Latvijā
Sabiedrība

Zināms, kad Latvija atvadīsies no izcilā akadēmiķa Jāņa Stradiņa. Tuviniekiem īpašs aicinājums sabiedrībai0

FOTO: LETA

Atvadīšanās no akadēmiķa Jāņa Stradiņa un piemiņas dievkalpojums notiks sestdien, 7.decembrī, Torņakalna baznīcā, aģentūru LETA informēja Latvijas Zinātņu akadēmijā (LZA).

No plkst.12.30 paredzēta atvadīšanās, savukārt plkst.14 notiks dievkalpojums, kam plkst.15.30 sekos piemiņas pēcpusdiena Latvijas Universitātes Zinātņu mājā.

Stradiņa radinieki, atvadoties no akadēmiķa, aicina nenest ziedus un vainagus, bet tiem domātos līdzekļus ziedot skulptūras “Sēlijas sirds” izveidei Sunākstes mācītājmuižas parkā.

Ziedojumu iespējams pārskaitīt Stendera biedrības bankas kontā, kā arī ziedot klātienē Torņakalna baznīcā un Zinātņu mājā ziedojumu kastītē “J. Stradiņa piemiņai”

Jau vēstīts, ka LZA akadēmiķis, profesors devies mūžībā 29.novembrī 85 gadu vecumā.

Saskaņā ar LETA arhīva datiem Stradiņš dzimis 1933.gada 10.decembrī Rīgā ķirurga Paula Stradiņa ģimenē.

Izglītību Stradiņš ieguva Rīgas 5.vidusskolā un Latvijas Valsts Universitātes Ķīmijas fakultātē, ko ar izcilību absolvēja 1956.gadā. Pēc studijām darbu sāka LZA Organiskās sintēzes institūtā. 1961.gadā izveidoja Fizikāli organiskās ķīmijas laboratoriju, ko vadīja līdz 2006.gadam. Laikā no 1972.gada līdz 1976.gadam bija docētājs Latvijas Valsts Universitātē, 1974.gadā kļuva par profesoru.

1988.gada 23.martā Latvijas Rakstnieku savienība izveidoja staļinisma ļaundarību apzināšanas komisiju profesora Stradiņa vadībā. Atmodas kustības dalībnieks, 1989.gadā bijis iekļauts izolējamo inteliģences pārstāvju sarakstā.

Kopš 1990.gada darbojās kā pētnieks Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūtā, kopš 1992.gadā – arī Latvijas Medicīnas akadēmijas Medicīnas vēstures institūtā.

Laikā no 1996.gada līdz 1998.gadam Stradiņš bija LZA viceprezidents, no 1998.gada līdz 2004.gadam – prezidents. 2004.gadā kļuva par LZA Senāta priekšsēdētāju. Kopš 1987.gada ir Latvijas Zinātņu vēstures asociācijas prezidents, kopš 1990.gada Stradiņš vada Baltijas valstu Zinātņu vēstures un filozofijas asociāciju, kopš 2006.gada – valsts pētījumu programmu “Letonika”. No 1990.gada līdz 2007.gadam bija Latvijas Zinātnes padomes valdes loceklis.

Stradiņš ir autors vai līdzautors septiņām grāmatām un vairāk nekā 330 zinātniskām publikācijām ķīmijas jomā, kā arī 20 grāmatām un vairāk nekā 270 zinātniskām publikācijām zinātnes vēstures jomā.

Saistītie raksti

1983.gadā Stradiņš saņēmis Paula Stradiņa balvu, 1993.gadā – LZA Lielo medaļu, 1994.gadā – LZA Gustava Vanaga balvu, 1995.gadā apbalvots ar II šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, 2001.gadā piešķirta Ministru kabineta balva par zinātnisko darbu ciklu Latvijas zinātņu un kultūras vēsturē, 2004.gadā saņēmis Rīgas balvu, 2008.gadā – I šķiras Atzinības krustu. Tāpat ir saņēmis dažādus citu valstu apbalvojumus, tai skaitā 2001.gadā saņēmis Francijas Goda leģiona ordeni, 2004.gadā – Igaunijas Māras zemes krustu.

1995.gadā Stradiņš atteicās no Latvijas Nacionālās neatkarības kustības piedāvājuma izvirzīt viņa kandidatūru Valsts prezidenta amatam.

LA.lv
AD
Artis Drēziņš
Latvijā
Tiesa Rīgā piespriež cietumsodu par vīrieša noduršanu kopīgas iedzeršanas laikā
7 stundas
LE
LETA
Latvijā
Bičevskis pēc atkāpšanās no amata VNĪ tuvākos mēnešus veltīs rokasbumbai
8 stundas
LE
LETA
Latvijā
Sieviešu apkrāpšanā apsūdzētais viltus mīlnieks stāsies tiesas priekšā
8 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

LE
LETA
Latvijā
Rūjienā Pūci uz tikšanos par reformu sagaida ar lauksaimniecības tehnikas rindām
4 stundas
LL
LETA, LA.lv
Latvijā
Kariņš secinājis, ka pēdējā laika notikumi liek apšaubīt Rīgas domes rīcībspēju
7 stundas
MM
Mečislavs Maculēvičs
Ekonomika
Mečislavs Maculēvičs: Darba tirgus potenciāls – darbinieki 50+
5 stundas
LA
LA.LV
Sports
VIDEO: Šteinbors rāda meistarklasi “Arka” vārtos
4 stundas
LE
LETA
Pasaulē
Turcija nav līdz galam apstiprinājusi NATO aizsardzības plānus Baltijas valstīm un Polijai
5 stundas