Zinātnei jākļūst par pelnošu eksporta nozari 3
Ekonomikas ministrijā (EM) un Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) patlaban notiek intensīvs darbs Eiropas Komisijas (EK) diezgan uzstājīgo ieteikumu īstenošanai dzīvē.
Proti, tiek gatavoti plānošanas dokumenti, kuros paredzēts lielāks ES fondu naudas atbalsts izglītībai un zinātnei nākamajos septiņos gados. Paredzams, ka Finanšu ministrijas iecere palielināt atbalstu pētnieku dalībai ES programmās un viedajai specializācijai par 38,1 miljonu eiro un par 88,9 miljoniem eiro – inovatīvajai uzņēmējdarbībai Latviju no ES pastarīša lomas neglābs, tomēr parādīs vēlmi darboties un glābs daudzus pētniekus. 1. novembrī par šo jautājumu lems koalīcijas padome, bet vakar ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts un izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis diskutēja par inovācijai piešķirtās naudas efektīvāku izmantošanu nākamajos septiņos gados.
EK nesaredz, kā valsts gatavojas izpildīt Nacionālā reformu plāna mērķi – 2020. gadā pētniecībai virzīt 1,5% no IKP. EK aicina palielināt atbalstu pētniecībai un inovācijai, kā arī raudzīties uz inovāciju plašāk gan ģeogrāfiski, gan arī tematiski. Nozares eksperti uzsver, ka tieši šāds uzstādījums ļaus Latvijas cilvēkiem agrāk sa-sniegt lielāku labklājību.
IZM Inovāciju departamenta direktore Agrita Kiopa atzīst – EK pārmetumi par to, ka Latvijas zinātnei nepietiek naudas, ir pamatoti. Lai gan nākamā gada budžetā zinātnei iecerēts piešķirt par trīs miljoniem latu vairāk nekā šajā gadā, tomēr pēc 60% samazinājuma krīzes gados patlaban pētnieki saņem vien ceturto daļu vajadzīgās naudas. A. Kiopa teic, ka ES atbalstu var izmantot vien attīstības mērķiem: “Valsts budžeta caurumus ar šo naudu lāpīt nevaram.” Valsts sekretāru sanāksmē patlaban ir iesniegts Viedās specializācijas stratēģijas Ministru kabineta noteikumu projekts, bet zinātnes tehnoloģiju un inovāciju attīstības pamatnostādnes vēl tiek gatavotas.
A. Kiopa uzsver – politiskā griba mainīt attieksmi pret zināšanām ir parādīta, patlaban ar nozares pārstāvjiem diskutētās ieceres ir jāiekļauj likumos. Inovāciju, jaunu produktu veidošanu iecerēts rosināt ar pētnieku kvalifikācijas celšanu, naudas piesaisti no starptautiskās un vietējās industrijas. Jaunums ir iecere atbalstīt arī sociālās un humanitārās zinātnes, kuras atbalstu no industrijas piesaistīt nevar. Finanšu ministrija pēc EK ieteikumu saņemšanas IZM papildu jau paredzētājiem 642 miljoniem eiro iesaka piešķirt 68, bet Ekonomikas ministrijai – papildu 121 miljonu eiro klāt pie 686 miljoniem eiro.
Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts vakar pēc tikšanās ar izglītības ministru skaidroja: “Mūsuprāt, turpmākajā līdzekļu sadalē zinātnei un inovācijām ir jābūt lielākam uzsvaram tieši uz Latvijas esošo un nākotnes industriju turpmāko attīstību, lai zinātnieku, pētnieku un inovatoru darba augļus varētu daudz plašākā mērā un apjomā redzēt Latvijas tautsaimniecībā – jaunos, konkurētspējīgos produktos un pakalpojumos, augstākā produktivitātē, ienesīgumā un galu galā arī jaunās un labāk apmaksātās darba vietās.”
Viedoklis
Gundega Lapiņa, Dr. paed., Rīgas Starptautiskās ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolas (RISEBA) Biznesa departamenta vadītāja:
“Pilnībā atbalstu EK nostāju – lai Latvija uzlabotu inovācijas snieguma rādītājus kopumā, svarīgs ir valsts atbalsts inovācijai, it īpaši jaunām idejām sākuma stadijā.
Tādēļ ļoti apsveicama ir EK rekomendācija piešķirt papildu finansējumu biznesa inkubatoru atbalstam. Tā kā Rīgā patlaban ir nepietiekams biznesa inkubatoru piedāvājums, būtu jāizveido jauns tehnoloģiski orientēts biznesa inkubators, kā arī jāatbalsta augstskolu biznesa inkubatori, kas izveidoti pēc augstskolu iniciatīvas un tiek uzturēti no augstskolu jau tā niecīgajiem budžetiem. Lielās universitātes LU un RTU no 2014. gada plāno piedalīties t.s. “zaļajā” inkubatorā, kuram finansiālais atbalsts jau ieplānots valsts budžetā kopā ar Norvēģijas finanšu instrumenta atbalstu. Turpretim privāto augstskolu iniciatīvas – RISEBA un “Turība” – pielāgojušas biznesa inkubatoru darbību studiju procesam, to izdevumus nosedzot no augstskolu budžeta (studentu studiju maksas).
Atbalstu arī EK rekomendāciju atbalstīt tehnoloģiju pārnesi. Patlaban Latvijā sekmīgi darbojas astoņi tehnoloģiju pārneses kontaktpunkti pie lielākajām universitātēm Latvijā. Tomēr šo tehnoloģiju pārneses kontaktpunktu darbība vairāk vērsta uz savas universitātes P&A rezultātu komercializāciju. Tādējādi daļēji tiek pārklāts tehnoloģiju piedāvājuma tirgus, bet tehnoloģiju pieprasījuma tirgus ir palicis novārtā. Ko darīt uzņēmējam, kam vajadzīgi jauni produkti, jaunas tehnoloģijas? Nav vienotas koordinējošas vienības Latvijā, kur uzņēmējam vērsties pēc tehnoloģiju pārneses palīdzības. Ekspertu un izpildītāju Latvijā pietiek – mēs zinām, ko darīt, un zinām, kā darīt! Mēs to izdarīsim!”
