Reklāmfoto

Zilā lakatiņa mantojums 0

14. jūnijā Latviešu biedrības nama Lielajā zālē, atceroties leģendāro dziesminieku Eduardu Rozenštrauhu, notiks muzikantam veltīts koncertuzvedums “Eduards Rozenštrauhs. Neprātīgā sirds… es tagad esmu viens”, kurā tiks aizsākta ziedojumu vākšana dziesminieka kapa piemineklim.

Reklāma
Reklāma

 

Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Lasīt citas ziņas

Pirms divdesmit gadiem daudzu latviešu iemīļoto dziesmu autors un izpildītājs Eduars Rozenštrauhs aizgāja viņsaulē, taču viņa dziesmas joprojām zina katrs latvietis, pat ja publiskajā telpā viņa vārds nepelnīti piemirsts, uzskata dziesminieka skatuves līdzgaitniece un dziedātāja Indra Lintiņa. Tālab šogad, pieminot Rozenštrauha mantojumu, viņa pulcējusi vairākus mūziķus, aktierus un dejotājus, lai koncertuzvedumā parādītu gan dziesminieka daiļrades zināmāko, gan arī mazāk zināmo pusi.

“Astoņdesmitajos gados pēc toreizējā operetes teātra režisora Kārļa Pamšes ieteikuma Eduards noklausījās mani un aicināja kļūt par viņa dziedātāju. Laikam iepatikos,” atceras Indra. “Tolaik biju tā, kas Eduardam Rozenštrauham uz skatuves bija vistuvāk. Tas bija laiks, kad Latvija vēl nebija neatkarīga, bet, koncertējot kopā ar Eduardu, piedzīvoju cilvēku pulkus koncertos aiz okeāna, pēc tam – arī šeit, Latvijā. Eduards bija kolosāls cilvēks, neordināra personība, brīnišķīgu dziesmu autors un tautas pašapziņas modinātājs atmodas laikā – to nevajadzētu aizmirst. Esmu tā laika lieciniece, tādēļ uzskatu par savu pienākumu atgādināt viņa vārdu šodien,” saka Indra.

CITI ŠOBRĪD LASA

Koncertā Latviešu biedrības namā dziedātāja Latvijas valstij simboliski dāvās slavenā “Zilā lakatiņa” oriģinālo nošu pierakstu.

 

“Ar savu dzīvi viņš iemiesoja visas latviešu tautas likteni – viņš bija aizliegts, viņš nedrīk-stēja strādāt, kā leģionāru un trimdinieku viņu nepieņēma darbā, un tādu kā viņš bija simtiem un tūkstošiem, viņš bija tautas sastāvdaļa,” ir pārliecināta Indra.

 

Piemiņas koncerta pirmajā daļā režisore Anita Grūbe izveidojusi Rozenštrauha dziesmu koncertuzvedumu, kurā meklē Eduarda un Skujiņu dzimtas stiprākās meitenes – Rūtas Skujiņas, dzejnieces Austras Skujiņas māsas, iespējams, kopīgos dzīves pavedienus. Uz skatuves dziedās gan pati Indra Lintiņa, gan aktieris Juris Hiršs, dziesmu aranžētājs Valdis Zilveris un pianiste Sandra Lūķe. “Lai arī vēsture par to klusē, atceros, ka Eduards vienmēr sacīja – mana Rūta. Iespējams, viņu dzīves pavedieni tomēr krustojušies. Viņa bija skaista sieviete, Eduards – mūžam jautrs, sabiedrības dvēsele, skaistulis. Ne velti daudz viņa dziesmu ir tieši ar Rūtas Skujiņas tekstiem.”

Bet koncerta otrajā daļā ansamblis “Mantojums” (Māris Lasmanis, Dainis Cimermanis, Ivars Pauls, Reinis Galenieks) pēc 24 gadiem atcerēsies atmodas laiku un Eduarda Rozenštrauha grandiozos koncertus. Piedaloties korim “Ķekava” diriģenta Arvīda Platpera vadībā, skanēs tautā iemīļotākās dziesmas, 
savu interpretāciju par pagājušā gadsimta dziesmām rādīs 41. vidusskolas audzēkņi Maijas Feldmanes vadībā. Savas krāsas koncertā izdejos Nacionālās operas baleta trupas soliste Natālija Samborska un Rīgas Horeogrāfijas vidusskolas absolvents, Indras dēls Kristaps Lintiņš. Koncerta otro daļu vadīs Anta Rugāte, ienesot vēl kādu kultūrvēsturisku noti, vēstot par Eduarda Rozenštrauha un šogad viņsaulē aizgājušās dzejnieces Broņislavas Martuževas liktenīgajām paralēlēm, kas satikušās dziesmā “Jaunība”, raisot diskusijas par dziesmas autorību.

Reklāma
Reklāma

 

Uzziņa

Koncerts – 14.VI 19.00.

Biļetes “Biļešu paradīzes” kasēs, www.bilesuparadize.lv

Cena – Ls 3.