Zīles noder arī veselībai – sirds un asinsvadi priecāsies! Ieteikumi no Rūtas Bērziņas Bērzītes 1
Lai gan zīles ir no cita plauktiņa nekā saknes, vērts parunāt arī par tām. Ir pieņēmums: ja kāds no septembra līdz aprīlim lieto par maz riekstu un sēkliņu, viņa sirds un asinsvadu veselība ir apdraudēta, jo saņem par maz ideāli sabalansēto taukskābju, ko tie satur.
Šai veselības stiprinātāju grupai nosacīti pieskaitāmas arī ozolzīles – savdabīgs našķis un eksperimentēšanas objekts, jo prasa laiku un ņemšanos. Tie, kuri domā tikt pie neparasta garduma pēc poļu un vāciešu receptēm, jutīsies vīlušies – tur aug citu sugu ozoli, to zīles nav tik rūgtas kā mūsējās.
* Vispirms zīles ar visām čaulām apmēram 15 minūtes vāra, tad izloba un novāra vēl pāris reižu, kamēr sākotnēji brūnais ūdens kļuvis gandrīz vai caurspīdīgs. Atdalās tanīni – spēcīgas rūgtvielas, kas nelielā daudzumā organismam ir vajadzīgas, bet pārbagātībā kaitē. Novārītas zīles sakaltē, samaļ. Pat neilgi glabātas, tās saveļas pikucī. Šo blīvumu uz pannas pasilda, lai izžūst, tad ar kartupeļu stampiņu sasmalcina. Iegūtos miltus pievieno kēksu vai plātsmaizīšu mīklai. Vēlams, lai tā tiktu gatavota no rupjajiem miltiem.
Daži gardēži rīkojas ļoti drosmīgi – ņem pusi zīļu miltu, pusi parasto. Vieniem ļoti garšo, citiem pirmā izmēģinājuma reize paliek pēdējā.
Iesaka Rūta Bērziņa–Bērzīte no Saulkrastiem
