Pirms dažiem gadiem uzņemtās piedzīvojumu filmas “Ceļojums uz Zemes centru” ieņēmumi bija tik pārliecinoši, ka producentiem bija skaidrs – jāveido nākamā filma.

Lasītākie

10 apetīti nomācoši produkti, kas jāēd katru dienu 23

Mājas

12 senlatviešu ticējumi par Jurģu dienu: kāda šī diena, tāda visa vasara? 25

Putinam draud briesmas, par kurām pagaidām zina tikai nedaudzi 15

Lasīt citas ziņas

“Ceļojums uz Noslēpumu salu 3D” droši vien skaudību izraisītu virknei fantāzijas žanra rakstnieku ar Žilu Vernu, Robertu Lūisu Stīvensonu un Džonatanu Sviftu priekšgalā, jo jaunāko tehnoloģiju iespējas uz lielā ekrāna ļauj uzburt teju visu, bet šajā gadījumā 3D ir vienīgais iemesls, kāpēc būtu vērts pusotru stundu sēdēt kinozālē.

Šons Andersons ir no grūtajiem pusaudžiem – pēc tēva nāves viņš tā arī nav radis mieru un ar lielu skepsi skatās uz savu patēvu, kurš gan cenšas, kā māk, tomēr padēla uzticību nav ieguvis. Bet tad viņam rodas lieliska iespēja – atceroties armijā pavadīto laiku un atmiņā atsaucot Morzes kodu, Henks Šonam palīdz atšifrēt slepenu ziņojumu, par kuru puika ir pārliecināts – to sūtījis viņa piedzīvojumu kārais vectēvs, no kura jau gadiem nav nekādu ziņu. Abi dodas ceļā, lai kopā ar balamutīgo helikoptera īpašnieku Gabato un viņa skaisto meitu Kailani uzmeklētu vietu, kur Aleksandrs ir apmeties. Un priekšā, protams, gaida milzum daudz piedzīvojumu un pārsteigumu, jo kompānija nonāks uz mistiskās Noslēpumu salas, ko savos darbos pieminējis ne viens vien fantasts, atradīs pat leģendāro Atlantīdu un beigu beigās izvizināsies ar “Nautilu”.

Malaizijā, saduroties diviem militārajiem helikopteriem, desmit bojāgājušo

Rīgas dome aicina iedzīvotājus Lielās Talkas ietvaros sakārtot ēku pagrabus droša patvēruma veidošanai

“Visvairāk cieš mazie un ziedošie augi!” Dārzkopības eksperts par to, kā pasargāt dārzu no sniega un aukstuma

No literārām un mitoloģiskām atsaucēm filmā čum un mudž, un tās ir interpretētas ļoti brīvi, bieži vien liekot uzdot jautājumu – vai tas tikai tāpēc, lai filmas mākslinieks uz ekrāna varētu radīt vēl pārsteidzošāku un neticamāku vidi?

Žila Verna darbus jau pirms vairāk nekā 100 gadiem ekranizēja Žoržs Meljess, un laika gaitā tos adaptējis ne viens vien kinorežisors, taču tikai tagad, pateicoties tehnoloģiju attīstībai, iespējams tos pārnest maksimāli tuvu rakstītajam, un ar to arī nodarbojušies “Ceļojuma uz Noslēpumu salu” autori. Protams, pēc “Avatara” ir grūti pārsteigt jau tā izlutināto skatītāju, tāpēc krāšņās bildes, lidojums ar bitēm un bēgšana no milzu ķirzakas ir spēcīgākie pārdzīvojumi, kuros – tāpat kā pārējā filmā – nekādu kritiku neiztur aktieru teatrālais sniegums, un pats leģendārais Maikls Keins, kurš savas garās karjeras laikā ticis pie diviem “Oskariem”, šķiet, nav īsti izpratis spēles noteikumus, taču atšķirībā no pārējiem kolēģiem viņš vismaz cenšas iedzīvināt savu varoni, nevis padara to par amatierteātra solistu, kurš nespēj darboties komandā. Arī Džošs Hačersons – viens no jaunajiem aktieriem, kam prognozēja interesantu karjeru, – krietni piekāpjas citiem sava vecuma jaunajiem un cerīgajiem, bet tīņu elks Vanesa Hadžinsa nav nekas vairāk par smuku sejiņu, kas cenšas būt jauka meitene.