Foto: Timurs Subhankulovs

Zināmi LALIGABA pretendenti; izdevniecības “Latvijas Mediji” grāmatām divas nominācijas 0

Latvijas Literatūras gada balva (LALIGABA) par mūža ieguldījumu piešķirta Londonā dzīvojošajai dzejniecei un atdzejotājai Veltai Sniķerei (1920), preses konferencē sacīja balvas ekspertu žūrijas locekle Eva Eglāja-Kristsone.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
TESTS. Jūsu īkšķu novietojums, sakrustojot pirkstus, atklāj daudz par jūsu personību
Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Lasīt citas ziņas

Balvai kopskaitā tika pieteikti 95 darbi, kurus iesniedza 25 izdevēji, savukārt balvas īsajā sarakstā iekļauti deviņu izdevēju 20 darbi.

Iepazīstinot ar balvai izvirzītajām grāmatām, žūrijas locekļi izteica prieku, ka Latvijas simtās jubilejas gadā bagātīga, daudzveidīga un interesanta visās nominācijās bijusi arī jauno grāmatu raža.

CITI ŠOBRĪD LASA

Visgrūtāk izvēlēties bijis dzejas ekspertiem, tādēļ četru nosaukumu vietā nominantu sarakstā lasāmi pieci. Priecīgi žūrijas locekļi bija arī par to, ka, atšķirībā no pagājušā gada, bijušas trīs pietiekami spilgtas debijas, kuras izvirzīt balvai.

Speciālbalvu eksperti piešķīra bilingvālajam – lībiešu un angļu valodā – iznākušajam dzejas krājumam “Trillium”. Tā autori ir lībiešu dzejnieki Baiba Damberga, Valts Ernštreits un Ķempju Kārlis (īstajā vārdā Karls Pajusalu). Atdzejojumu angļu valodā tulkojuši Uldis Balodis un Raians van Vinkls. Krājumu izdevusi izdevniecība “Līvo kultūr sidām”, gatavojoties Latvijas dalībai izvadītā gada Londonas grāmatu tirgū.

Par šo grāmatu literatūrzinātniece Eva Eglāja-Kristsone atzina, ka tas jau atradis atslēgu arī pie ārvalstu lasītāja. Pašmāju lasītāji gan būtu priecājušies par trīsvalodīgu izdevumu, kurā dzejoļi lasāmi arī latviešu valodā…

Savukārt par nominācijām prozas kategorijā īpaši priecīgas var būt izdevniecības “Latvijas Mediji” un “Dienas Grāmata”, jo tās savā starpā sadalījušas visas četras nominācijas.

Par Andru Manfeldi, kas stāstu krājums “Mājās pārnācu basa” ir starp četrām balvai nominētajām grāmatām, rakstniece Inga Ābele sacīja: “Es viņu sauktu par valodas dūlu, jo viņa stāv klāt tajā brīdī, kad valoda dzimst.”

Kategorijā “Labākais dzejas darbs” balvas ekspertu žūrija šogad nominējusi Ulda Bērziņa “Idilles”, Ingas Gailes grāmatu “Lieldienas” , Liānas Langas “Velēnu kleita” (visām trim izdevējs “Neputns”), Arvja Vigula “Grāmata” (izdevniecība “Orbīta”) un Guntas Šnipkes “Ceļi” (izdevējs “Mansards”).

Labākā prozas darba kategorijai nominēta Māras Zālītes grāmata “Paradīzes putni”, Ingas Žoludes “Materia botanica” (abām izdevniecība “Dienas Grāmata”), Janas Egles “Svešie jeb miļeņkij ti moi”, kā arī Andras Manfeldes “Mājās pārnāca basa” (abām izdevniecība “Latvijas Mediji”).

Kategorijā “Labākais literatūras darbs bērniem” nominācijai izvirzīta Māra Runguļa grāmata “Trīs Nāves Mārtiņdienā. Pārupes spoku stāsti. 2.grāmata”, Kārļa Vērdiņa poēma “Dilles tante” (abām izdevniecība “Liels un mazs”), Lilijas Berzinskas “Skelets skapī” (izdevniecība “Dienas Grāmata”) un Aivara Kļavja triloģija “Ceļš uz nezināmo zemi” (izdevniecība “Zvaigzne ABC”).

Reklāma
Reklāma

Labākā tulkojuma kategorijā nominēts Guntara Godiņa tulkotais igauņu eposs “Kalevdēls” (izdevniecība “Neputns”), Gitas Grīnbergas uz Dena Dimiņa tulkotais Žorža Pereka romāns “Bārā ienāk zirgs” (izdevējs “Jāņa Rozes apgāds”), kā arī Daces Meieres tulkotais Kristinas Sabaļauskaites romāns “Silva rerum IV” (izdevniecība “Zvaigzne ABC”).

Savukārt kategorijā “Spilgtākā debija” nominēta Ināra Kaija Eglīte par darbu “Kliedziens starp āboliem” (izdevniecība “Neputns”), Haralds Matulis par grāmatu “Vidusšķiras problēmas” (izdevniecība “Mansards”) un Dainis Deigelis par grāmatu “Dievs beidz” (izdevniecība “Valters Dakša”).

Balvas ekspertu komisijā strādāja un 2018. gada literāro veikumu izvērtēja literatūras kritiķe Anda Baklāne, rakstniece Inga Ābele, literatūrzinātniece Eva Eglāja-Kristsone, rakstnieks un tulkotājs Vilis Kasims, dzejnieks Ronalds Briedis, rakstniece Laura Dreiže un dzejnieks Aivars Madris.

Balvas pasniegšanas ceremonija notiks 25. aprīlī plkst. 18 “Sūkņu stacijā”, Rīgā, Maskavas ielā 196.

Lai iespējami plašāka publika iepazītu balvai nominētos autorus un viņu darbus, 9. aprīlī plkst.18 Raiņa un Aspazijas mājā Rīgā notiks LALIGABA dzejas lasījumi, savukārt prozas lasījumi notiks 18. aprīlī plkst. 18 “Nice Place telpā”.

Šī gada balvas sauklis ir “Visam nav robežu”, kas atklāj iztēles bezgalīgo ceļojumu literatūrā. Publicitātes vizuālā risinājuma autors ir mākslinieks Mareks Hofmanis.