Foto – LETA

Teju puse Eiropas Savienības (ES) iedzīvotāju nav pietiekami informēti par savām tiesībām, tādējādi nespējot adekvāti novērtēt, kā dažādas nianses ietekmē viņu ikdienu.

Lasītākie

“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa.” Vai varētu aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri? 400

TV24

Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 72

Māte ar šausmām atklāj, ka jaundzimušais bērns, par kuru viņa rūpējās slimnīcā, nav viņas bērns 19

Lasīt citas ziņas

Tā savā pētījumā atzinusi Eiropas Komisija. Lai vairotu izpratni par šīm tiesībām, ES īsteno programmu “Eiropa pilsoņiem”. Starp dažādajām tās jomām ir arī jautājumi, kuri saistīti ar energoefektivitāti, kas Latvijā ir visnotaļ aktu-āls temats.

Aizvadītā gada vasarā Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija ES programmas “Eiropa pilsoņiem” ietvaros sāka projektu tā dēvēto vājo patērētāju izglītošanā par enerģijas efektivitātes jautājumiem. Minētajā grupā iekļautas tādas iedzīvotāju kategorijas kā bezdarbam pakļauti cilvēki, tostarp jaunieši, pirmspensijas un pensijas vecumu sasnieguši iedzīvotāji, jaunās māmiņas un citas sociāli mazaizsargātas grupas. Kopā ar Rīgu projekta īstenošanā iesaistījās arī Viļņas (Lietuva), Tartu (Igaunija) un Gēteborgas (Zviedrija) pašvaldības. Triju Baltijas valstu pašvaldībās atzīst – iedzīvotājiem ir aizvien grūtāk norēķināties par siltumenerģijas pakalpojumiem, tādēļ būtiski ir informēt cilvēkus, kā un kur var ietaupīt. “Jauniešiem, kuri nupat sāk patstāvīgu dzīvi, bieži vien tas, kā veidojas siltumenerģijas tarifs un gala maksājums, šķiet nesvarīgs un sarežģīts jautājums. Taču nezināšanas dēļ viņi sevi pakļauj riskam nespēt nomaksāt rēķinus un tikt apkrāptiem, nepārzinot cenu veidošanās sistēmu,” skaidro Baiba Miltoviča, Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācijas pārstāve.

TV24

Gaidīšanas rindas uz sociālās aprūpes namiem Rīgā sasniedz pat 6 mēnešus

FOTO. Venēcija uzsāk cīņu ar masu tūrismu – tiek ieviestas “ieejas” biļetes. Tās pārbaudīs īpaši inspektori

FOTO. Jau sestdien Lielā talka. Kāds būs laiks – gatavot zābakus un biezas lietus jakas, vai būs silts?

Pārrobežu projekta laikā bija iespēja iepazīties ar citās valstīs izmantotajiem enerģijas taupīšanas veidiem.

“Zviedru īstenotie pasākumi mums būtu izpildāmi ļoti tālā nākotnē, jo tam nepieciešams pilnībā mainīt sabiedrības domāšanu,” uzsver B. Miltoviča, kā piemēru minot zviedru atkritumu šķirošanas paradumus, tos šķirojot sīkāk, nekā mēs to darām Latvijā, atsevišķi šķirojot kartonu, biroja papīru un citus papīra izstrādājumus.

Apmeklētā Gēteborgas pašvaldība demonstrējusi arī pie mums pašlaik aktuālu lietu – ēku siltināšanu. Atšķirībā no Latvijas, kur daudzdzīvokļu namu iemītnieki nespēj vienoties par nepieciešamību veikt nama siltināšanu, Zviedrijā šādas problēmas nepastāv. Tur darbojas īpaša programma, atbilstoši kurai pašvaldība brīdina iedzīvotājus, ka šo ēku plānots siltināt, un visus izmitina citviet, tādējādi netraucēti veicot iecerētos darbus. “Lielākā atšķirība Rīgai un Gēteborgai ir tā, ka tur tiek siltināti pašvaldības dzīvokļi,” norāda Tekla Žabova, Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācijas padomes priekšsēdētāja. “Mēs esam privatizējuši dzīvokļus vecos namos ar nolietojušos komunikāciju un nonākuši tādā kā muļķa lomā. Gēteborgas iedzīvotājam nav jābūt šī dzīvokļa īpašniekam, viņš to vienkārši apdzīvo, bet pašvaldība – apsaimnieko pilnībā. Respektīvi – tur visu iedod jau gatavu,” skaidro T. Žabova.

Savukārt Tartu pārsteigusi ar attīrīšanas iekārtām, kuru pilnveidei nepārtraukti tiekot piedāvātas jaunas idejas un tehnoloģiskie risinājumi.

Projekta laikā iegūto pieredzi Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija zem pūra netur.

Ikviens, kuram šķiet neskaidri saņemtie siltumenerģijas rēķini, kā arī ir vēlme ko vairāk uzzināt par dažādiem enerģijas taupīšanas veidiem, var saņemt bezmaksas konsultāciju teju visā Latvijā. Asociācija ir iesniegusi arī prasības tiesā, piemēram, par uzņēmuma “Latvenergo” krīzes smagākajā brīdī rosināto tarifu celšanu.

Tekla Žabova: “Esam gatavi sniegt mutisku informāciju, palīdzēt izvērtēt dažādus rēķinus, kas saņemti par izmantoto enerģiju. Plānojam rosināt kā Ekonomikas ministrijai, tā Latvijas Pašvaldību savienībai nepieciešamību izstrādāt vienotu apsaimniekošanas rēķinu, lai izvairītos no slēptajiem maksājumiem, kas bieži vien parādās rēķinos. Esam atvērti arī pašu iedzīvotāju iniciatīvām, ko un kā darīt, lai uzlabotu energoefektivitātes nozari valstī.”

Jāpiebilst, ka vairāk informācijas par energoefektivitāti var atrast projekta noslēgumā izstrādātajā mājas lapā www.consumerenergy.lv.

Februārī Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija plāno īstenot piecus skaidrojošos seminārus dažādās Latvijas pilsētās – Gulbenē, Cēsīs, Daugavpilī, Rīgā un Jelgavā. Semināru laikā iedzīvotājiem būs iespēja saņemt ekspertu konsultācijas un atbildes uz individuāliem patērētāju siltumenerģijas jautājumiem. Papildu informācija – 
www.pateretajs.lv.

Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācijas kontakti Latvijas reģionos: