Roberts Zīle
Roberts Zīle
Foto – Dainis Bušmanis

Grieķija bez eiro maz ticama. Saruna ar eirodeputātu Robertu Zīli 6

Eiropas Parlamentā vakar notika diskusija par situāciju Grieķijā. Pirms došanās uz plenārsēdi Strasbūrā Nacionālās apvienības deputātu Robertu Zīli iztaujāju par iespējamo tālāko notikumu virzību.

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
Lasīt citas ziņas

– Vai referenduma rezultāts Grieķijā jūs pārsteidza?

– Nevienu mirkli nešaubījos par referenduma iznākumu, redzot, kāda kompozīcija ir grieķu pārstāvjiem Eiropas Parlamentā un sekojot plašsaziņas līdzekļos vēstītajam. Domāju, ceru, ka arī ES dalībvalstu līderi Angela Merkele, Fransuā Olands un citu valstu vadītāji, arī Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers un EP prezidents Martins Šulcs bija gatavojušies šādam referenduma rezultātam. Ārēji šie politiķi izskatās it kā nedaudz pārsteigti, kas, manuprāt, ir ļoti naivi, un es ceru, ka tā ir vien ārējā pozīcija. Līdz ar to ir jābūt pilnīgi skaidrai situācijai, ko darīs Eiropas Padome, ko darīs eirozonas grupa un ko darīs Eiropas Centrālā banka (ECB). Ļoti ceru, ka šīm institūcijām ir rīcības plāns.

CITI ŠOBRĪD LASA

– Kādas būs Grieķijas maksātnespējas sekas Latvijā?

– Finanšu tirgi jau nākamajā dienā pat tik tālu kā Honkongā reaģēja uz referenduma rezultātiem.

Kopš pirmās krīzes 2011. gadā kardināli mainījās Grieķijas kreditoru struktūra. Agrāk naudu bija aizdevušas galvenokārt privātas finanšu institūcijas, kas pārvaldīja pensiju fondus, apdrošināšanas sabiedrības Vācijā, Francijā, arī ārpus Eiropas, bet patlaban ir iegūts laiks, izveidots Eiropas finanšu stabilitātes fonds, caur kuru eirogrupas valstis iemaksā attiecīgo kvotu, tostarp mūsu kaimiņi igauņi, kas tolaik bija iestājušies eirozonā. Tātad privātā nauda ir aizvietota ar valstu naudu. Vēl ir Starptautiskā Valūtas fonda nauda un Eiropas Centrālās bankas nauda. Latvijas zaudējumi tiešā veidā būs vien caur ECB iespējamajiem zaudējumiem, ja daļu no parāda norakstīs. Ikviens publiski izteicies ekonomists norāda, ka Grieķija visu aizņemto naudu nevarēs atdot. Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) pozīcija pēdējā laikā (kas nepatika eirogrupas locekļiem, īpaši lielajiem) bija, ka ir jārēķinās ar aizdevuma zaudējumiem.

Grieķijā valdība ar referenduma rīkošanu parāda absurdo situāciju, kam var vilkt paralēles ar privāto kompāniju. Proti, maksātnespējīgā uzņēmumā aizņemtās naudas summas atdošanas lielumu nosaka paši bankrotējušie īpašnieki, nevis kreditoru sapulce. Viņi nobalso – mums ir jāatlaiž parādi – un sapulcē šo lēmumu paziņo aizdevējiem. Tas ir absurdi. Šajā absurdumā ir zināma jēga, jo Cipra valdība, lai kā tā man nesimpatizē, izdarīja lielu spiedienu, lai līdz ar jauno aizdevumu programmu (par ko viņi ir pārliecināti, ka tāda būs) viņiem norakstītu parādus. Šajā reizē viņi iniciatīvu ir ieguvuši. Redzēsim Eiropas līderu reakciju.