Latvijā
Rīga

Zināms, kā izskatīsies Dailes teātra skvērs un kas notiks ar autostāvvietām1

FOTO: LETA, kolāža la.lv

Konkursa žūrija Dailes teātra teritorijas labiekārtošanai vienbalsīgi izvēlējusies arhitektūras projektēšanas uzņēmuma SIA “Made arhitekti” iesniegto metu, taču vēl gaidāmas diskusijas par projekta izmaksām un realizēšanas laiku.

Uzņēmuma valdes locekle, arhitekte Linda Krūmiņa aģentūrai LETA stāstīja, ka meta projektā respektēti līdzšinējie teritorijas elementi, kurus projektējusi Marta Staņa.

Tajā pašā laikā mets izstrādāts, ņemot vērā personu ar īpašām vajadzībām, velosipēdistu un jauno māmiņu intereses – laukuma segums tiks pilnībā mainīts, simboliski atstājot Staņas projektētās ķieģeļu joslas, kas būs jārestaurē.

Arhitekti izplānojuši priekšlaukumu, kas iedalīts divās daļās – Šarlotes ielai pietuvinātā zona projektēta ar apzaļumojumiem un soliem, savukārt no otra laukuma daļa projektēta bez apzaļumojumiem, vienlaikus likvidējot līdzšinējās autostāvvietas.

Arhitekti raduši risinājumu darbinieku auto novietošanai, pārceļot stāvlaukumu uz ēkas labo pusi jeb laukuma daļu, kas pašlaik netiek izmantota nekādam mērķim. Paplašinot ēkas ārējā laukuma pieejamību, plānots, ka teātra vajadzībām to varēs izmantot arī smagie transportlīdzekļi.

Savukārt apmeklētāju un autobusu stāvlaukumi meta projektā nav iekļauti – to vietā ēkas kreisajā pusē pie Biķernieku ielas plānota automašīnu apstāšanās vieta pasažieru iekāpšanai vai izkāpšanai, kas būtu lietderīga, piemēram, “Spēlmaņu nakts” balvu pasniegšanas ceremonijas vakarā, norādīja Krūmiņa.

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Oļegs Burovs (GKR) aģentūrai LETA pauda, ka, lai gan viņš atbalsta tieši “Made arhitekti” izstrādāto metu, pēc viņa domām, tas ir dārgs.

“Es gaidīju citas izmaksas. Pašlaik projektēšanas izmaksas ir tuvu 90 000 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa pašvaldības daļai, un vēl 187 000 eiro valsts daļai. Un tā ir tīri tikai projekta izstrāde. Būvniecības daļa Rīgas domei izmaksās trešo daļu no kopējās summas, kas ir aptuveni 800 000 eiro. Tas ir padārgi,” sacīja Burovs, piebilstot, ka tuvākajā laikā ar arhitektiem tiks parakstīts līgums un sākta projektēšana.

Rīgas domes pārstāvis arī norādīja, ka pašvaldības budžetā Īpašuma departamentam paredzēti 300 000 eiro, tādēļ, viņaprāt, daļu no teātra teritorijas labiekārtošanas jāmēģina realizēt jau šogad.

Arī VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes locekle Kitija Gruškevica pauda, ka projekta izmaksas ir lielākas, nekā sākotnēji tika plānots.

“Atverot aploksnes un iepazīstoties ar piedāvājumu, secinājām, ka izmaksas pārsniegs 200 000 eiro. Protams, ka tā ir diezgan liela summa,” sacīja Gruškevica.

VNĪ pārstāve norādīja, ka šī gada nogalē tiks sākts aptuveni 1 714 000 eiro vērts teātra energoefektivitātes uzlabošanas projekts, taču neizslēdza, ka šos darbus varētu apvienot ar skvēra pārbūvi.

Teātra energoefektivitātes uzlabošanas projektu plānots pabeigt līdz 2020.gada vidum. Būvdarbu laikā tiks siltinātas Dailes teātra ārsienas, mainītas ārdurvis, logi, vārti un jumts, pārbūvēta apkures sistēma, kā arī tiks pilnveidots apgaismojums visā ēkā. Gruškevica uzsvēra, ka šie būvdarbi tiks pakārtoti teātra izrāžu sezonai.

Tāpat vēl gaidāmas diskusijas par teātra arējām reklāmu vietām. Pašlaik metā iekļauti divi kubi, kas ir mazāki par pašreizējo reklāmas plakātu izlīmēšanai paredzēto taisnstūri. Tāpat arhitekti iecerējuši uzstādīt jaunus laternu stabus, pie kuriem varētu piestiprināt Dailes teātra reklāmas karogus.

Burovs pauda, ka, viņaprāt, arhitekti šajā teritorijā vēlas izvietot vairāk reklāmas karogus, nekā nepieciešams. Tāpat, pēc viņa domām, jāpārskata arhitektu iecerētais zaļās zonas izvietojums.

