Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
7. marts, 2012
Drukāt

Žilbinošs smaids – mājas apstākļos?

184539_1284

Mūsu senči zobus centās padarīt gaišākus, paberzējot ar ogli, pelniem, sāli vai sodu. Tagad nopērkami dažādi baltinoši un balinoši līdzekļi. Noskaidrojam, kuri no tiem efektīvāki un drošāki.

 

Lai zobi izskatītos labi, vissvarīgākais ir tos kārtīgi tīrīt, uzsver higiēniste Anda Mironova. Emaljas sastāvā ir mazi kristāliņi. Ja baltās pērlītes ir nopucētas un siekalu samitrinātas, to virsma atstaro gaismu. Smaids izskatās spodri balts, kaut arī zobi ir mazliet iedzelteni vai pelēcīgi. Ja zobus klāj aplikums, emalja ir matēta un gaisma tajā nespēlējas. Pat izbalināti tie izskatās tumšāki un nemirdz.

Gadās, cilvēks devies uz klīniku balināt zobus, bet, kad higiēnists tos notīrījis un iemācījis, kā to darīt pareizi, šī doma tiek atmesta.

 

Baltināšana: droša, ja nepārspīlē

Nopērkami gan baltinoši, gan balinoši līdzekļi, tāpēc der zināt, kādu kuru reizi labāk izvēlēties.

Baltināšana (angļu val. whitening) būtībā ir rūpīga zobu attīrīšana no aplikuma, izmantojot speciālu pastu. Salīdzinājumam – metāla katliņu iespējams vienkārši nomazgāt vai, ja gribas dabūt nost arī piedegušos melnumus, noberzt ar raupju sūkli. Tāpat zobus var attīrīt no ēdiena atliekām un mikrobiem, kas uz tiem saķepuši pēdējo 12 stundu laikā, vai arī, cītīgāk pacenšoties, no vecāka un cietāka aplikuma.

Baltinošās pastas lielākoties satur sīkas abrazīvas daļiņas. Pucējot zobus, tās berzējas gar virsmām un gluži kā smilšpapīrs notīra aplikumu. Ieteicams izvēlēties pastu, kura satur gludas un apaļas pulējošas pērlītes. Daļiņas mēdz būt arī asas, ar dzelksnīšiem, taču tādas, pastu lietojot ilgstoši un tīrot zobus nepareizi, var saskrāpēt emalju un padarīt zobus jutīgus pret karstu, aukstu un skābu.

 

Zobi kļūst dzeltenīgi smēķēšanas dēļ! Tās atmešana noteikti nāks par labu gan mutes dobuma veselībai, gan izskatam.

 

Efektīvu un mutes dobuma veselībai drošu baltinošu pastu par latu iegādāties nav iespējams. Ja tā ir tik lēta, visticamāk, satur rupjas abrazīvas daļiņas.

Ir arī pastas, kuru sastāvā iekļauti fermenti, lielākoties – papaīns, ko iegūst no papaijas augļiem, vai bromealīns, kas atrodams ananasos. Šīs dabiskās vielas šķīdina zobu aplikumu.

Lai likvidētu aplikumu ar abrazīvu pastu, zobi ir ļoti rūpīgi jātīra, ar birstīti apslaukot ik virsmiņu, ik stūrīti. Tikai tur, kur daļiņas vairākkārt pārslīdēs pāri, netīrumu kārtiņa tiks noberzta. Savukārt fermentus saturoša pasta vienmērīgi iedarbojas uz visu mutes dobumu, un, lai aplikumu noņemtu, zobi nav tik cītīgi jāberž. Ideāls risinājums, ja tie jutīgi.

Uz baltinošām pastām parasti ir norādīts abrazivitātes indekss – RDA (Radioactive Dentine Abrasivity). Ja tas ir mazāks par 70, līdzeklis ir ļoti maigs, piemērots bērniem un jutīgu zobu higiēnai. To lietojot, smaids nekļūs ievērojami baltāks, bet būs gana, lai nomazgātu zobus. Ja RDA ir no 70 līdz 100, pastu mutes dobuma kopšanai var lietot tikai pieaugušie. Ja to darīsiet ilgstoši un regulāri, zobi pāris nedēļās kļūs ievērojami tīrāki un šķitīs gaišāki. Ja RDA ir 120 līdz 250, abrazivitāte ir augsta un tādu pastu drīkst izmantot ne biežāk kā reizi nedēļā.

 

Izmantojiet zobu birsti ar mīkstiem sariņiem. Vidēji cieti, tīrot nepareizi vai pārāk spēcīgi, var savainot smaganas un emalju.

 

Lietojot baltinošu līdzekli, nav iespējams mainīt ģenētiski noteikto zobu toni. Ja tie no dabas ir dzeltenīgi – kā raksturīgs Baltijas reģionā dzīvojošajiem –, tādi arī paliks.

Baltinoša pasta ar laiku padarīs zobus tīrākus, tādēļ tie izskatīsies gaišāki. Taču jo aplikums vecāks, jo grūtāk dabūjams nost.

Smēķētājam vai lielam kafijas cienītājam, regulāri lietojot, pasta var palīdzēt uzturēt zobus dabiskajā tonī. Tomēr, ja tie jau gadiem ir nodzeltējuši, baltinošais līdzeklis var izrādīties neefektīvs. Vispirms jādodas pie higiēnista un jānotīra cietais aplikums, tajā iezīdušās krāsvielas.

Zobakmeni ar pastas palīdzību nav iespējams likvidēt.

Izmantojiet zobu birsti ar mīkstiem sariņiem. Vidēji cieti, tīrot nepareizi vai pārāk spēcīgi, var savainot smaganas un emalju.

 

Balināšana: mājas apstākļos mazefektīva

Balinot zoba dabisko krāsu uzlabo ar ķīmisku vielu – parasti ūdeņraža vai karbamīda peroksīda – palīdzību. Ģenētiski noteikto toni rada dentīns – cietie audi, kas veido zoba pamatmasu un atrodas zem emaljas. Tai dentīns spīd cauri. Balinošajam līdzeklim ir jāizēdas cauri virsējam slānim, lai iedarbotos uz dziļākajiem.

Lietošanai mājās radīti dažādi līdzekļi: pasta, ar otiņu uzklājams gels, kape jeb uzmava, kuru piepilda ar balinošu šķīdumu un liek uz zobu rindas. Daži no tiem jātur no 30 minūtēm līdz pāris stundām, citi – visu nakti. Lietojami kursa veidā. Nav ieteicams izvēlēties nakts līdzekļus, jo guļot šķīdums var ietecēt rīklē un apdedzināt gļotādu, izraisot sausu, kairinošu klepu.

Lietošanai mājās paredzētie līdzekļi nedrīkst saturēt vairāk kā 6 procentus peroksīda. Tā ir ļoti maza koncentrācija, tādēļ efekta var nebūt vispār, īpaši, ja zobi ir izteikti dzelteni. Līdzekļi, kurus izmanto klīnikās, satur 13–37 procentus šīs balinošās vielas.

Uz iepakojuma bieži vien ir ražotāju solījums, ka zobi kļūs par diviem vai vairāk toņiem gaišāki. Visbiežāk gan lietotājs ir vīlies – īsti nevar saprast, vai krāsa vispār ir mainījusies. Tomēr ražotāji nav melojuši, jo zobārstniecībā viens tonis ir sīka, neprofesionālim nemanāma nianse.

 

Uz iepakojuma bieži vien ir ražotāju solījums, ka zobi kļūs par diviem vai vairāk toņiem gaišāki. Visbiežāk gan lietotājs ir vīlies – īsti nevar saprast, vai krāsa vispār ir mainījusies. Tomēr ražotāji nav melojuši, jo zobārstniecībā viens tonis ir sīka, neprofesionālim nemanāma nianse.

 

Balinošu pastu pārmērīgi bieža lietošana var izraisīt pretēju efektu: zobi kļūst jutīgi, nespodri un poraini, tādējādi uzņēmīgāki pret iekrāsošanos.

