Ekonomika
Latvijā

Grieķija bez eiro maz ticama. Saruna ar eirodeputātu Robertu Zīli 6


Roberts Zīle
Roberts Zīle
Foto – Dainis Bušmanis

Eiropas Parlamentā vakar notika diskusija par situāciju Grieķijā. Pirms došanās uz plenārsēdi Strasbūrā Nacionālās apvienības deputātu Robertu Zīli iztaujāju par iespējamo tālāko notikumu virzību.

– Vai referenduma rezultāts Grieķijā jūs pārsteidza?

– Nevienu mirkli nešaubījos par referenduma iznākumu, redzot, kāda kompozīcija ir grieķu pārstāvjiem Eiropas Parlamentā un sekojot plašsaziņas līdzekļos vēstītajam. Domāju, ceru, ka arī ES dalībvalstu līderi Angela Merkele, Fransuā Olands un citu valstu vadītāji, arī Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers un EP prezidents Martins Šulcs bija gatavojušies šādam referenduma rezultātam. Ārēji šie politiķi izskatās it kā nedaudz pārsteigti, kas, manuprāt, ir ļoti naivi, un es ceru, ka tā ir vien ārējā pozīcija. Līdz ar to ir jābūt pilnīgi skaidrai situācijai, ko darīs Eiropas Padome, ko darīs eirozonas grupa un ko darīs Eiropas Centrālā banka (ECB). Ļoti ceru, ka šīm institūcijām ir rīcības plāns.

– Kādas būs Grieķijas maksātnespējas sekas Latvijā?

– Finanšu tirgi jau nākamajā dienā pat tik tālu kā Honkongā reaģēja uz referenduma rezultātiem.

Kopš pirmās krīzes 2011. gadā kardināli mainījās Grieķijas kreditoru struktūra. Agrāk naudu bija aizdevušas galvenokārt privātas finanšu institūcijas, kas pārvaldīja pensiju fondus, apdrošināšanas sabiedrības Vācijā, Francijā, arī ārpus Eiropas, bet patlaban ir iegūts laiks, izveidots Eiropas finanšu stabilitātes fonds, caur kuru eirogrupas valstis iemaksā attiecīgo kvotu, tostarp mūsu kaimiņi igauņi, kas tolaik bija iestājušies eirozonā. Tātad privātā nauda ir aizvietota ar valstu naudu. Vēl ir Starptautiskā Valūtas fonda nauda un Eiropas Centrālās bankas nauda. Latvijas zaudējumi tiešā veidā būs vien caur ECB iespējamajiem zaudējumiem, ja daļu no parāda norakstīs. Ikviens publiski izteicies ekonomists norāda, ka Grieķija visu aizņemto naudu nevarēs atdot. Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) pozīcija pēdējā laikā (kas nepatika eirogrupas locekļiem, īpaši lielajiem) bija, ka ir jārēķinās ar aizdevuma zaudējumiem.

Grieķijā valdība ar referenduma rīkošanu parāda absurdo situāciju, kam var vilkt paralēles ar privāto kompāniju. Proti, maksātnespējīgā uzņēmumā aizņemtās naudas summas atdošanas lielumu nosaka paši bankrotējušie īpašnieki, nevis kreditoru sapulce. Viņi nobalso – mums ir jāatlaiž parādi – un sapulcē šo lēmumu paziņo aizdevējiem. Tas ir absurdi. Šajā absurdumā ir zināma jēga, jo Cipra valdība, lai kā tā man nesimpatizē, izdarīja lielu spiedienu, lai līdz ar jauno aizdevumu programmu (par ko viņi ir pārliecināti, ka tāda būs) viņiem norakstītu parādus. Šajā reizē viņi iniciatīvu ir ieguvuši. Redzēsim Eiropas līderu reakciju.

– Vai var būt tā, ka Grieķijas atbalstam izveido papildu programmu no dalībvalstu papildu iemaksām?

– Es to neizslēdzu. Te ir politiskā problēma. Protams, Latvijas sabiedrībai ir dusmas uz Grieķiju, kur pavisam nesen minimālā alga bija tāda kā mums vidējā alga. Grieķijas premjera partija “Syriza” vēl pavisam nesen EP jautāja – vai 600 eiro ir cilvēka cienīga alga? Tas varētu tracināt diezgan daudzus Latvijas cilvēkus, zinot, ka mūsu valstī vidējā alga tuvojas 800 eiro. Vienlaikus viss nav tik vienkārši. Tāpēc jau ASV ir norūpējušās par šo situāciju, Obamas administrācija piedalās šajās politiskajās spēlēs. Iemesls ir šo notikumu ietekme uz finanšu tirgiem. Galvenokārt tāpēc, ka Grieķija atrodas ģeopolitiski ļoti svarīgā vietā. Tā ir NATO valsts. Pašreizējā situācija nenozīmē, ka Grieķija izstāsies no NATO, bet to, ka situācija varētu kļūt visumā neprognozējama, ja šo valsti izspiež no eirozonas – ar talonu sistēmu, ar drahmu sistēmu, vienalga, kā to dēvējam. Vēl svarīga ir Krievijas ietekmes palielināšanās, arī grieķu un turku savstarpējās attiecības. Turcijai ir pēc ASV otrā lielākā NATO armija. Ir ļoti daudz sarežģītu jautājumu ģeopolitiskajā plāksnē.

