Mobilā versija
Brīdinājums -1.4°C
Alma, Annemarija
Sestdiena, 25. februāris, 2017
6. jūlijs, 2016
Drukāt

Zilais karogs rada burātāju uzticību

Foto - Dzintars HmielevskisFoto - Dzintars Hmielevskis

Mēdz teikt, kas labi visiem, tas neder nekam, tomēr Liepājas osta būs izņēmums, jo statistika liecina par kravu apjomu stabilu pieaugumu, savukārt atpūtnieku kvalitātes zīme ir Zilais karogs, kas Liepājas Jahtu centrā katru sezonu tiek pacelts jau kopš 2009. gada.

Cilvēki tic starptautiskiem sertifikātiem

Liepāja ir ostas pilsēta, kas savulaik izveidojusies no neliela zvejnieku ciema, līdz ar to ūdeņiem un ar tiem saistītajiem transporta līdzekļiem pilsētas dzīvē vienmēr bijusi liela nozīme. Mūsdienās Liepājas ostā ienākošo kuģu spektrs ir ļoti plašs – no milzīgajiem “Panamax” tipa kravas kuģiem līdz pat nelieliem kuteriem un jahtām. Liepājas Reģiona tūrisma informācijas biroja vadītāja Zane Gaile norāda, ka tūristu skaita pieaugums ir atkarīgs no tā, cik aktīvi jahtu osta nodarbojas ar mārketingu un atpūtnieku piesaisti, tomēr Zilo karogu iespējams izmantot kā vienu no mārketinga instrumentiem.

“Ja ostā ir pacelts Zilais karogs, ārzemniekiem rodas uzticība ostai, ka viņi var rēķināties ar noteiktu kvalitāti. Līdzīgi kā piec­zvaigžņu viesnīcas nozīmē pakalpojumu līmeni, tāpat arī Zilais karogs jahtu ostā nozīmē, ka šeit būs iespējams saņemt kvalitatīvu pakalpojumu,” stāsta Z. Gaile. “Protams, kvalitatīvu servisu var piedāvāt arī jahtu ostas, kurās Zilā karoga nav. To mēs varam redzēt gan Ventspilī, gan Rīgā un arī citās pasaules pilsētās, tomēr šis ekosertifikāts ir labs mārketinga instruments, jo cilvēki tic, ka Zilā karoga ostā viss būs kārtībā.”

Daudzas jahtu ostas uz Zilo karogu nepretendē, jo tām ir citas iestrādnes un ekosertifikāta saņemšana tiek vērtēta kā laikietilpīga procedūra. Piemēram, Rīgā galvenā mērķauditorija ir vietējie jahtu un kuteru īpašnieki, tādēļ šis sertifikāts nav tik ļoti nepieciešams. Tāpat arī Vācijā ir daudzas jahtu ostas, kurām nav Zilā karoga, tomēr tas nenozīmē, ka šajās vietās servisa līmenis būtu sliktāks.

Liepājas Jahtu centra vadītājs Kārlis Kints stāsta, ka mazam jahtu centram ir vieglāk izpildīt kritērijus nekā lielai jahtu ostai. Zilais karogs ir starptautisks, un prasības visiem ir vienādas – gan Liepājai, gan arī Vācijai, kur jahtu ostas ir daudz lielākas, līdz ar to arī ietekme uz apkārtējo vidi ir daudz lielāka.

“Pieteikumu visgrūtāk bija sagatavot tieši pirmajā gadā, šobrīd tā vairs nav. Spējam saglabāt gan infrastruktūras, gan arī servisa līmeni, tāpēc iegūt Zilo karogu nav īpaši sarežģīti,” stāsta K. Kints.

Pievienot komentāru

Slimība pārvarēta, atveseļojamies. ES vērtē Latvijas ekonomiku (4)Latvija pēdējos gados pieredzējusi vāju ekonomikas izaugsmi, ekonomiskās nenoteiktības un ES fondu krituma dēļ, bet īstermiņa prognozes ir pozitīvākas, teikts Eiropas Komisijas vērtējumā par finansiālo, ekonomisko un sociālo situāciju dalībvalstīs.
Putnu gripas dēļ Vītiņu pagastā saimnieki bažījas par cāļiem (1)Visām vistām un zosīm jāiztur trīs mēnešu ieslodzījums
Cenas noteic turīgākie: Zemgalē un Latgalē zeme dārgāka (1)Lauksaimniecībā izmantojamai zemei cenas noteic turīgākie zemnieki
Pasaulē
Pieaug saražotā siera un biezpiena apjoms; mocarellai - uzvaras gājiensSaskaņā ar provizoriskajām aplēsēm, pērn Latvijā saražotas 41 500 tonnas siera un biezpiena, kas ir 7,5% pieaugums salīdzinājumā ar 38 600 tonnām
Draugiem Facebook Twitter Google+