Pirms kārtējā treniņa Murjāņu sporta ģimnāzijas audzēkņi pulcējas skolas gaitenī.
Pirms kārtējā treniņa Murjāņu sporta ģimnāzijas audzēkņi pulcējas skolas gaitenī.
Foto – Dainis Bušmanis

Zīli rokā vai ķert medni kokā? Reportāža no Murjāņu sporta ģimnāzijas 1

Rast iespēju Murjāņu sporta ģimnāziju modernizēt par Saeimas jau piešķirtajiem vairāk nekā četriem miljoniem eiro vai uzstāt uz lielāka finansējuma piešķiršanu, riskējot zaudēt jau iegūto?

Reklāma
Reklāma
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
Lasīt citas ziņas

Šādas dilemmas priekšā atrodas sporta ģimnāzijas vadība, kā arī sporta federāciju vadītāji. Kā rīkoties un vai tiešām pietiks ar četriem miljoniem, lai novērstu avārijas stāvokli skolas sporta manēžā un volejbola zālē, līdz 10. maijam jāizlemj darba grupai, kurā darbojas ģimnāzijas, federāciju, ģimnāzistu vecāki, Murjāņu līgas un Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji (IZM).

Ģimnāzijas dibinātāja IZM uzskata: ja renovācija netiks veikta, pastāv risks ģimnāzijas slēgšanai.

CITI ŠOBRĪD LASA

Trešdien Nacionālajā sporta padomē tās priekšsēdētāja valdības vadītāja Laimdota Straujuma sacīja, ka sporta ģimnāzija netiks slēgta. Murjāņos tomēr bažījas: ja neatradīsies finansējums skolas sporta būvju rekonstrukcijai, ģimnāziju slēgs.

Pagājušajā nedēļā Murjāņu sporta ģimnāzijā bija jūtams, ka vienoties par tālāko rīcību nebūs viegli. Izskatās, ka federāciju pārstāvji vēl cer “izsist” no valdības finansējumu vērienīgiem celtniecības darbiem Murjāņos, kamēr skolā strādājošie uzskata: jāceļ tik lielas sporta būves, cik var uzcelt par jau piešķirto naudu.

Sporta zāle dubultojās


Skaidrības par to, kāda tad būs sporta ģimnāzijas nākotne, nav jau vairākus gadus.

Jau 2012. gadā bija nolemts skolu aizvērt, jo nebija vairs izmantojama skolas ēdnīca un kurtuve. Tomēr izdevās rast finansējumu – 280 000 – latu, ko ieguldīja šo telpu renovācijā.

Tā kā tobrīd politiskā līmenī bijis atbalsts arī nopietnākiem ieguldījumiem, ģimnāzijā sāka izstrādāt vīziju par jaunas sporta zāles celtniecību. Tiesības projektēt šo ēku ieguva firma “5iela”. Kaut sākotnēji bija paredzēts celt 5000 kvadrātmetru plašu zāli, projektēšanas laikā tā izauga līdz 10 000 kvadrātmetru plašai un starptautiskās vieglatlētikas federācijas prasībām atbilstošai sporta manēžai ar 200 skatītāju sēdvietām, kas piemērota ne tikai treniņiem, bet arī sacensībām. Arī sporta zāles izmaksas krietni pieauga, un kļuva skaidrs, ka ar nepilniem 9 miljoniem eiro, ko līdz 2016. gadam Murjāņu ģimnāzijai bija iecerējusi piešķirt valdība, nepietiks un vajadzētu vēl 6,5 miljonus eiro. Patlaban Murjāņu ģimnāzijā jaunos sportistus audzina piecām federācijām, bet pēc multifunkcionālā kompleksa uzcelšanas te varētu trenēties 9 vai pat 10 federāciju jaunā maiņa.

Reklāma
Reklāma

Latvijas Vieglatlētikas federācijas prezidents Guntis Zālītis ir neizpratnē, kāpēc tieši sportam, kura infrastruktūra Latvijā esot nepietiekami attīstīta, nekad nepietiek naudas.

“Man uzreiz bija skaidrs, ka neesam mazā Singapūra un ka šobrīd valsts nepiešķirs līdzekļus tik dārgai celtniecībai,” teic ģimnāzijas direktors Ēvalds Goba. Viņš vaino IZM, kas piekritusi sporta federāciju prasībām būvēt dārgāku manēžu, un jūtas aizskarts, ja no politiķiem izskan, ka tieši ģimnāzija gribot tik dārgu būvi.

Trenējas plus 6 grādos


Kā tad šobrīd izskatās ģimnāzijā? Volejbola zāle un sporta manēža izskatās gana nemodernas, tomēr nešķiet, ka tās bruktu kopā. Taču skolas direktors norāda uz detaļām. Piemēram, sporta manēžas grīda ir nelīdzena, līdz ar to jaunie sportisti pat var gūt traumas. Ziemā šajā manēžā ir tikai plus seši grādi, jo ēka ir angāra tipa un nelielie radiatori to nespēj piesildīt. Bet volejbola zāles grīda ir izpuvusi, kas, protams, arī apdraud jaunos sportistus.

“Mums saka: lai taisām tikai kosmētisko remontu, bet tas jau neatrisinās problēmu, un tad pēc dažiem gadiem varēs teikt: pārceļam handbolistus uz Valmieru, jo Murjāņi brūk,” paredz skolas direktors.

Politiskas intereses?


