Mobilā versija
+1.8°C
Johanna, Hanna, Jana
Piektdiena, 15. decembris, 2017
30. septembris, 2017
Drukāt

Zinātnieki ķers un urbs asteroīdus (1)

Foto - Evija Trifanova/LETAFoto - Evija Trifanova/LETA

Kosmosa zinātnieks Hosē Luiss Galače: "Uz dullo neurbsim, taču, no kā veidots katrs asteroīds, mēs nezinām – jāuzlabo asteroīdu kartēšana, jāidentificē derīgie asteroīdi un jāsaprot, kā augsne jeb regolīts ietekmēs tehniku."

Derīgie izrakteņi no asteroīdiem, planētu kartēšana, kosmosa izpētes misijas un planetārās zinātnes tālākie mērķi – tikai daži no tematiem aizvadītajā Eiropas planetārās zinātnes kongresā Rīgā.

800 gaišākie Eiropas un pasaules planetārās zinātnes prāti – ne katru gadu Latvijā pulcējas tik apjomīgs skaits zinātnieku, no kuriem daļēji atkarīgs, kā mēs dzīvosim pēc 50 un 100 gadiem. Pirmo reizi 12 gadu laikā, kopš tiek organizēts Eiropas planetārās zinātnes kongress, nedēļu par kosmosa jaunumiem un nākotni diskutēja Rīgā.

 

Izpētīts Saturns, tagad – asteroīdi

Šogad kongresa tēma ir “līdzdalības paplašināšana”, tā atklāšanā norādīja kongresa valdes priekšsēdētājs Manuels Grande. Viņš uzsvēra, ka šā gada kongress notika teju vienlaikus ar leģendārās kosmosa izpētes misijas “Cassini” beigām, kura 20 gadus zinātniekiem ļāva pētīt Saturnu un tā planetāro sistēmu. “”Cassini” tikko beidzies – tas mūs nedaudz apbēdina, jo noslēdzies ļoti svarīgs kosmosa izpētes posms, taču mēs dzīvojam kosmosa izpētes zelta laikmetā, līdz ar to nav par ko skumt – joprojām notiek vairākas supermisijas. Piemēram, tikko nosvinēti 10 gadi kopš “Dawn” misijas, kuras uzdevums ir izpētīt divas no trim zināmajām protoplanētām asteroīdu jostā – Vestu un Ceresu,” sacīja M. Grande, norādot, ka nākamgad kongress atgriezīsies vietā, kur aizsākās, – Berlīnē.

Zīmīgi, ka pasākuma atklāšanā uzrunu teica arī bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, kura uz zinātni palūkojās caur latviešu folkloras prizmu. “Zinātne cenšas izskaidrot, vienkāršot, atrast cēloņus, analizēt lietas un fenomenus. Savā ziņā tas ir veids, kā censties kontrolēt apkārtējo pasauli. Savukārt folklora cenšas meklēt dzīves jēgu. Dziedāšana ir tikpat ierasta lieta kā elpošana, runāšana utt. Tā ir komunikācijas forma un dalīšanās ar dzīves un pasaules uztveri,” norādīja V. Vīķe-Freiberga, kura no folkloras skatpunkta pieskārās arī saulei. “Saule latviešu valodā ir sieviešu dzimtē, tā ir mātišķa, silda mūsu ganu pēdas. Tā ir arī kā dievišķā acs, kas veras uz pasauli un redz jebkuru netaisnību. Negaidām, ka saule kādu sodīs, kā Bībelē runā par debesīm un elli, taču uzskatām, ka taisnība atnāks,” norādīja bijusī prezidente.

 

Grib medīt ūdeni un platīnu

Viena no kongresa interesantākajām tēmām bija par kosmosa derīgo izrakteņu iegūšanu. Kā zināms, uz Zemes izrakteņi agrāk vai vēlāk beigsies, kas zinātniekiem liek meklēt alternatīvas. Izplatījumā izrakteņus varētu iegūt pat krietni vieglāk nekā uz Zemes, jo uz Marsa un Mēness asteroīdiem ir krietni mazāka gravitācija, norādīja zinātnieki. Galvenie materiāli, kuru dēļ asteroīdus pētīs – ūdens un platīns, taču, kā norādīja asteroīdu ieguves pētnieks Mārtins Elviss, ne visi kalni ir zelta raktuves – no visiem asteroīdiem tikai apmēram 4% ir izmantojami. Līdz ar to nākamos gadus būtu aktīvi jāinvestē līdzekļi asteroīdu izpētē, lai identificētu derīgos asteroīdus.

Somu zinātnieks Peka Janhunens secinājis, ka reālākais variants asteroīdu izpētei būtu mazi kosmosa kuģi, kuri trīs gadu laikā varētu apgūt apmēram 300 asteroīdus. “Kuģim galā būtu teleskops. Tas spētu asteroīdam pietuvoties 1000 km attālumā un parādīt augstas izšķirtspējas attēlus ar konkrētā asteroīda virsmu, bet ar infrasarkanā spektometra palīdzību varētu analizēt tā mineroloģiju,” sacīja somu zinātnieks.

Asteroīdu izrakteņus sākusi pētīt arī Luksemburga. Valsts Ekonomikas ministrijas kosmosa lietu pārzinātājs Matiass Links norādīja, ka kosmosa resursu izmantošana būtiski samazināšot tālāku kosmosa izpētes misiju izmaksas un radīsies kosmosa ekonomikas nozare, kurai būs bezlimita tirgus potenciāls. Tāpat tā ļaušot attīstīties arī kosmosa ieguves rūpniecības tehnoloģijām.

Taču viņš norādīja arī vairākas problēmas, ar kurām līdz asteroīdu izpētei jātiek galā. “Kā iegūt izrakteņus, kā tos nogādāt uz Zemi? Jābūt arī regulējumam, kas šo nozari regulētu, aizsargātu uzņēmumus, investorus, jo bez viņu finanšu palīdzības nekas nebūs iespējams,” sacīja Luksemburgas pārstāvis. Viņam piekrita arī kosmosa izrakteņu pētnieks Hosē Luiss Galače, norādot, ka šobrīd vēl ir vairākas pro-blēmas. “Uz dullo neurbsim, taču, no kā veidots katrs asteroīds, mēs nezinām – jāuzlabo asteroīdu kartēšana, jāidentificē derīgie asteroīdi un jāsaprot, kā augsne jeb regolīts ietekmēs tehniku. Šā iemesla dēļ šobrīd esam radījuši sešus minerālus, kuri simulē regolītu. Simulantu radīšanai esam izmantojuši tādas uz Zemes iegūstamas vielas kā pirīts, antigorīts, smektīts u. c.”

 

Trīs dimensiju Mēness

Pie vienas problēmu risināšanas – planētu un asteroīdu daudz precīzākas kartēšanas – šobrīd strādā Braiens Dejs, kurš ir NASA Saules sistēmas izpētes virtuālās pētniecības institūta vadošais zinātnieks. Viņa vadītais institūts radījis īpašu portālu “Moon Trek”, kas domāts padziļinātai Mēness izpētei. Piemēram, pavisam vienkārši var tuvplānā apskatīt Mēness virsmu, tostarp krāterus, izmērot to garumu un dziļumu. Iespējams Mēnesi aplūkot arī trīs dimensijās, analizēt gaismu, slīpumu, temperatūru u. c. parametrus. Domājams, ka nākotnē ar tehnoloģiju varēs padziļināti izpētīt arī planētas un asteroīdus.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+