Mobilā versija
Brīdinājums -0.1°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
19. augusts, 2014
Drukāt

Zinātnieki naudas trūkuma dēļ nākamgad var palikt bez darba, brīdina Kalviņš (2)

kalvins_ivars

Ja valdība neradīs iespējas piešķirt zinātnei nepieciešamo finansējumu, var gadīties, ka ar nākamā gada otro pusgadu zinātnieki varētu beigt darbošanos zinātnē, šodien žurnālistiem paziņoja Latvijas Organiskās sintēzes institūta direktors Ivars Kalviņš.

Šodien notikušajā preses konferencē Kalviņš uzsvēra, ka šādas bažas rodas, jo esot prognozes par to, ka Izglītības un zinātnes ministrijas pieprasītie līdzekļi nākamajā gadā varētu netikt piešķirti, turklāt pašlaik vēl arvien nav skaidrības par to, kā un vai tiks apgūti Eiropas fondu līdzekļi.

Nākamā gada 1.jūlijā būs noslēdzies Eiropas fondu plānošanas periods un tajā piešķirtie līdzekļi, tomēr pagaidām neesot izstrādāta nedz nepieciešamā dokumentācija, nedz panāktas vienošanās ar Eiropas kopienu, skaidroja Kalviņš.

“Ar nākamā gada 1.jūliju beidzas visu iepriekšējo periodu finansējums, kas sastāda daudzus desmitus miljonus eiro zinātnei. Un to vietā ir nulle,” sacīja Kalviņš, turpinot, ka “pēc 1.jūlija vai nu ir jāatlaiž visi zinātnieki bezalgas atvaļinājumos, vai jābeidz darboties šajā sfērā”.

Viņš norādīja, ka problēmas pastāv arī IZM veiktajos aprēķinos. Pašlaik tiekot runāts par to, ka iztrūkums budžeta finansējumā zinātnei esot 75%, jo esošais sedz 25% no zinātnes bāzei nepieciešamā apjoma. Šis skaitlis tiek rēķināts, ņemot vērā IZM aprēķināto pilna laika ekvivalentu 1880 zinātniekiem. Tas nozīmē, ka pilnu laiku zinātnē darbojoties 1880 zinātnieki.

Kā atklāja Kalviņš, nozarē strādājošu zinātnieku ir daudz vairāk – esot pat ap 4000 doktorantu. Tādēļ varot domāt par vēl lielāku iztrūkumu.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Šie gudrie prāti vispirms domā par sevi, nevis par valsti. Vismaz tie, ar kuriem esmu saskāries. Gribēju realizēt vienu inovatīvu ideju – bet nekā, sastapos ar malā stāvošu attieksmi un gudru parunāšanu. Tādu īsti zinātnisku prātu mums ir maz, īpaši, ja runa ir par valsts attīstību. Vajag tomēr padarīt zinātnieku pētniecisko darbu atkarīgu no viņa konkrēta ieguldījuma jaunu produktu un preču izveidē, citādi viņi tikai pēta, pēta, uzraksta atskaiti un aiziet pie kases pēc kārtējās algas. Par citu idejām viņiem interese visai maza. Un vairāk valsts līmenī uzsvars jāliek uz jauniem censoņiem.

  2. NU nevajag laikam mūsu sabiedrībai gudros prātus. Nesen uzzinājām, ka mūsu vidusskolēni guvuši fantastiskus rezultātus mācību priekšmetu PASAULES olimpiādēs. Nu, domāju, drīz vai visos žurnālos aplūkošu šos gudros prātus, lasīšu intervijas ar viņiem, viņu vecākiem, skolotājiem un skolu direktoriem. Lai tad mudina citus jauniešus neslinkot, bet vairot slavu Latvijai. Masu mēdijos šī ziņa izpelnījusies tikai dažas rindiņas Toties pašmāju meiču- draiskuļu intīmās dzīves atklāsmes žurnālos un internetā sit augstu vilni. Viss ir aprakstīts vai līdz pēdējam sīkumam, ar mainīgo gultas biedru fotoattēliem tuvplānā. Sak, kas mums galvenais, ar to lepojamies Nožēlojami Kur tad nu vēl gaidīt, lai stāsta par jauno zinātnieku sasniegumiem. Lai grauž zinātnes granītu

Krīgers jūsmoja par Ušakova kaķiem. Vai viņš ies politikā? (6)"Dusmīgo" Pēteri Krīgeru varētu nomainīt "diplomāts" Egils Baldzēns, taču ir arī citi interesenti
Draugiem Facebook Twitter Google+