Ē. Goba atzīst: valstī nav ilgtermiņa sporta attīstības politikas. “Kurš vairāk bļauj un kam tanī brīdī ir lobijs, tas kaut ko var dabūt. Tikko mainās politiskā situācija, iegūto var atkal atņemt,” viņš secina.

“Ja nebūtu mainījusies politiskā situācija, nebūtu iebildumu arī pret lielāku manēžu.” Viņaprāt, Zaļo un zemnieku savienības, kas samērā nesen nonāca valdošajā koalīcijā, interesēs ir panākt Murjāņu slēgšanu, lai nākotnē daļa jauno sportistu trenētos Ventspilī, bet daļa Valmierā, kur esot nepietiekami noslogotas sporta būves. Ē. Goba gan atgādina, ka Ventspilī nesen jau bijuši jauno basketbolistu un futbolistu internāti, taču tur jaunieši nav uzmanīti tik stingri kā Murjāņos, līdz ar to vecāki vairs nevēlējās laist bērnus uz šiem internātiem. “Jā, jaunajos olimpiskajos centros ir ideāli apstākļi treniņiem, bet Murjāņos ir tā unikalitāte, ka te var gan mācīties, gan sportot,” teic Ē. Goba. Turklāt te jaunieši tiek stingri uzmanīti, un, tā kā tuvumā nav pilsētas, jaunajiem sportistiem ir arī mazāk iespēju neievērot sportisko režīmu.

“Mūsu sporta veidā šī ir vienīgā bāze, kur jaunajiem sportistiem vienlaikus trenēties un mācīties,” atzīst arī Kamaniņbraukšanas federācijas prezidents Atis Strenga. Būtiski ir arī tas, ka te skolotāji gatavi strādāt ar jauniešiem tad, kad viņi ir brīvi no sacensībām, ne tikai mācību stundu laikā.

Politiskas intereses noliedz IZM parlamentārais sekretārs A. Geižāns. Taču viņš atzīst: ministrijā gatavo ziņojumu par sporta internātu attīstību Latvijā, kas liek domāt, ka Murjāņiem būs konkurenti.

Situācijā, kas radusies ap Murjāņu sporta ģimnāziju, ir gana daudz neskaidrību. Piemēram, vienā brīdī bija parādījies valdības lēmumprojekts, kurā teikts, ka par prioritāru jāatzīst stadiona “Daugava” sagatavošana Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem un finansējums, kas bijis paredzēts Murjāņiem, jānovirza šim mērķim. Nu šis lēmumprojekts valdības mājas lapā nav atrodams, un A. Geižāns pauda izbrīnu par šāda dokumenta esamību un teicās nezinām, kurš ierosinājis atņemt naudu Murjāņiem.

Taču ir ko pārmest arī tiem, kuri cīnās par skolas attīstību. Tiek manipulēts ar datiem, lai uzsvērtu skolas nozīmību. Piemēram, Murjāņu līga, kurā apvienojušies ģimnāzijas absolventi, izplatīja vēstuli, kurā arī minēts – “VISAS medaļas tika gūtas ar Murjāņu sporta ģimnāzijas absolventu līdzdalību”. Taču sudraba medaļas ieguvējs Martins Dukurs, kā arī visi Oskara Melnbārža stūmēji nav tur mācījušies. Pēc tam pati ģimnāzija izplatīja relīzi, kurā apgalvots, ka kopš neatkarības atgūšanas Latvijai bijušas tikai 11 olimpiskās medaļas un deviņas ieguva murjānieši. Patiesībā medaļas bija 23.

Sarunā ar mani direktors apgalvoja, ka, lai iestātos Murjāņos, jauniešiem jāiziet stingra atlase, ir konkurss. Savukārt sanāksmē par sporta ģimnāzijas nākotni izskanēja, ka jaunos sportistus īpaši jāpierunā mācīties šajā sporta ģimnāzijā.

Saeimas Sporta apakškomisijas sekretārs Dzintars Ābiķis izteicies, ka tērēt miljonus skolai, kurā mācās tikai 110 skolēnu, nebūtu prātīgi.

Ē. Goba atbild: “Sabiedrība īsti neizprot sporta ģimnāzijas nozīmi. Te gatavojam jauniešus lielajam sportam.”

Turklāt reāli ģimnāzijas sastāvā ir četras dažādas iestādes – sporta ģimnāzija Murjāņos, tās filiāle Liel­upē, kur trenējas airētāji, specializētā airēšanas skola un bērnu un jauniešu kamaniņu sporta skola. Kopā skolā mācās un/vai trenējas 416 jaunie sportisti.

Sporta ģimnāzijai nav veicies arī ar pārvaldību. Tās bijusī grāmatvede notiesāta par ģimnāzijai paredzētā finansējuma piesavināšanos. Darbu zaudēja arī grāmatvedi nepieskatījušais direktors. Neoficiāla informācija liecina, ka gaidāms kritisks Valsts kontroles ziņojums arī par esošo skolas vadību.

Viedoklis


Kā Murjāņu sporta ģimnāzijas audzēkņi jūtas situācijā, kad nav skaidra skolas nākotne?


Marta Ozoliņa, ģimnāzijas audzēkņu padomes prezidente: “Jūtamies pārsteigti par notiekošo, it kā skola karātos mata galā. Šī skola ir vajadzīga, jo te viss pakārtots jauno sportistu vajadzībām. Taču mums ir vajadzīgi normāli ap­stākļi, nevis tādi, kādi te ir pašlaik. Pati trenējos volejbolā un uzskatu, ka jauna treniņu zāle mums ļoti nepieciešama.”