Ja pēc balināšanas zobi kļūst jutīgi, līdzekli vairs nevajadzētu izmantot.

Der arī atcerēties, ka daba mūs katru ir radījusi noteiktā toņu gammā. Ir rudens, ziemas, pavasara un vasaras tipa cilvēki. Matu, ādas, acu un zobu krāsa ir saskaņota. Iejaucoties koptēlā un izmainot kādas detaļas krāsu, ir risks izjaukt harmoniju, skaidro Anda Mironova. Blondas sievietes ar pelēkām acīm, kuras nosauļojušās ļoti brūnas un izbalinājušas zobus, parasti izskatās nedabiski.

Balinošais līdzeklis ir jāuzklāj ļoti uzmanīgi, cenšoties neskart smaganas. Te nederēs – jo vairāk, jo labāk. Peroksīds ir ļoti kairinoša viela.

To nav ieteicams lietot grūtniecēm, jo daudzas cieš no smaganu iekaisuma. Tas var pasliktināt stāvokli.

Pie tā nevajadzētu ķerties arī tad, ja kādam priekšējam zobam ir baltā plomba vai uzlikts kronis. Tos izbalināt nevar, tādēļ tonis atšķirsies.

 

 

Kas iekrāso zobus

* Dzeltenīgus – kafija, melnā tēja, burkānu sula. Zilganpelēkus – sarkanvīns. Pelēcīgus – zaļā tēja. Zaļganus – piparmētru tēja. Pelēkus un pat melnus – šķidrie dzelzs preparāti, tādēļ tos ieteicams dzert ar salmiņu.

* Tas gan nenozīmē, ka no šiem produktiem pilnībā jāatsakās. Viena kafijas tasīte vai burkānu sulas glāze dienā zobus tumšākus nepadarīs. Jāatturas no pārmērībām. Ja zobus regulāri pareizi un kārtīgi tīra, divreiz gadā apmeklē higiēnistu, patiesībā var ēst, ko un cik daudz vēlas – to tonis necietīs.

* No minēto produktu lietošanas ieteicams atturēties tiem, kuriem zobi balināti.

 

 

 

Kas labs senās gudrībās
20111012-093122-45

Izmantojot sodu vai smalko sāli, zobus iespējams attīrīt ne tikai no svaiga, bet arī vairākas dienas veca aplikuma un padarīt gaišākus. Rupjo sāli gan nevajadzētu izmantot, jo tā graudiņi var saskrāpēt emalju un savainot smaganas. Uzber nedaudz sāls vai sodas uz mitras birstītes un pucē zobus gluži kā ar pastu. To gan nedrīkst darīt biežāk kā reizi nedēļā, citādi ir risks, ka abrazīvi traumēs emalju un smaganas. Ja pēc procedūras zobi kļūst jutīgi, to vairs nevajadzētu atkārtot.

Pelni un kokogle tāpat kā ziepes ir sārms. Tos mēdza izmantot zobu mazgāšanai, pirms tika izgudrota pasta. Paberzējot ar pelniem vai ogles gabaliņu, zobus tiešām ir iespējams attīrīt no aplikuma, taču kurš gan vēlas sajust mutē kaut ko tik nepatīkamu, ja var lietot pastu, kas garšo pēc piparmētrām, eikalipta, jasmīna, fenheļa, anīsa vai kumelītēm.

Dažs cenšas zobus padarīt baltākus, ierīvējot ar citrona šķēlīti. Augļa sulai piemīt balinošas īpašības, taču tā kaitē emaljai, padarot zobus jutīgus un veicinot to bojāšanos. Skābā vidē šķīst emaljas būvelementi, kas nosaka tās cietību un izturību. Tas ir normāls process, noris ikreiz, kad ēdam vai dzeram un mutē izmainās pH līmenis. Šajā mirklī zobi ir visneaizsargātākie pret baktēriju uzbrukumiem. Pēc maltītes siekalas pamazām pH līmeni mutē normalizē un atjauno emaljas izturību.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+