Kādi secinājumi pašvaldībās pēc vides avārijas posta Šlokenbekas dzirnavezerā? 0
Līdz 3. augustam pagarināts pie Šlokenbekas dzirnavezera noteiktais ārkārtas stāvoklis. Vēl nesen dažu dienu laikā no piesārņotajiem ezera ūdeņiem izcēla četras tonnas beigtu zivju. Par netīro ūdeņu ieplūšanu šajā ūdenstilpē un zivju masveida noslāpšanu ir sākts kriminālprocess, kura virzību uzrauga Tukuma rajona virsprokurors.
Ēriks Lukmans, Tukuma novada domes priekšsēdētājs:
“Lielais jautājums ir par normatīvo bāzi, kas regulē notekūdeņu attīrīšanas jautājumus. Pašreiz tas viss atstāts uz ražotāju pleciem, bet ne vienmēr viņiem pašiem iespējams ar to tikt galā. Patiesībā nepieciešams komplekss risinājums. Valstī tiek gan runāts par ekonomisko izrāvienu, diemžēl jaunu darba vietu radīšana, lai būtu nodokļi, joprojām ir liela problēma. Bet nodokļi ir vajadzīgi, lai pašvaldībām būtu vairāk līdzekļu arī tādām vajadzībām, kas saistītas ar drošu notekūdeņu attīrīšanas iekārtu darbību. Igaunijā, Lietuvā, Polijā, bet jo īpaši vecajās Eiropas valstīs tās lietas ir daudz vairāk sakārtotas. Latvijā jārada tādi apstākļi, lai pašvaldības spētu vairāk ieguldīt infrastruktūras attīstībā. Pienācīgas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas ir viens no svarīgākajiem priekšnosacījumiem. Tukuma gadījums ir pierādījis, ka problēma jārisina visas valsts mērogā. Šobrīd esam pateicīgi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) par solīto atbalstu. Ministrs Kaspars Gerhards sacīja, ka savu iespēju un resursu robežās sniegs palīdzību Tukuma un Engures novadu domēm, lai varētu veikt tālāko izpēti un plānotos risinājumus situācijas uzlabošanai. Izmaksas ir lielas, pietiek pateikt, ka tikai uzstādītais skābekļa bagātinātājs dienā prasa 700 eiro. Bet mums kopā ar Engures novadu jāizpēta situācija visā “ķēdē” – ne vien Šlokenbekas dzirnavezerā, bet arī divos pārējos ezeros – Valguma un Kaņiera. Un jāsagatavo priekšlikumi tālākai rīcībai.”
Aleksandrs Bartaševičs, Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs:
“Bīstamo rūpnīcu, tādu kā padomju laikā, mums vairs nav, jo tās ir slēgtas. Galvenie ražošanas veidi mums ir metālapstrāde un kokapstrāde. Lielākais risks saistās ar iespējamu degvielas noplūdi. Taču mums notiek mācības, kā rīkoties nelaimes gadījumos, ir arī izstrādāti rīcības scenāriji. Un notekūdeņu attīrīšanas iekārtas strādā labi. Šajā brīdī valsts atbalsts nav nepieciešams. Taču mēs nevaram paredzēt, kas var notikt, no nelaimes, kā saka, neviens nav pasargāts. Ir arī mums bijuši gadījumi, tiesa gan, tikai daži. Bet var pienākt reize, kad valsts palīdzība ir ļoti nepieciešama.”
Aivars Lācarus, Talsu novada domes priekšsēdētājs:
“Domāju, ka labākais atbalsta veids būtu speciāla valsts programma. Uzņēmējiem jānodrošina tā sauktā notekūdeņu priekšattīrīšana, kas prasa milzīgus līdzekļus. Katrā ziņā būtu nepieciešams kaut kāds nodrošinājums, lai līdzīgas katastrofas nevarētu pārsteigt. Tukuma nelaime liek mums visiem saausīties. Talsos ar piena pārstrādi nekādu problēmu nav, bet gaļas pārstrādē epizodiskas ķibeles ir notikušas. Jūtu līdzi Tukuma novadam, izsaku cerību, ka tiks darīts viss, lai citur nekas tik briesmīgs nevarētu notikt. Katrā ziņā mēs esam palielinājuši modrību un esam arī gatavi pastiprināt rūpes par attīrīšanas iekārtām.”
Maruta Plivda, Preiļu novada domes priekšsēdētāja:
“Mūsu novadā, tāpat kā Tukumā, arī ir piena pārstrādes uzņēmums, taču pagaidām nekas īpašas bažas nerada. Drošības sajūtu mums dod īstenotie infrastruktūras projekti, ar notekūdeņu attīrīšanas iekārtām viss ir kārtībā. Taču Tukuma novadā notiekošais ir zīme, ka mums visiem, valsti ieskaitot, ir jāsaspringst. Pašvaldībām noteikti ir jāsaasina uzmanība par jautājumiem, kas varbūt šobrīd arī nekādu īpašu satraukumu nerada, bet var radīt lielas problēmas nākotnē.”
