Vai ievērojat piesardzību, lietojot internetu? 0
Pēc “Latvijas Avīzē” publicētā raksta “Vieglprātībai tīmeklī augsta cena” (11.03.) jautāju jauniešiem, vai viņi ir piesardzīgi, izmantojot internetu, un vai ir pietiekami informēti par drošības riskiem.
Guna Kristiāna Grivstāne, 16 gadi: “Nekādus īpašus drošības pasākumus vai piesardzību, lietojot internetu, neievēroju. Nekādi starpgadījumi, apmeklējot interneta portālus un sociālos tīklus, man nav bijuši. Uzskatu, ka esmu pietiekami informēta par drošu interneta lietošanu, jo to māca arī skolā. Taču man šķiet, ka tam tiek pievērsta pārāk liela uzmanība.”
Aiga Kristiāna Krama, 13 gadi: “Es lietoju internetu piesardzīgi. Piemēram, es neapmeklēju aizdomīgas interneta mājaslapas. Līdz šim man ir izdevies izvairīties no nepatīkamiem atgadījumiem. Esmu arī informēta par interneta drošību. Protams, skolā par to ir stāstīts, bet varētu arī tam nopietnāk pievērst uzmanību. Būsim godīgi, šis ir interneta laikmets, tehnoloģijām kļūstot vēl gudrākām, arī cilvēki ar sliktiem nodomiem iegūst papildu iespējas, kas citus cilvēkus padara par vieglāk pieejamiem upuriem.”
Klinta Kočāne, 14 gadi: “Kad manai klasei vēl tika pasniegtas informātikas stundas, mums mācīja par drošību internetā. Šogad arī skolā bija lekcija par drošu internetu. Man pašai nav bijuši nepatīkami atgadījumi saistībā ar internetu, jo cenšos ievērot drošību. Ir ļoti svarīgi zināt pašas pamatlietas, tostarp par personisko informāciju, adreses izpaušanu, noteikti izdomāt pēc iespējas neuzlaužamākas paroles.”
Anna Sintija Ivanova, 18 gadi: “Lietojot internetu, cenšos būt uzmanīga. Neveru vaļā mājaslapas, kas izskatās aizdomīgas, jo zinu, ka tur var būt vīrusi. Saviem profiliem internetā sāku biežāk mainīt paroles, jo ir gadījies, ka manu kontu uzlauž. Diemžēl pietiekamas informācijas par visiem riskiem, kas pastāv internetā, man nav. Tāpēc nejūtos īsti pārliecināta par visām darbībām, ko veicu internetā. Es uzskatu, ka skolai vajadzētu bērnus vairāk informēt par drošības pasākumiem internetā, lai mēs varētu izvairīties no nepatīkamām situācijām.”
Krista Kurpa, 21 gads: “Izvairos no apšaubāmas izcelsmes failu lejuplādēšanas, tāpat arī neapmeklēju interneta vietnes, ko mans dators uzrāda kā nedrošas vai bīstamas. To pašu varu teikt arī par aizdomīgiem e-pasta sūtījumiem ar pievienotiem pielikumiem. Tādus parasti nekad neveru vaļā. Vēl vairāk manu modrību saasina informācija par kārtējo datorvīrusu, kas tiek izplatīts pa pasauli. Man pašai nesen bija kāds nepatīkams atgadījums. Caur manu “Twitter” kontu kāds bija izplatījis nepiedienīga rakstura vēstījumus. To pati pamanīju tikai vēlāk. Pēc nedēļas notika starpgadījums ar manu “Facebook” kontu – pamanīju, ka vienlaikus ar mani te darbojas arī kāds cits, kas raksta maniem draugiem ziņas. Tas nebija uz ilgu laiku, jo es momentā nomainīju paroles visos sociālajos tīklos, kā arī e-pastam. Atzīstu, ka tā bija manis pašas vaina, jo, šķiet, nebūšu iepriekš bijusi pietiekami piesardzīga, lietojot kādu no universitātes datoriem. Iespējams, ka noderīga būtu īpaša mājaslapa latviešu valodā, izceļot lielākos interneta riskus, apkopojot, kādi ir aktuālie datorvīrusi un kā no tiem izvairīties. Šobrīd šādu informāciju pamanu tikai ziņu portālos vai par to runā draugi.”
UZZIŅA
* 19% Eiropā aptaujāto vecāku apgalvojuši, ka viņi “draudzējas” ar saviem bērniem sociālajos tīklos, bet savu atvašu tiešsaistes aktivitātei seko līdzi 39%. Latvijā par savu bērnu draugiem sociālajos tīklos kļuvuši 6% aptaujāto vecāku, bet bērnu darbību tīmeklī uzrauga vien 19% aptaujāto.
* Sievietes interneta lietotājas mazāk raizējas par tiešsaistes draudiem un aizsardzību pret tiem nekā vīriešu kārtas interneta lietotāji. Katrs ceturtais jeb 27% aptaujāto Eiropas vīriešu piekrīt apgalvojumam, ka viņš var kļūt par kibernozieguma upuri, bet tikai 18% Eiropas sieviešu tic šādai iespējai.
* Finanšu darījumu drošība vairāk satrauc sievietes. Par iespējamu krāpšanu ar bankas kontiem tiešsaistē raizējas 59% vīriešu un 64% sieviešu, bet 46% vīriešu un 51% sieviešu jūtas neaizsargāti norēķinu laikā internetā.
Avots: “Kaspersky Lab/B2B International” pētījums
