Mobilā versija
+0.2°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
31. oktobris, 2013
Drukāt

Zinātnieki kongresu svin kā ražas svētkus


Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Vakar beidzās Letonikas V kongress, kas trīs dienas notika Latvijas Zinātņu akadēmijā (LZA) un kuru LZA prezidents Ojārs Spārītis salīdzināja ar ražas laiku.

Četros gados valsts pētījumu programmā iesaistīto humanitāro un sociālo zinātņu pētnieku veikums ir vairāk nekā 150 zinātnisku izdevumu papīra vai CD formātā – par Latvijas vēsturi, valodu, kultūru. Taču nozīmīga ražas daļa vēl mazliet jāpagaida.

Uzmanību piesaistošs notikums būs jaunās 998 lappušu biezās “Latviešu valodas gramatikas” laišana klajā, cerams, vēl šā gada nogalē. Tā kā latviešu valodas akadēmiskā gramatika tika izstrādāta pagājušā gadsimta 50. un 60. gados, akadēmiķe Ilga Jansone uzsver – jauna izdevuma sagatavošana bija neatliekams latviešu valodnieku pienākums. Tapusi arī “Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca” elektroniskā formātā.

Kongresā daudzkārt tika pieminēts četrsējumu izdevums “Latvieši un Latvija”, kura 2500 lappusēs ir 75 zinātniski raksti ar ilustrācijām par latviešiem kā etnosu, Latvijas valstiskuma pirmsākumiem, valsts izveidošanu, tās zaudēšanu un atjaunošanu pēc padomju okupācijas, kā arī mūsdienīgu skatījumu uz Latvijas izglītību, zinātni un kultūru.

Dinamiska 
vai vecējoša nācija?


Taču kā vērtīgu Ziemsvētku dāvanu “Latvieši un Latvija” sējumus vēl nevarēsim iegādāties, jo to svinīga atvēršana paredzēta tikai janvārī.

Akadēmiķis Jānis Stradiņš ir šā izdevuma atbildīgais redaktors. Viņš teica, ka šajā darbā, kāda mums iepriekš nav bijis, tiek meklēta atbilde uz visus satraucošiem jautājumiem, toskait, kāda ir Latvijas valsts pastāvēšanas un dibināšanas jēga; vai latviešu nācija pašreiz ir pasionāra, dinamiska, inovatīva nācija vai arī tā ir vecējoša, konservatīva, iniciatīvām nabadzīga, sašķelta nācija?

“Letonikas virsuzdevums ir izpētīt, izdibināt, un, es gribētu teikt, uzstādīt diagnozi mūsu nācijai un mūsu valstij,” pārliecināts J. Stradiņš. Viņš atgādināja arī par Kārļa Ulmaņa pagaidu valdības deklarācijas konceptuālo daļu 1918. gada 18. novembrī. Tajā bija teikts: “Tagad, kad esam brīvi un vairs negaidām no augšas vai ārienes pabalstu un palīdzību, paši veidosim savu dzīvi. Uzplauks atkal lauksaimniecība, būs rūpniecība un tirdzniecība, atjaunosies dzīvība visā mūsu dzimtenē vēl spilgtāk nekā agrāk un pārspēs visu, kas mums līdz šim ir bijis. Šajā darbā varēs ņemt dalību visi Latvijas pilsoņi un varēs baudīt labumus, kas saistīti ar mūsu neatkarību. Visi pilsoņi, bez tautības izšķirības, ir aicināti palīdzēt, jo visu tautību tiesības būs Latvijā nodrošinātas. Latvija būs demokrātiska taisnības valsts, kurā nedrīkst būt ne apspiešanas, ne netaisnības.” J. Stradiņš uzskata, ka tieši šīs K. Ulmaņa tēzes varētu kļūt par īsto epigrāfu Latvijas Republikas Satversmei.

Diskutēt par brīvību 
un atbildību


Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja filoloģijas doktore Ina Druviete akcentēja, ka zinātnieku uzdevums ir piedāvāt sabiedrībai iegūtās zinātniskās, mākslinieciskās profesionālās atziņas un pētījumu metodes. Akadēmiski izglītotu ekspertu viedokļiem ir liels svars, tas var virzīt sabiedrību gan saprašanās virzienā, gan, gluži pretēji, sabiezināt saspīlējumu un jau tā grūti izskaužamus stereotipus. Tāpēc I. Druviete rosināja akadēmiskajā vidē sākt diskusiju par akadēmiskās brīvības izpausmēm: “Akadēmiskā brīvība neietver neaudzinātību un augstprātību. Tā pirmkārt ir atbildība – gan par teiktā saturu, gan par diskusijas kultūru.”

Pašreiz grūti izvērtēt, cik no pieminētajiem 150 zinātniskajiem izdevumiem un daudzajiem zinātniskajiem rakstiem sabiedrībai būs nepieciešami vēl gadu desmitiem un ilgāk un cik no tiem būs bijuši vajadzīgi vien pašu pētnieku akadēmiskās karjeras virzībai. Taču to, ka ir arī darbi, kurus izlasa vien daži cilvēki, pieminēja Eduards Bruno Deksnis, kurš ilgus gadus strādājis ar zinātnes projektiem Eiropas Komisijā. Viņaprāt, tie Latvijas pētījumi, kuri parādās angļu valodā, cieš no diviem būtiskiem trūkumiem. Viens – pētījumi latviski sarakstīti sasaistītā, sarežģītā valodā, tāpēc tulkotājam grūti ir pārtulkot labā angļu valodā, un otrs – “daudzie zemteksti, kas ir skaidri vienīgi tiem trim vai pieciem cilvēkiem, kas šos pētījumus lasa Latvijā”.

Kongresā izskanēja, ka Valsts pētījumu programmas “Nacionālā identitāte” zinātniekiem izdevies ne tikai sagatavot un izdot daudzas jaunas grāmatas, dokumentu krājumus un izveidot elektroniskās datu bāzes, bet arī saliedēt darbaspējīgus kolektīvus, kuri gatavi darba turpināšanai jaunos prioritārajos pētījumu virzienos, kuru apstiprināšana ieilgusi Ministru kabinetā. Vakar zinātniekiem uzrunu teica arī Izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, taču pētnieki no viņa neguva skaidru atbildi, kad varēs sākt jaunos projektus.

Pievienot komentāru

Aukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības; sestdien stindzinās pat -16 grādu salsAukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības, bet vēl vairāki simti ar ķermeņa atdzišanu nonākuši slimnīcā, piektdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Draugiem Facebook Twitter Google+