Foto – AFP/LETA

Juris Lorencs: Trampa dēļ 2017. gads var kļūt par robežšķirtni pasaules vēsturē 19

Viens no vispretrunīgāk vērtētajiem ASV prezidenta Donalda Trampa dekrētiem – uz laiku pilnībā aizliegt iebraukt ASV cilvēkiem ar Jemenas, Irākas, Irānas, Lībijas, Sīrijas, Somālijas un Sudānas pasēm. Es neatceros līdzīgu precedentu jaunāko laiku Rietumu demokrātiju vēsturē. Vienīgi dažas musulmaņu valstis pilnībā neielaiž savā teritorijā Izraēlas pilsoņus.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Lasīt citas ziņas

Dekrēts ir strīdīgs vairāku iemeslu dēļ. Patiesībā ar to tiek apšaubīta ASV drošības iestāžu kompetence, kas jau tā rūpīgi pārbauda katru vīzas pieprasītāju. Tāpat tiek pārkāpts viens no Rietumu tiesiskuma stūrakmeņiem – nevainības prezumpcija. Tā vien izskatās, ka dekrētam vairāk ir sabiedrisko attiecību gājiens – lūk, kā es pildu priekšvēlēšanu solījumus! Bet bija arī vēl cits apsolījums – pilnībā aizliegt iebraukt valstī musulmaņiem. Vai tiešām Tramps pildīs arī to? Turklāt lēmums nav taisnīgs, jo pazīstamākie islāmistu teroristi un vardarbības ideologi nāk no citām, ASV draudzīgām valstīm – Saūda Arābijas, Ēģiptes, Pakistānas. Tāpat aizliegums diskriminē miljonus kristiešu, kas dzīvo Irākā, Sīrijā un Sudānā. Netiešā veidā Trampa dekrēts skar arī Latviju. Vairāki vadoši Eiropas politiķi brīdinājuši, ka pašreizējā Trampa politika vienotās Eiropas (un tātad arī Latvijas) nākotni padara neprognozējamu.

Bet lietai ir arī morālā puse. ASV paziņojušas, ka tās četrus mēnešus neuzņems nevienu bēgli no septiņām valstīm, uz kurām attiecināts iebraukšanas aizliegums. Ja atskatās pēdējā pusgadsimta vēsturē, tad redzam, ka gan ASV, gan PSRS un tās mantiniece Krievija ir darījušas ļoti daudz, lai destabilizētu reģionus, kur šodien plosās kari un no kurienes plūst bēgļu straumes. Afganistānā viss sākās ar padomju iebrukumu 1979. gadā, Irāka sabruka pēc ASV vadītās koalīcijas invāzijas 2003. gadā. Jemenas pilsoņu kara cēloņi meklējami tālajos 60. gados, kad ar Rietumu un PSRS “palīdzību” šo zemi sadalīja divās valstīs – Ziemeļjemenā un sociālistiskajā Dienvidjemenā. Bet Sīriju šodien plosa visi, kam nav slinkums: Krievija, ASV, islāma teroristi, pat Saūda Arābija un Izraēla.

CITI ŠOBRĪD LASA

Krievijā ieradies pavisam neliels bēgļu skaits no Tuvajiem Austrumiem (galvenokārt Sīrijas), kas drīzāk atgādina par haotisku migrāciju, ne organizētu glābšanu. Nevienu bēgli nav uzņēmušas bagātās arābu valstis – Saūda Arābija, Arābu Emirāti, Katara, Kuveita, Omāna. Patiesībā vienīgā, kas šiem nelaimīgajiem cilvēkiem sniedz palīdzīgu roku, ir Eiropa.

Jau labu laiku izskan apgalvojumi, ka gan Turcija, gan Krievija izmanto bēgļus kā instrumentu, lai iespaidotu Eiropā notiekošo. Turcijas mērķi ir īslaicīgi un aprobežojas ar politisku un materiālu labumu izkaulēšanu, bet Krievijai tie visdrīzāk ir ilglaicīgāki, tēmēti uz Eiropas Savienības destabilizāciju. Tagad Erdoganam un Putinam pievienojies Tramps, savdabīgs zilonis trauku veikalā, kurš ar savām neapdomīgajām kustībām situāciju var tikai pasliktināt.

Ja bēgļus uzskata par ieroci, tad pietiek uzmest skatu globusam, lai saprastu, ka tieši Eiropa ir visievainojamākā, visapdraudētākā pasaules vieta. Amerika ir tālu, viņpus okeānam, savukārt Krieviju no krīzes reģioniem – Āfrikas, Tuvajiem un Vidējiem Austrumiem – šodien nodala daudzu valstu robežas. Daudz tuvāk ir bagātā un pagaidām vēl līdzjūtīgā Eiropa. Lai pilnībā nosargātu tās dienvidu un austrumu robežas, nepieciešami milzīgi resursi un politiskā griba. Turklāt pastāv vēl tāda lieta kā brīva cilvēku kustība Šengenas zonā!

Aizvien vairāk izskatās, ka līdz ar Trampa atnākšanu 2017. gads var kļūt par robežšķirtni pasaules vēsturē, līdzīgi kā pirms simt gadiem tāds bija 1917. gads, kas pasaulei atnesa boļševiku revolūciju Krievijā.