Savukārt Dailes teātra direktors Andris Vītols norādīja, ka vēl jādiskutē par reklāmām paredzētajām vietām, jo, piemēram, arhitektu pašlaik piedāvātais karogu izmērs ir pārāk šaurs, lai uz tā pilnvērtīgi uzdrukātu reklāmas materiālus. Tajā pašā laikā Vītols ļoti atzinīgi vērtēja arhitektu ideju par prioritāti izvirzīt gājējus un velosipēdistus, nevis autovadītājus.

“Tas, kas stāvlaukumā darījās pirms desmit vai 20 gadiem, bija nedroši,” sacīja teātra direktors. Pēc viņa domām, apmeklētāju autostāvvietas neesamība lielas problēmas neradīs, jo pašreizējo stāvlaukumu pie teātra ieejas, galvenokārt, izmanto tā darbinieki.

Kā liecina “firmas.lv” pieejamā informācija, uzņēmums “Made arhitekti” dibināts 2007.gadā, un tā īpašnieks ir Miķelis Putrāms. 2016.gadā uzņēmums strādāja ar 34 160 eiro apgrozījumu un 5029 eiro zaudējumiem, bet 2017.gadā – ar 69 681 eiro apgrozījumu un peļņu 5185 eiro apmērā. Uzņēmuma gada pārskats par aizvadīto gadu vēl nav pieejams.

Dailes teātra teritorijas labiekārtojuma metu konkursā tika saņemti astoņi projektu pieteikumi, aģentūru LETA informēja Rīgas domē.

Lai iegūtu arhitektoniski augstvērtīgu un funkcionāli pārdomātu Dailes teātra publiskās ārtelpas risinājumu, domes Īpašuma departaments no 16.janvāra līdz 5.martam bija izsludinājis metu konkursu zemesgabaliem Brīvības ielā 75 un Šarlotes ielā 5.

Teātra ārējās teritorijas labiekārtojuma metu konkursa komisiju vada Kultūras ministrijas arhitektūras eksperts Jānis Dripe, bet komisijas priekšsēdētāja vietnieks ir Burovs. Komisijas sastāvā ir VNĪ valdes locekle Gruškevica, Dailes teātra direktors Vītols, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes priekšnieks Juris Dambis, Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāvis Viesturs Brūzis, kā arī arhitekti – Ineta Tumaševska, Jānis Lejnieks, Ieva Zībarte un Daiga Veinberga.

Teritorija pie Dailes teātra daļēji ir gan valsts, gan pašvaldības īpašums – teātra skvēra daļa Bruņinieku ielas pusē un Brīvības ielas pusē līdz teātra kasēm ir Valsts nekustamie īpašumi pārvaldībā, bet atlikusī daļa Brīvības ielas pusē – no kasēm līdz Matīsa ielai – Rīgas pašvaldības īpašumā.

Skvērs pie Dailes teātra ir Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorija. Skvērs izveidots 1976.gadā, kad šajā vietā uzbūvēja Dailes teātra ēku. 1999.gadā skvērā atklāja māksliniekam Voldemāram Irbem veltītu pieminekli. Visas teritorijas atjaunošanas darbus plānots realizēt līdz Dailes teātra 100.gadadienai – 2020.gada novembrim.

SKATIES VAIRĀK FOTO: PIRMĀS TRĪS VIETAS METU KONKURSĀ

„MADE arhitekti”

Dailes teātra teritorijas labiekārtojuma metu konkursā uzvarēja arhitektu biroja „MADE arhitekti” projekts, kura autori ir arhitekti Miķelis Putrāms, Linda Krūmiņa, Evelīna Ozola, Mārtiņš Vaskis un Krists Lūkins, grafiskais dizainers Edgars Zvirgzdiņš.

Otrās vietas godalgu saņēma darbs ar devīzi „MSVV1269”, kura autori ir SIA „ainavu projektēšanas darbnīca ALPS”.

Metu projektu veidojuši ainavu arhitekti Ilze Rukšāne, Mētra Augškāpa, Māris Bušs, Indra Ozoliņa, Alise Zālīte, Helēna Gūtmane, Marks Geldofs, piedaloties ainavu arhitektūras studentiem Agnesei Ozolai, Annai Laganovskai.

Mēbeļu un elementu dizaina autore ir Ilze Ķēniņa, gaismas dizaina – Ilze Leduskrasta, mediju specialists – Edijs Vucens, vizualizācijas autore – Santa Aulmane, bet projekta arhitekte ir Mārīte Spurdzāne.

Trešo vietu ieguva projekts ar devīzi „DALT 2019”, kura autori ir personu apvienība SIA „SUDRABA ARHITEKTŪRA” un ainavu arhitekte Linda Zaļā („ZALA LANDSCAPE ARCHITECTURE”).

LA.lv