Mobilā versija
Brīdinājums -1.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
11. marts, 2013
Drukāt

Zilās mēles slimība

Vēlos vairāk uzzināt par zilās mēles slimību teļiem. Kāds ir šīs kaites cēlonis un kā pret to cīnīties?
 Anda Švāgere Bikstu pagastā

 

Aitu katarālais drudzis jeb zilās mēles slimība ir mājas un savvaļas atgremotāju infekcioza saslimšana. Slimības izraisītāju orbivīrusu no dzīvnieka uz dzīvnieku pārnes miģeles (Culicoides dzimtas kukaiņi), vīruss ir labi piemērojies izdzīvošanai kukaiņu organismā. Endēmiskos apgabalos sezonas laikā, kad kukaiņu aktivitāte ir visaugstākā, šīs infekcijas slimības uzliesmojumi nav nekāds retums.

Biežāk slimo aitas, retāk – kazas, teļi, bet govīm šī infekcijas slimība noris subklīniski (bez redzamām klīniskām pazīmēm).

Visspilgtāk šīs slimības klīniskās pazīmes izpaužas aitām: dzīvniekiem ir drudzis, stipri apsārtusi vaigu un deguna gļotāda, tāpēc rodas spēcīga siekalošanās un iztecējumi no deguna, slimības vēlākās stadijās šie izdalījumi kļūst gļotaini strutaini, ar asins piejaukumu. Tiem sažūstot, ap nāsīm un muti veidojas cietas kreveles. Ja gļotādu apsārtums ir ļoti izteikts, veidojas intensīva tūska – ap acīm, zem žokļa. Audu bojājums ir tik liels, ka mutes, deguna un acu gļotādā parādās asiņošana.  Stiprās tūskas un asiņošanas dēļ dzīvniekiem reizēm kļūst zilgana mēle (tāpēc arī radies slimības otrs nosaukums) – tiesa, tādu mēli redzēt gadās visai reti. Pēc nedēļu ilgas slimošanas uz smaganām, uz mēles un vaigu gļotādas veidojas nekrotiski perēkļi.

Audu bojājumi dzīst lēni. Dažkārt parādās caureja ar asiņu piejaukumu, novēro plaušu tūsku. Drudža perioda beigās ap kāju distālajiem galiem kronīša apvidū var parādīties ādas apsārtums un asiņojumi ādā. Dzīvnieku letalitāte ir apmēram 20 %, bet atsevišķos gadījumos var sasniegt pat 70 procentus. Atveseļošanās periods ir ļoti ilgs, tā dzīvnieks novārdzis, produktivitāte neatjaunojas.

– Latvijā zilās mēles slimība līdz šim nav konstatēta. Pārtikas un veterinārais dienests 2012. gadā, izpildot dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības programmu, ir konstatējis seroloģiski pozitīvus dzīvniekus (govis), kā arī atsevišķos gadījumos ir izolēts vīruss. Saskaņā ar Eiropas Kopienas references laboratorijas atzinumu tas nav savvaļas vīruss, kas izraisa saslimšanu, bet gan vakcīnas vīruss. Tas arī izskaidro to, ka nav konstatētas slimības klīniskās pazīmes, – skaidro ZM Veterinārā un pārtikas departamenta Dzīvnieku veselības un veterināro zāļu nodaļas vecākā referente Olita Vecuma-Veco.

Zilās mēles slimība ar medikamentiem nav izārstējama. Ja dzīvnieka imūnsistēma spēj neit­ralizēt vīrusus, atveseļošanās ir iespējama. Primārais ir laba kopšana, bakteriālās infekcijas kontrole, sabalansēts sāļu daudzums asinīs un šķidruma nodrošinājums. Protams, ļoti liela nozīme ir dzīvnieka vispārējam veselības stāvoklim un imūnreakcijai.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2002. gada 19. marta noteikumiem Nr. 127 “Epizootiju uzliesmojuma likvidēšanas un draudu novēršanas kārtība” vakcinācija pret zilās mēles slimību Latvijā ir aizliegta.

 

SVARĪGI

Profilaktiskie pasākumi

• Neielaist ganāmpulkā nezināmas izcelsmes dzīvniekus un ar apšaubāmu veselības stāvokli.

• Kukaiņu aktīvajā periodā sekot dzīvnieku veselībai, lai laikus atklātu slimos un ziņotu par tiem Pārtikas un veterinārajam dienestam.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+