Zīle: Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanas jārīko kopā 2
Lai palielinātu vēlētāju aktivitāti Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās, turpmāk tās jārīko kopā ar pašvaldību vēlēšanām, aģentūrai LETA sacīja nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK EP vēlēšanu līderis Roberts Zīle (VL-TB/LNNK).
Vaicāts, kā palielināt balsotāju skaitu EP vēlēšanās, viņš norādīja, ka tas ir “miljons dolāru jautājums”. Īstenojot ideju par kopīgajām vēlēšanām, arī pašvaldības turpmāk būtu jāievēl uz pieciem gadiem. Jāņem vērā, ka visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, kur paralēli nenotika citi balsojumi, iedzīvotāju līdzdalības līmenis ir zems, skaidroja politiķis.
Tāpat ir jānodrošina plašākas iespēja balsotājiem ārvalstīs – gan ļaut ilgāku laiku pieteikties pasta balsošanai, gan nodrošināt vēlēšanu iespējas Latvijas diplomātiskajās pārstāvniecībās. Savukārt ES vajadzētu nolemt netaisīt mākslīgo leģitimitāti ar politisko grupu virzītajiem Eiropas Komisijas prezidenta kandidātiem, jo ne jau par viņiem kāds Latvijā balsoja, norādīja Zīle.
Kā ziņots, EP vēlēšanās Latvijā ir piedalījušies tikai 443 000 cilvēki jeb 30,1% balsstiesīgo vēlētāju, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotā informācija.
Līdz ar to EP vēlēšanās bijusi visu laiku zemākā aktivitāte Latvijas dažādo vēlēšanu pieredzē atjaunotās valsts laikā.
Kā ziņots, atbilstoši “Latvijas faktu” sadarbībā ar Latvijas Televīziju veiktās vēlētāju aptaujas datiem par “Vienotību” nobalsojuši 31,2% aptaujāto vēlētāju, par “Saskaņu” – 13,1%, par “Visu Latvijai”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) – 11,7%, par Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) – 6,2%, par Latvijas Krievu savienību (LKS) – 5,5%, par “Alternative” – 3%, par “Latvijas attīstībai” – 2,4%, par Latvijas Reģionu apvienību – 1,8%, par Latvijas sociālistisko partiju – 1,4%, bet par pārējām partijām – mazāk nekā 1% aptaujāto balsotāju.