Tāpēc domāju, ka ES dalībvalstu vadītājiem nav jāskata vien finanšu jautājums un savas iekšpolitikas problēmas, kas, bez šaubām, ir saistītas ar Grieķijas notikumiem, bet arī šis drošības nosacījums. Un tas ir ļoti nopietns jautājums. Protams, no otras puses, nevar grieķiem piedot, nevar tiešām būtiski atlaist šo parādu. Tad faktiski atvērtu durvis kam citam. Es šeit domāju vēlēšanas Spānijā šā gada novembrī, kur ļoti labas izredzes ir kreisi ekstrēmai partijai “Podemos”. Spānija ir daudz, daudz nopietnāks lielums Eiropā nekā Grieķija. Ja Cipra valdība uzvar Eiropas Komisiju sarunās, tad, domāju, Spānijā “Podemos” var uzvarēt vēlēšanās. Tad būs ļoti nopietnas problēmas. Eiropas līderi to zina un vērtē visus riskus.


– Līdzšinējās sarunas parādīja, ka Ciprs nav pārliecināms, turklāt patlaban viņš vēl ir ieguvis tautas mandātu.

– Nav tik vienkārši. Ir skaidrs, ka viņš vērtē notikumus. “Syriza” ir iekšpartijiski ļoti spēcīgs kreisais radikālais spārns. Cipra iespējamo virzību par labu kompromisam noteikti bremzē partijas ekstrēmi kreisā spārna pārstāvji. Grieķijas finanšu ministra Varufaka atkāpšanās ir zīme, ka Grieķija ies uz kompromisu, tā bija Eiropas sarunu vedēju puses prasība. Visticamāk, tā ir zīme, ka eirogrupa ir gatava kompromisa lēmumam. Pieņemu, ka šāds lēmums varētu būt salīdzinoši ātrs tāpēc, ka gaidīt īsti nevar, tuvojas jūlija beigas, kad jākārto jauns maksājums aizdevējiem, gan arī, neslēpsim, ES institūcijas svēti jūlija beigās dodas atvaļinājumā. Esmu pārliecināts, ka tādi pārgurušie cilvēki kā Junkers noteikti vēlas doties atvaļinājumā. Līdz ar to lēmums būs ātrs. Rietumeiropas politikā lielie līderi ātri sapūš vaigos, naktī ātri atrod kompromisu, un visi aplaudē.

Lēmēji Eiropā, tostarp Eiropas Centrālās bankas vadītājs Mario Dragi, Martins Šulcs, Vācijas ārlietu ministrs Šteinmeiers, visi teica – ir jārespektē grieķu referendums, kaut gan rezultāti viņiem ne visai patīk. Noteikti ir jāsniedz šai valstij humanitārā palīdzība, lai slimnīcām, skolām, bērnudārziem nebūtu naudas trūkums. Tas nozīmē – visticamāk, būs konkrēta naudas summa ar vēlamo naudas izmantošanas virzienu, bet reāli to atdos pārvaldīt Grieķijas valsts institūcijām.

Grieķijas nežēlīgu izsviešanu no eirozonas es neizslēdzu, tomēr uzskatu, ka tam ir samērā neliela varbūtība. Grieķi patlaban ļoti vēlas eiro, viņi grib būt turīgi (smej). Viņi, vienkārši runājot, vēlas, lai viņiem bankomātā būtu nauda. Ja viņus izspiež no laimes zonas caur eiro, tad niknums būs ļoti liels. Tāpēc Eiropa jau runā par humanitārās palīdzības sniegšanu, kas vismaz nenokaitinātu visus Grieķijas sērdienīšus un trūkumcietējus. Gan īstos, gan arī nosacītos. Nākamā palīdzības programma ir ātra reakcija, lai grieķus pret Eiropu nenokaitinātu vēl vairāk. Tomēr, ja turpina valsti pēc tam vēl spiest ārā no eirozonas, teikt, ka pašiem jādrukā savi vērtspapīri, taloni vai nauda, jo jūs, redz, neizturaties, kā vajag, tad tas ir ļoti nežēlīgs un riskants solis. Tad parādās visi drošības nosacījumi un bažas par Grieķijas pievēršanos citam virzienam, lai gan šai valstij ģeopolitiski būtu ļoti grūti spēlēt un iet ārā no NATO.


– Kāda ir Eiropas Parlamenta loma lēmumu pieņemšanā?

Saistītie raksti

– Mēs tikai izdodam rezolūcijas, mēs uzklausām Jerūna Deiselblūma vadīto eirogrupu, ļoti ietekmīgu organizāciju, eirozonas valdību vadītājus un Eiropas Centrālo banku. Es esmu arī aizvietotājs Ekonomiski monetāro lietu komitejā, kur iztaujā amatpersonas. Mūsu loma ir nevis juridiska, kā tas ir likumdošanā pie koplēmumu procedūras, bet politiska. Mēs pilsoņu vārdā uzdodam jautājumus un cenšamies procesu ievirzīt ES pilsoņu interesēs. Viņi var mūs neievērot, ja ir padomes lēmums.

Es aicinu Latvijas cilvēkus saprast – Laimdotai Straujumai būs jāpieņem grūti lēmumi kopā ar citiem kolēģiem eirogrupā. Aicinu saprast, ka politikā šādā situācijā tas nav jautājums vien par kādas valsts saukšanu pie kārtības vai likšanu rāmjos. Tas ir sarežģītāk. Grieķija ir robežvalsts eirozonā, ir ļoti komplicēta situācija ar salām, lielo militāro budžetu, svarīgo vietu pie Bosfora šauruma, kas ved uz Vidusjūru, ar armijas bāzēm, ar Sīrijas tuvumu. Ar ļoti daudziem aspektiem.

LA.lv