošināja. Igaunis dziedājis kopā ar katalonieti, un pasākuma vadītājs pieteicis: Estalonija. Tas viss nebijis iestudēts, bet notika spontāni un ar to bija interesants.

Saistītie raksti

Zigmundam, kā ļoti bieži, dzimšanas diena bija festivāla laikā. Februāris parasti ir piesātināts ar pasākumiem. Viesnīcā piereģistrējoties, bija jāuzraksta savs dzimšanas datums, un tā visi uzzinājuši. Visi uzdziedājuši: Happy birthday to Zigmunds! Neapšaubāmi, tas ir skaisti! Un šogad mūsu skulptors svinējis pusapaļu jubileju.

“Par šo braucienu tiešām esmu gandarīts. Viss bija kā vajag – gan kompānija, un laiks bija fantastiski labs – saulains. Bija riktīga ziema, un tas taču ir ļoti patīkami. Kā allaž ar atbraukušajiem māksliniekiem sadraudzējos. Tagad pieņemts vairs vizītkarti nedot, un visi ir Facebookā. Varam tur padalīties iespaidiem. Visi grib braukt uz Latviju, bet es saku – kur es jūs likšu? Braucot es skatos arī kēķa pusi – kā tas tiek organizēts? Mēs organizējam savu smilšu festivālu, bet varbūt kādas idejas var aizņemties no citām valstīm?” sarunu noslēdz daudzpusīgais mākslinieks.

LA.lv