Zilais karogs rada burātāju uzticību 0
Mēdz teikt, kas labi visiem, tas neder nekam, tomēr Liepājas osta būs izņēmums, jo statistika liecina par kravu apjomu stabilu pieaugumu, savukārt atpūtnieku kvalitātes zīme ir Zilais karogs, kas Liepājas Jahtu centrā katru sezonu tiek pacelts jau kopš 2009. gada.
Cilvēki tic starptautiskiem sertifikātiem
Liepāja ir ostas pilsēta, kas savulaik izveidojusies no neliela zvejnieku ciema, līdz ar to ūdeņiem un ar tiem saistītajiem transporta līdzekļiem pilsētas dzīvē vienmēr bijusi liela nozīme. Mūsdienās Liepājas ostā ienākošo kuģu spektrs ir ļoti plašs – no milzīgajiem “Panamax” tipa kravas kuģiem līdz pat nelieliem kuteriem un jahtām. Liepājas Reģiona tūrisma informācijas biroja vadītāja Zane Gaile norāda, ka tūristu skaita pieaugums ir atkarīgs no tā, cik aktīvi jahtu osta nodarbojas ar mārketingu un atpūtnieku piesaisti, tomēr Zilo karogu iespējams izmantot kā vienu no mārketinga instrumentiem.
“Ja ostā ir pacelts Zilais karogs, ārzemniekiem rodas uzticība ostai, ka viņi var rēķināties ar noteiktu kvalitāti. Līdzīgi kā pieczvaigžņu viesnīcas nozīmē pakalpojumu līmeni, tāpat arī Zilais karogs jahtu ostā nozīmē, ka šeit būs iespējams saņemt kvalitatīvu pakalpojumu,” stāsta Z. Gaile. “Protams, kvalitatīvu servisu var piedāvāt arī jahtu ostas, kurās Zilā karoga nav. To mēs varam redzēt gan Ventspilī, gan Rīgā un arī citās pasaules pilsētās, tomēr šis ekosertifikāts ir labs mārketinga instruments, jo cilvēki tic, ka Zilā karoga ostā viss būs kārtībā.”
Daudzas jahtu ostas uz Zilo karogu nepretendē, jo tām ir citas iestrādnes un ekosertifikāta saņemšana tiek vērtēta kā laikietilpīga procedūra. Piemēram, Rīgā galvenā mērķauditorija ir vietējie jahtu un kuteru īpašnieki, tādēļ šis sertifikāts nav tik ļoti nepieciešams. Tāpat arī Vācijā ir daudzas jahtu ostas, kurām nav Zilā karoga, tomēr tas nenozīmē, ka šajās vietās servisa līmenis būtu sliktāks.
Liepājas Jahtu centra vadītājs Kārlis Kints stāsta, ka mazam jahtu centram ir vieglāk izpildīt kritērijus nekā lielai jahtu ostai. Zilais karogs ir starptautisks, un prasības visiem ir vienādas – gan Liepājai, gan arī Vācijai, kur jahtu ostas ir daudz lielākas, līdz ar to arī ietekme uz apkārtējo vidi ir daudz lielāka.
“Pieteikumu visgrūtāk bija sagatavot tieši pirmajā gadā, šobrīd tā vairs nav. Spējam saglabāt gan infrastruktūras, gan arī servisa līmeni, tāpēc iegūt Zilo karogu nav īpaši sarežģīti,” stāsta K. Kints.
