Žilbinošais talantu šovs visvairāk gaidītākajā animācijas filmā “Dziedi” 0
Vairāk nekā 80 populāru dziesmu, kas tapušas no 40. gadiem līdz mūsdienām, skan laikam jau šogad visvairāk gaidītās animācijas filmas “Dziedi” muzikālajā noformējumā. Nominēta diviem “Zelta globusiem” – gan jau sekos arī kāda nominācija “Oskaram” –, šī filma ar tehniski nevainojamu izpildījumu ir arī spilgts mūsdienu fragmentārās popkultūras spogulis, kas tapis tajā pašā studijā, kur savas ekrāna gaitas sākuši nejaucēni minioni.
Vairāk nekā desmit gadus pēc filmas “Galaktikas ceļvedis stopētājiem” nonākšanas kinoteātros Gārts Dženingss uzņēmis nākamo pilnmetrāžas filmu, ar kuru arīdzan debitējis animācijā. “Dziedi” nenoliedzami ir viena no šī gada visgaidītākajām animācijas filmām. Muzikālais kokteilis, kas aptver daudzus gadu desmitus, pavada vairākas stāsta līnijas, ko apvieno konkurss, ko izziņojis koala, vārdā Basters, lai no nonākšanas bankas rokās izglābtu savu kinoteātri. Savulaik tas piedzīvojis spožu laiku, taču nu, kad elektrība atslēgta, prasīt prasās pēc remonta un arī skatītāji jau gadiem kā nedrūzmējas pie kasēm, viņš izsludina talantu konkursu, kurā, gaidāmās slavas un panākumu spārnoti, piesakās simtiem dažnedažādu antropomorfizētu Losandželosas iemītnieku.
Protams, viņus iedvesmojusi arī izsolītā summa – daudzās nulles vilināt vilina, taču tās, kā drīz atklājas, ir vien Kroulija jaunkundzes vecuma neuzmanības sekas, taču jautrību tas nemazina. Patiesībā Kroulija jaunkundze – ķirzakveidīgais radījums, kas nemitīgi izstrādā kādu neapzinātu muļķībiņu, – ir šīs filmas emocionāli vispiepildītākais tēls, kā arīdzan, pateicoties gadu skaitam, ļauj vilkt paralēles ar mūsdienu popkorna pasauli un laiku, kad dažādas izklaides formas nebija nonivelētas līdz pilnīgai atkarībai no elektronikas, bet pieprasīja klātesamību un lika pārdzīvot. Kroulija – tāpat kā operas primadonna Nana – iezīmē vērtību maiņu, un abu attieksme pret to ir krasi dažāda, tomēr skaidrs ir viens: aizgājušo neatgriezt, un Bastera centieni aiz astes notvert savu sapni, kas jau sen kā ir sabrucis – arī pavisam burtiskā nozīmē –, vienmēr būs nolemti neveiksmei, ja vien viņš neies vienā solī ar laiku. Un kas ir gan viens no pamanāmākajiem mūsdienu izklaides formātiem? Konkurss, kurā dažādi talanti sacenšas par uzmanību, un “Dziedi” rindās par to cīnās cūciņa mājsaimniece, kura ir neizpratnē, ka dzīve ar 25 bērneļiem kādam var izraisīt pamatīgu izbrīnu, ambiciozs pelēns, gangstera gorillas dēls, kurš vairāk par laupīšanām vēlas dziedāt un spēlēt klavieres, Avrilai Laviņai līdzīga dzeloņcūciņa, kā arī bikla ziloņu meitene, kura nekad nav dziedājusi ārpus savas ģimenes loka.
Stāsta fragmentārisms – tāpat kā “Minionu” filmai – liek brangus sprunguļus šīs filmas pēcgaršā, jo patiesībā jau nekas cits reizē ar nebūt ne oriģinālo stāstu un kolorītiem varoņiem netiek piedāvāts, toties piešauta vēl krietna deva klišeju. Taču, piemiedzot uz šo acis, ir patiešām vērts izbaudīt mūsdienu tehnoloģiju iespējas, jo fantastiski izzīmēti dzīvnieciņi un viņu piedzīvojumi uz lielā ekrāna nonāk arvien biežāk un arī pārliecinošāk, ļaujot cerēt, ka tad, kad būs pilnībā apgūtas vizualizēšanas prasmes, “Illumination Entertainment” vadība katrā reizē uzstās, ka nedrīkst aizmirst par patiešām aizraujošu stāstu. “Mīluļu slepenās dzīves” komanda to piedāvāja, un tas noteikti ir viens no iemesliem, kāpēc tā kļuvusi par pamatīgu kases grāvēju – līdz miljardam dolāru ieņēmumos nav tālu – un jau top turpinājums. “Dziedi” arī ir viegli pārvērst par franšīzi, taču tas var notikt vien oriģināli domājošas komandas darbā.
UZZIŅA:
“Dziedi”/”Sing”
ASV, 2016.
Režisors: Gārts Dženingss
Oriģinālvalodā filmu ieskaņojuši: Metjū Makonehijs, Skārleta Johansone, Rīza Viterspūne, Sets Makfērleins, Džons K. Reilijs, Tarons Edžertons, Dženifera Hadsone; filmu latviešu valodā ieskaņojuši: Ralfs Eilands, Liene Šomase, Roberto Meloni, Andris Bērziņš, Ainārs Ančevskis, Lauris Subatnieks, Ilze Ķuzule-Skrastiņa, Artis Robežnieks, Dace Vītola, Pēteris Liepiņš, Jānis Kirmuška, Gunta Virkava
No 21. decembra “Kino Citadele”, “Cinamon”, “Multikino”
