Mobilā versija
+4.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
20. augusts, 2012
Drukāt

Zināšanas + dabas apstākļi = laba raža

Foto-Ilva MisiņaFoto-Ilva Misiņa

Vidzemes agroekonomiskā kooperatīvā sabiedrība (VAKS) šajā gadā no zemniekiem iepērk vislielāko graudu daudzumu kooperatīva 14 gadu pastāvēšanas vēsturē.

 

Dabas māte šogad Latvijai dāvājusi necerēti lielu graudu ražu. Izrādās, dabas apstākļi, kas vasarā nu nepavisam nelutināja Latvijas pludmales, rudziem, kviešiem, rapšiem un visām pārējām tīrumu kultūrām bijuši īpaši labvēlīgi. Jaunās ražas ir tik daudz, ka Valmierā, Gulbenē un Varakļānos, kur atrodas VAKS elevatori un uzglabāšanas bunkuri, uz laiku ieviests pat 24 stundu darba laiks.

Vai par šādu bagātību ir gandarījums arī VAKS valdes priekšsēdētājam Indulim Jansonam (attēlā)?

Indulis Jansons: – Protams. Ražas novākšana notiek tik intensīvi, ka pat mašīnu rinda uz piegādēm mums šogad ir neplānoti liela, vidēji 250 kravas dienā, un arī pieņemam graudu uzglabāšanas maksimumu – aptuveni četrus tūkstošus tonnu dienā. Mazliet gan novākšana kavēsies tajos laukos, kur ir veldre, un droši vien problēmas būs zemniekiem apvidos, kur vairāk līst, graudi var sākt augt vārpās, bet tur tad atkal būs lopbarība. Tomēr Latvijas graudu audzētājiem šis patiešām varētu būt labs gads. Ja rēķinām pēc agrāko gadu vākuma, tad jau patlaban visi skaitļi gandrīz dubultojušies. Piemēram, rudzu ražība pērn bija aptuveni trīs tonnas no hektāra, šogad – aptuveni piecas tonnas. Rapšus pērn kūla aptuveni 2,5, šogad – 3,5, pat četras tonnas no hektāra – nu īsta biznesa kultūra.

– Kā jūs izskaidrojat šādu fenomenu?

– Pirmkārt, lauksaimnieki ir kļuvuši profesionālāki. Viņi ievēro audzēšanas tehnoloģijas, bet izšķirošais nosacījums šogad ir dabas apstākļi. Graudiem patikusi labvēlīgā ziema un vēsā, mitrā vasara.

– Vai jūsu kooperatīva biedri audzē tikai graudus vai arī kādu no netradicionālajām kultūrām?

– Pērn bija ķimeņu eksperiments. Diemžēl neveiksmīgs, jo pasaules tirgus ir piepildīts. Jau ir iesākta un noteikti turpināsies zirņu un lopbarības pupu audzēšana. Lauksaimnieki pakāpeniski mēģinās pierādīt, ka šis vērtīgais olbaltumvielu avots ir labāks par sojas spraukumiem, kas ievesti no citām valstīm. Ik pa brīdim kāds mēģina audzēt kukurūzu graudu ieguvei, tomēr vasaras nereti nav tik siltas, lai iegūtu ražu. Netradicionālo kultūru audzēšana faktiski ir tāds uzplaiksnījums, kad zemniekam liekas, pasaulē cena augsta, nopelnīšu, tomēr pār visu valda tirgus un peļņas vietā var iznākt tikai zaudējumi. Tādēļ, ja ir vēlēšanās saimniekot un attīstīties ilgtermiņā, ir jāaudzē tas, kas aug un ko var izdevīgi pārdot kā vietējā, tā ārējā tirgū. Latvija tomēr jau gadu simtiem ilgi bijusi labības zeme.

– Šogad par graudu pārdošanu līgumus ar Somiju noslēguši vairāku bioloģisko saimniecību īpašnieki. Jūs ar viņiem arī sadarbojaties?

– Esam dažiem palīdzējuši ar kontaktiem, bet uzglabāt bioloģiski audzētos graudus nevaram. Vairākumā gadījumu bioloģiskie graudi nonāk tajā pašā elevatorā, kur tradicionāli audzētie, nesaņemot pienācīgu cenu, jo ražu pārdot katram zemniekam individuāli nav tik vienkārši un daudzumi ir pārāk mazi, lai šādus graudus iepirktu uzņēmumi. Es uzskatu, ka tirgū bioloģiskajiem graudiem nozīme būs tad, kad saimnieki beidzot atzīs kooperāciju. Diemžēl viņiem joprojām patīk darboties katram par sevi un tad rodas dažādas problēmas. Manuprāt, tā ir liela kļūda.

