Foto: Stock.xchng

Zinātnieki pielabo cilvēka embriju 1

ASV zinātnieki Oregonas universitātes veselības pētniecības centrā veikuši pirmo mēģinājumu izmainīt gēnus cilvēka embrijā, lai jau dīgļa stadijā novērstu iedzimtu slimību attīstību.

Reklāma
Reklāma
“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa,” plāno aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri 69
RAKSTA REDAKTORS
“Šis nav pirmais signāls, ka mūsu valstī kaut kas nav kārtībā” – Horens Stalbe atklāti par sajūtām pēc piedzīvotā uzbrukuma benzīntankā 80
Atradusies pirms 13 gadiem pazudusi meitene, kura savulaik neatgriezās mājās no skolas 13
Lasīt citas ziņas

Veidojot ģenētiski pārveidotus cilvēka embrijus, eksperimentā lietota tā dēvētā CRISPR metode, iejaucoties cilvēka dezoksiribonukleīnskābes (DNS) ķēdē. DNS praktiski ir visu dzīvo organismu ģenētiskās informācijas glabātāja. Cilvēces ieguvums nākotnē varētu būt ģenētisko slimību agrīna novēršana, taču pētnieki atzīst, ka vēl ir daudz neatbildētu jautājumu, raksta žurnāls “The MIT Technology Review”.

Gēnu labošanas metode CRISPR-Cas9 tiek izmantota, lai novērstu DNS mutācijas, kas veicina iedzimtu slimību attīstību, aizvietojot slimības skartos embrijos gēnu, kas var izraisīt sirds slimības. Pētnieki ir atklājuši gēnā mutācijas, kas veicina sirds muskuļa palielināšanos, izraisot hipertrofisku kardiomiopātiju, kas ir galvenais iemesls jaunu, fiziski spēcīgu sportistu pēkšņai nāvei. Šī gēna mutācija ir spilgti izteikta: ja vienam no vecākiem ir šāds gēns, tad ir 50% varbūtība, ka slimību mantos bērni.

CITI ŠOBRĪD LASA

Žurnālā “Nature” aprakstītajā pētījumā tika izmantota sperma no vīrieša, kas sirgst ar hipertrofisku kardiomiopātiju, un 12 veselu sieviešu olšūnas, kas tika apaugļotas. Ievadot CRISPR-Cas9, kas darbojas kā ģenētiskās šķēres, zinātnieki spēja izgriezt mutācijas skarto DNS ķēdi no vīrieša gēna, kas pēc tam pārņēma pareizo DNS ķēdi no sievietes gēna. No 58 eksperimentā izmantotajiem embrijiem 42 atbrīvojās no mutācijas, taču metodi nevar uzskatīt par nevainojamu, jo pārējos 16 embrijos bija neparedzētas DNS izmaiņas. Daži zinātnieki uzskata, ka gēnu labošanas metode CRISPR varētu tikt lietota vairāk nekā 10 000 dažādu iedzimtu gēnu mutācijas izraisītu slimību, tajā skaitā krūts un olnīcu vēža un Alch­eimera kaites, ārstēšanā.

Vairāki eksperti brīdina, ka gēnu labošana cilvēka embrijos var novest pie tā, ka veiktās izmaiņas DNS var tikt nodotas šo cilvēku pēcnācējiem daudzās paaudzēs, neparedzami ietekmējot cilvēka ģenētisko struktūru nākotnē. Gēnu labošanas kritiķi bažījas, ka šis process var izraisīt tā saucamo pasūtījuma bērnu veidošanu ar īpašiem dotumiem.

Turklāt pagaidām nav atbildes uz jautājumu, kā atsevišķa gēna pārveidošana varētu ietekmēt DNS mutāciju citos gēnos. Vairāki pētnieki brīdina, ka tas varētu izraisīt domino efektu ar neparedzamām sekām.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.