Mobilā versija
Brīdinājums +0.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
5. jūnijs, 2014
Drukāt

Zināmi nezināmais Rotko Valmieras teātrī


Publicitātes fotoPublicitātes foto

Šovakar, 5. jūnijā, Valmieras teātra jaunatklātajā zālē “LMT Mansards” notiks pirmizrāde amerikāņu dramaturga Džona Logana lugai “Sarkans”. Jauniestudējums ir vēstījums par slaveno Daugavpilī dzimušo gleznotāju Marku Rotko Reiņa Suhanova režijā un scenogrāfijā.

“Mums ir svarīgi runāt par mākslas cilvēkiem, kas ir dzimuši šeit, bet par kuriem mēs kaut ko zinām tikai nostāstu līmenī,” saka izrādes režisors un scenogrāfs Reinis Suhanovs, šobrīd visaktīvākais latviešu jaunākās paaudzes scenogrāfs, kurš soli pa solim ielaužas arī režijas lauciņā. Kopš 2011. gada viņš ir Valmieras teātra galvenais mākslinieks, veidojis scenogrāfijas izrādēm Valmieras un Dailes teātrī, operas iestudējumiem Klāgenfurtē (Austrija) un Zagrebā (Horvātija), kā arī radījis skatuves telpu Viestura Meikšāna iestudētajām izrādēm Maskavas Dailes teātrī. “Spēlmaņu nakts” gada balvas ieguvējs par scenogrāfiju M. Gruzdova iestudētajā “Tilā Pūcesspieģelī”. R. Suhanovs līdz šim ir izmēģinājis varēšanu arī režisora ampluā, iestudējot divus darbus Valmieras teātrī – A. Eglīša “Bezkaunīgos večus” (2011) un L. Gerša “Taureņi ir brīvi” (2013).

Par gaidāmo izrādi režisors teic, ka lugu atradis Valmieras teātra aktieris Mārtiņš Meiers, un tā topot pēc aktiera ierosinājuma. “Mēs gribētu panākt, lai Marks Rotko nebūtu tikai kāds, kam Daugavpilī diezin kāpēc atklāts centrs, lai tas mūsu apziņā būtu dzīvs cilvēks. Darbs pie izrādes ir ļoti risinošs, aktieriem ir interesantas lomas, kurās “ir ko rakt”, un pats process būs nozīmīgs arī viņu turpmākajā radošajā dzīvē,” norāda režisors.

Desmit gadu vecumā vecāku izrauts no dzimtās vietas un atvests uz Ameriku, Marks Rotko (dzimis Markus Rotkovičs) visu mūžu tur jutās kā svešais un meklēja sevī amerikānisko, no Eiropas atšķirīgo. Māksla viņa dzīvē kļuva par šo amerikānisko izpausmi, proti, kopā ar Džeksonu Polloku, Villemu de Kūningu un citiem gleznotājiem viņš atteicās no antīkā skaistuma ideāliem, kas cauri gadu simtiem valdīja Eiropas mākslā, un pēc Otrā pasaules kara radīja abstrakto ekspresionismu kā modernisma virzienu. Atteicies no zīmējuma un sižeta, Rotko savā glezniecībā tiecās sasniegt tādu ietekmi uz cilvēku, viņa sajūtām un zemapziņu, kāda ir mūzikai – pašai nosacītākajai mākslai.

Reiņa Suhanova veidotais iestudējums stāstīs par vairākiem mēnešiem mākslinieka dzīvē, kad, strādādams pie viena no saviem vērienīgākajiem pasūtījuma darbiem, Marks Rotko, kura lomā iejutīsies Tālivaldis Lasmanis, sarunās ar Mārtiņa Meiera atveidoto asistentu Kenu pārdomā savu bērnību, personības tapšanu un attieksmi pret dzīvi. Lugas notikumi aptver nepilnus divus gadus, kad saņēmis pasūtījumu veidot milzīgus gleznojumus, kas rotātu tikko uzceltā Ņujorkas debesskrāpī iekārtotu prestižu restorānu “Četri gadalaiki”.

Sarunās ar dramaturga izdomātu personu, asistentu Kenu, Rotko šķietami risina ar glezniecību un krāsām saistītus jautājumus, taču patiesībā runā par sevi: par bērnības pārdzīvojumiem, kas ietekmējuši arī viņa mākslu, par atstumtā dzīvi Amerikā un beidzot atnākušās popularitātes radītajām problēmām.

Izrāde notiks Valmieras teātra jaunatklātajā zālē “LMT Mansards” – tehniski ievērojami uzlabotajā līdzšinējā Mazajā zālē.

Varbūt noder!!


Izrādes: 5., 6. VI 18.30; 7. VI 13.00; 10. VI 18.30.

Pievienot komentāru

Jaunajā "Oņeginā" nav "fašistu" un "mūsējo". Pilnā saruna ar Rubiķi un Kalniņu (2)Diriģents Ainārs Rubiķis un režisore Rēzija Kalniņa operā "Jevgeņijs Oņegins" aicinās uz "romantikas, ilūziju un realitātes cīņu". Kā viņu redzējums atšķirsies no Andreja Žagara iestudējuma 2010. gadā?
Draugiem Facebook Twitter Google+