Mobilā versija
-0.8°C
Meta, Sniedze
Piektdiena, 2. decembris, 2016
7. oktobris, 2013
Drukāt

Zinātnieki: Jāceļ sabiedrības intelektuālā temperatūra

Foto: LETAFoto: LETA

Akadēmiķis Jānis Stradiņš saka uzrunu starptautiskās zinātniskās konferences "I.Ziedonis. Piederības meklējumi, brīvības treniņš" atklāšanā Rīgas Latviešu biedrības namā.

Būtu jāceļ sabiedrības intelektuālā temperatūra arī šodien un jārada jauna apgaismība – jāmaina sabiedrības domāšana. Šādu vienprātīgu nostāju pagājušajā piektdienā kopīgā sanāksmē Rundāles pils muzejā pauduši zinātnes vēsturnieki un eksperti.

Viņi Rundāles pils muzejā tikās, lai rastu atbildi uz jautājumu “Kāpēc mūslaiku zinātnieki varētu vēlēties dzīvot apgaismības laikmetā?”. Eksperti sprieda, ka nepieciešams jauns apgaismības laikmets, līdzīgi kā 18. gadsimtā, kad Eiropā attīstījās filozofiskā doma, būtiski ietekmējot tā laika izglītotākās aprindas, liecina Latvijas Universitātes sagatavotā informācija.

“Latvija pašlaik ir zinātnei nelabvēlīga valsts, kurā zinātne nav augstā godā. Arī par to mums ir jārunā. Latvija nevar attīstīties citādi, kā tikai uz inovācijas un savas zinātnes pamata. Mēs nevaram būt patērētāji svešām lietām. Mums ir jādod,” uzsvēra akadēmiķis Jānis Stradiņš.

Mūsdienu zinātnes vēsturnieki un eksperti bija vienisprātis, ka būtu jāceļ sabiedrības intelektuālā temperatūra arī šodien un jārada jauna apgaismība – jāmaina sabiedrības domāšana.

Salīdzinot mūsdienas ar apgaismības laikmetu, atzīts, ka ir mainījusies, piemēram, mecenātisma loma. Šobrīd tīru zinātnes un izglītības mecenātismu nomainījis mārketings un sponsorēšana, kad ziedotājiem svarīga plaša publicitāte. Tādējādi lielākoties tiek atbalstīti izklaides un sporta pasākumi, bet novārtā atstāti tie, kuriem nevar veikt tik lielu publicitāti vai augļus varēs redzēt tikai pēc vairākiem desmitiem gadu.

“Sabiedrība prasa – kāda būs ekonomiskā atdeve? Bet tādas nekad un nekur nebūs. Starp zinātnieku ir jābūt pārnesei, un to nav izdevies ieskaidrot ne politiķiem, ne sabiedrībai. Zinātnes atdeve ir jāmēra ilgtermiņā un sadarbībā ar citām nozarēm,” diskusijā norādījis Latvijas Organiskās sintēzes institūta direktors Ivars Kalviņš.

Ideju organizēt ekspertu diskusiju rosināja akadēmiķa Jāņa Stradiņa vārdi intervijā Latvijas Universitātes žurnālam “Alma Mater”: “Pasaule apgaismības laikmetā šķita saprotamāka, un viņam būtu paticis dzīvot šajā laikmetā. Tas bija laiks, ka cilvēki izkūņojās no viduslaiku tumsonības un veidojās modernā pasaule.”

Diskusija bija pirmais no notikumiem pasākumu ciklā par godu akadēmiķa Jāņa Stradiņa 80. dzimšanas dienai. Dažādi pasākumi risināsies nākamos trīs mēnešus un noslēgsies ar konferenci “Zinātnes un kultūras mijiedarbība Latvijā un pasaulē”.

Latvijas Universitātes sadarbībā ar Rundāles pils muzeju rīkotajā diskusijā piedalījās Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāta priekšsēdētājs Jānis Stradiņš, Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis, Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš, Valsts prezidenta Stratēģiskās attīstības komisijas priekšsēdētājs Juris Ekmanis, Latvijas Organiskās sintēzes institūta direktors Ivars Kalviņš, Komercdarbības un finanšu pētniecības aģentūras direktors Andris Nātriņš, mecenāts un uzņēmējs Vilis Vītols, Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra. Diskusiju vadīja komunikācijas eksperts Ainārs Dimants.

Akadēmiķis, ķīmiķis un zinātnes vēsturnieks Jānis Stradiņš ir Latvijas Organiskās sintēzes institūta Fizikāli organiskās ķīmijas laboratorijas dibinātājs, bijušais Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents, valsts pētījumu programmas “Nacionālā identitāte” vadītājs un daudzu Latvijas zinātnei veltītu pētījumu autors. 1995. gadā viņam piešķirts valsts augstākais apbalvojums – Triju zvaigžņu ordenis.

LA.lv

Pievienot komentāru

Krīgers jūsmoja par Ušakova kaķiem. Vai viņš ies politikā? (5)"Dusmīgo" Pēteri Krīgeru varētu nomainīt "diplomāts" Egils Baldzēns, taču ir arī citi interesenti
Draugiem Facebook Twitter Google+