Mobilā versija
-2.4°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
13. maijs, 2014
Drukāt

Dzīve laba, bet par politiku cenšamies nedomāt, atzīst zilupieši (1)

Foto - Artis DrēziņšFoto - Artis Drēziņš

Krievu meitenes Arina Buboviča (no kreisās) un Alise Pertaja par dzīvi Zilupē, kas ir pilsēta kopš 1931. gada, nežēlojas.

Tā kā Ukrainas notikumu gaismā mūsu austrumu pierobežas vārdu loka Latvijas drošības sakarā, devos uz Zilupi skaidrot vietējo iedzīvotāju noskaņojumu.

Nobraucu no Kārsavas līdz Krāslavai gar pašu Krievijas un Baltkrievijas robežu, pakavējos Zil­upē. Kopumā mierīgi. Krievu armijas pierobežas manevrus ne redz, ne dzird. Govis ganās un traktori plosās tīrumos. Sarkanos karogus neredz, māju fasādēs, kā jau tas Latgalē ierasts, vairāk zilu un citu spilgtu krāsu toņu. Pie Goliševas pagastmājas uz pašas robežas ar Krieviju mastā plīvo veseli trīs Latvijas karogi. Pierobežas zemes ceļi šauri, bet labi. Braucēju maz un apdzīvotība arī nav liela. Kādu vientuļu riteņbraucēju noturējusi ceļu policija. Laikam būs dzērumā minies.

Zilupes pilsētas parkā mani sagaida zila zirga skulptūra (droši vien par godu Zirga gadam, ne Trojai), bet pie Tautas nama – plakāts, kas sola, ka uz tikšanos ar vēlētājiem ieradīsies Eiropas Parlamenta deputāts A. Mirskis. Bibliotēkas vadītāja Nadežda Ļemeševa ar kādu lasītāju runā krieviski, bet, kad izdzird manu skaļo “Labdien!”, pāriet uz lauzītu latviešu valodu. Saku, lai taču nemokās un runā krieviski. Atbildē dzirdu: a mums latviešu valoda patīk! Jā, reizēm mums, zil­upiešiem, ir grūtāk latviski runāt, bet saprotam visu, saka man dāmas.

Bibliotēkā pie sienas fotostendi “Mazpulku veikumi”, “Bērni – Zilupes nākotne”, goda vietā patriotiskais izdevums “Tā mēs gājām uz neatkarību”, bet tam līdzās antipatriotiskā Urbanoviča, Jurgena un Paidera grāmata “Nākotnes melnraksti”.

Nadežda, kas pati dzimusi Baltkrievijā, smaidot sūdzas par RTR TV programmas atslēgšanu: jaukos seriālus vairs neredzot… Politikai cenšas nesekot. Arī citi zilupieši par politiku maz runājot – vairāk par to dzirdot no Rīgas, arī to, ka Latgale Latvijai bīstama. Bet kā ar Zilupi?

“Dzīve ir tik īsa, ka tajā laika pietiek tikai mīlestībai, ne naidam. To, kas notiek Ukrainā, nesaprotu un necenšos saprast,” teic Nadežda. “Zilupe ir sakopta. Skolas labas. Vidējai paaudzei darbs ir, jaunajiem gan grūti – tie dodas projām. Arī mans dēls ir Anglijā.”

Celtniece (Latvijā) un mājkalpotāja (kad aizbrauc uz Angliju) Svetlana Žukova ir viena no nedaudzajām Zilupes ukrainietēm, dzimusi Izjumas pilsētā, kas ir tikai 15 kilometrus no tagad bēdīgi slavenās Slovjanskas, kur notiek kaujas.

“Man netur nervi sekot līdzi notiekošajam. Cenšos politikā nelīst. Vīrs tikai skatās televīziju un komentē: atkal bandīti slaktē cilvēkus!” saka Svetlana. Saprotu, ka ar vārdu “bandīti” saprotami cilvēki, kas cīnās pret separātistiem. Svetlana dzimusi krieva un ukrainietes ģimenē, zina abas valodas, bet krievu tomēr tuvāka. Zilupē dzīvo kopš 1987. gada. “Jau padomju laikā Ukraina bija sadalījusies. Kad braucām uz rietumu apgabaliem, mani tur saukāja par hahlušku, bet mēs viņus – par zapadenciem.”

Svetlanai prieks par diviem pusaugu dēliem (viens pieņemts ģimenē no bērnunama) un divām meitām, kuras Anglijā studē medicīnu, mūziku un runā krieviski, latviski, latgaliski, angliski, ukrainiski un pat nedaudz baltkrieviski.

“Man pašai ar latviešu valodu ir problēmas, bet meitas latviešu valodas dēļ savulaik sūtīju mācīties uz Nirzu un spiedu dzīvot internātā, jo tolaik Zilupes vidusskolā latviešu valodu mācīja vāji,” atceras Svetlana.

16 gadus vecie draugi un klasesbiedri Vadims Golubevs, Roberts Siņicins un Vladislavs Kovaļenko skolā mācoties labi, arī latviešu valodu, Roberts un Vladislavs dejo pat tautas deju ansamblī, taču ar mani latviski runāt kautrējas.

“Zilupe ir krievu pilsēta. Latvietis te ir varbūt viens visā ielā, bet tas nenozīmē, ka neesam savas valsts patrioti,” labsirdīgi smej puikas. Kaut arī Krievija no Zilupes ir acīm redzama, Roberts un Vladislavs Krievijā nav bijuši ne reizes un arī nemaz negribot, bet Vadims – tikai trīs reizes futbola komandas sastāvā.

Tomēr Zilupes latvieti palaimējas satikt. 13 gadus vecais Jānis Ļubimovs sevi uzskata gan par latvieti, gan latgalieti – ar vecākiem, kuri strādā par robežsargiem, mājās sarunājas latgaliski. Uz ielas – tikai krieviski, jo citās valodās grūti būtu saprasties. Nekādu nacionālu problēmu neesot – galvenais esot cilvēciskais faktors. Zilupē dzīve laba un patīkot.

To man apstiprina arī divas meitenes Arina Buboviča un Alise Pertaja. Krievu meitene Arina Rīgā studē Kultūras koledžā horeogrāfiju, bet vidusskolniece Alise, kuras mamma ir latviete, tēvs – gruzīns, pati sevi vairāk jūtot kā krievieti, vēl nezīlē, kur dzīve aizvedīs. Tikai zinot: grib studēt un negrib pamest Latviju.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Čyuly, krievi naķ !!!! Uiiiii !!!

Medību laikā sievietei iešauj kājā Sestdien Kurzemē medību laikā kāda sieviete guvusi šautu brūci kājā.
Draugiem Facebook Twitter Google+