– Jūs ļoti lielu daļu graudu jau vedat uz ostām un eksportējat. Vai tas nozīmē, ka neēdīsim maizīti no pašu miltiem?

– Lauksaimnieki ir strādājuši un labību audzējuši tādēļ, lai par savu darbu saņemtu samaksu. Mums ir labi graudu pircēji Latvijas tirgū, kā, piemēram, dzirnavnieki. Līdz ar to milti būs, bet ir arī tādi, kas kavē maksājumus un veido parādus. Savukārt, līdzko eksporta krava ir nonākusi attiecīgajā valstī, nauda momentā tiek pārskaitīta. Bieži gadās uzņēmēji, kas prot gudri runāt, bet parūpēties par apgrozāmajiem līdzekļiem neprot, meklē pat iespēju kreditēties pie piegādātājiem, tomēr mums ir vajadzīgi klienti, kas spēj atbilstoši un laikus zemniekam samaksāt.

– Tagad droši vien cilvēki kārtējo reizi izlasīs, cik liels ir graudu birums, un neizpratīs, kādēļ jau pirms kāda laika tika prognozēts maizes cenas kāpums. Kā jūs to izskaidrojat?

– Uzskatu, ka šīs runas par maizes sadārdzināšanos ir mediju un tirgotāju kopdarba rezultāts, jo ir izdevīgs moments produkcijas cenas celšanai – graudi, lūk, maksā vairāk. Kaut gan tad, kad graudi krīzes gados maksāja tikai 50 latus tonnā, nekur maizes cena nenokritās divas trīs reizes. Uzskatu, ka šādi paziņojumi, ka maize kļūs daudz dārgāka, ir negodīgi attiecībā pret lauksaimniekiem, jo graudi ne tuvu neveido lielākās izmaksas posteni attiecībā pret maizes cenu. No graudu audzētāja līdz maizes klaipam veikalā pa vidu ir vesela ķēde ar uzņēmumiem, kas izmanto situāciju savā labā.

– Ja Vidzemes agroekonomiskajā kooperatīvajā sabiedrībā šobrīd jau ir daudz Latgales zemnieku, vai nebūtu jāpamaina nosaukums?

– Par to ir domāts un gan jau tad paziņosim. Jā, patiešām mums šobrīd daudz ir Latgales graudu audzētāju. Tādēļ arī servisu piedāvājam viņiem tuvāk – Varakļānos, Gulbenē, jo vest pāri pusei Latvijas neapstrādātus graudus uz Valmieru nav loģiski. Gan Varakļānos, gan Gulbenē domājam vēl paplašināties un līdz nākamajai sezonai uzbūvēt lielākus elevatorus. Valmierā esam daļēji noasfaltējuši graudu izbēršanas laukumu un izmainījuši tehnikas ceļu: lai labāk organizētu satiksmi, mašīnas ar kravām iebrauc pa vienu pusi, bet izbrauc pa otru. Līdz šim tas notika tikai pa vienu ceļu un radīja neērtības.

– Vai jūsu kooperatīvā iesaistījušies arī daudzskaitlīgo hektāru īpašnieki – dāņi, angļi?

– Tautībai nav nekādas nozīmes – galvenais, lai viņi strādā Latvijā, spēj izpildīt mūsu kooperatīva statūtus un noteikumus. Starp citu, dažkārt šo ārvalstu pilsoņu attieksme pret kooperatīvu ir daudz nopietnāka nekā dažiem latviešiem, kuri mūs izmanto tikai sev izdevīgās un vajadzīgās situācijās.

– Kā jūs raksturotu VAKS darbību?

– Uz ilgtermiņa attīstību vērsts kooperatīvs ar ietekmi tirgū un spēju pierādīt, ka Latvijas zemnieki prot un var strādāt.

 

Uzziņa

Vidzemes agroekonomiskā kooperatīvā sabiedrība (VAKS)

* VAKS iesaistījušies ap 310 biedri, teritorijā no Rūjienas līdz Preiļiem apsaimniekojot ap 80 tūkstošiem hektāru zemes;

* audzē rudzus, miežus, kviešus, rapšus, tritikāli un auzas;

* 2012. gada sezonā plānotais graudu iepirkums ap 100 tūkstošiem tonnu (2011. gadā – 70 tūkstoši tonnu);

* pēc “Lursoft” datiem, VAKS ir trešais lielākais uzņēmums Valmierā apgrozījuma ziņā – 18,9 miljoni latu gadā

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+