Mobilā versija
+1.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
8. jūlijs, 2015
Drukāt

Grieķija bez eiro maz ticama. Saruna ar eirodeputātu Robertu Zīli (6)

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

Eiropas Parlamentā vakar notika diskusija par situāciju Grieķijā. Pirms došanās uz plenārsēdi Strasbūrā Nacionālās apvienības deputātu Robertu Zīli iztaujāju par iespējamo tālāko notikumu virzību.

– Vai referenduma rezultāts Grieķijā jūs pārsteidza?

– Nevienu mirkli nešaubījos par referenduma iznākumu, redzot, kāda kompozīcija ir grieķu pārstāvjiem Eiropas Parlamentā un sekojot plašsaziņas līdzekļos vēstītajam. Domāju, ceru, ka arī ES dalībvalstu līderi Angela Merkele, Fransuā Olands un citu valstu vadītāji, arī Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers un EP prezidents Martins Šulcs bija gatavojušies šādam referenduma rezultātam. Ārēji šie politiķi izskatās it kā nedaudz pārsteigti, kas, manuprāt, ir ļoti naivi, un es ceru, ka tā ir vien ārējā pozīcija. Līdz ar to ir jābūt pilnīgi skaidrai situācijai, ko darīs Eiropas Padome, ko darīs eirozonas grupa un ko darīs Eiropas Centrālā banka (ECB). Ļoti ceru, ka šīm institūcijām ir rīcības plāns.

– Kādas būs Grieķijas maksātnespējas sekas Latvijā?

– Finanšu tirgi jau nākamajā dienā pat tik tālu kā Honkongā reaģēja uz referenduma rezultātiem.

Kopš pirmās krīzes 2011. gadā kardināli mainījās Grieķijas kreditoru struktūra. Agrāk naudu bija aizdevušas galvenokārt privātas finanšu institūcijas, kas pārvaldīja pensiju fondus, apdrošināšanas sabiedrības Vācijā, Francijā, arī ārpus Eiropas, bet patlaban ir iegūts laiks, izveidots Eiropas finanšu stabilitātes fonds, caur kuru eirogrupas valstis iemaksā attiecīgo kvotu, tostarp mūsu kaimiņi igauņi, kas tolaik bija iestājušies eirozonā. Tātad privātā nauda ir aizvietota ar valstu naudu. Vēl ir Starptautiskā Valūtas fonda nauda un Eiropas Centrālās bankas nauda. Latvijas zaudējumi tiešā veidā būs vien caur ECB iespējamajiem zaudējumiem, ja daļu no parāda norakstīs. Ikviens publiski izteicies ekonomists norāda, ka Grieķija visu aizņemto naudu nevarēs atdot. Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) pozīcija pēdējā laikā (kas nepatika eirogrupas locekļiem, īpaši lielajiem) bija, ka ir jārēķinās ar aizdevuma zaudējumiem.

Grieķijā valdība ar referenduma rīkošanu parāda absurdo situāciju, kam var vilkt paralēles ar privāto kompāniju. Proti, maksātnespējīgā uzņēmumā aizņemtās naudas summas atdošanas lielumu nosaka paši bankrotējušie īpašnieki, nevis kreditoru sapulce. Viņi nobalso – mums ir jāatlaiž parādi – un sapulcē šo lēmumu paziņo aizdevējiem. Tas ir absurdi. Šajā absurdumā ir zināma jēga, jo Cipra valdība, lai kā tā man nesimpatizē, izdarīja lielu spiedienu, lai līdz ar jauno aizdevumu programmu (par ko viņi ir pārliecināti, ka tāda būs) viņiem norakstītu parādus. Šajā reizē viņi iniciatīvu ir ieguvuši. Redzēsim Eiropas līderu reakciju.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Zīles kungs to labi zina jo viņā arī ir daļa no līkdeguņu asinīm.

  2. Tiem kuri ECB sēd pie drukājamās mašīnas nekad nepieļaus ja valstis pašas sāks tērēt to ko nopelna,vieglāk ir kontrolēt un pavēlēt ja valsts ir nabaga un parādos,tādēļ jau arī Latvijā mākslīgi radīja parādu slogu un tanī ieguldīja pensiju fonda līdzekļus līdz arto var aizbildināties naudas nav un jāpaceļ pensionēšanas vecums.

  3. Pilnīgi piekrītu, jo eiro ir sadrukāti ļoti pietiekošā vairumā.

  4. kurš granulas ražoja?

  5. Grieķija nav Latvija Atbildēt

    Tā nav iedomājama arī bez Eiropas progresīvajiem nodokļiem!

  6. Problēmas rada paši eirozonas dalībnieki un nevis Grieķija. Grieķuprāt – LAI DOD NAUDU UN NORAKSTA PARĀDUS un mēs neko. Eiroprāt – nu ludzu vel mirklīti uzgaidiet, naudu meklēsim.
    Eu naudas zona ir tiem, kuri šo labumu spēj novērtēt un dzīvot naudas DROŠIBĀ. To novērtējusi arī Melnkalne.
    Princips ir viens – dzīvo ar savu naudu un ar tik cik nopelni un ievāc nodokļos.

Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+