×
Mobilā versija
Brīdinājums +15°C
Melānija, Imanta
Svētdiena, 19. augusts, 2018
27. janvāris, 2018
Drukāt

Latvijas zinātnieki ar īpašu programmu stiprina enerģētisko neatkarību (3)

Foto - Raivis ŠveicarsFoto - Raivis Šveicars

Kopš 2013. gada pie RTU Enerģētikas institūta programmas strādājuši vairāki zinātnieki – Antans Sauhats, Zane Broka, Kārlis Baltputnis, Romāns Petričenko, Gatis Junghāns, Oļegs Linkevičs, Laila Zemīte, Namejs Zeltiņš, Renāta Varfolomejeva, Ļubova Petričenko un Jevgeņijs Kozadajevs. Attēlā no kreisās: topošie zinātņu doktori Kārlis Baltputnis un Zane Broka.

RTU zinātnieki izstrādājuši programmatūru, kas palīdz padarīt efektīvākas elektrības pārvades sistēmas.

“Datorprogrammu izstrādājām ar mērķi palielināt energoapgādes efektivitāti un drošumu, veicināt Latvijas enerģētisko neatkarību un integrāciju Eiropas energosistēmā. Ja mēs uzlabojam elektrības ražošanas un tās pārvades sistēmas darbības efektivitāti, tas varētu ietekmēt arī elektrības cenas. Tā kā elektrību lieto visi, mūsu veiktie pētījumi ietekmē visu sabiedrību. Svarīgi, ka programmas nav tikai attīstības stadijā – tās jau lieto “Augstsprieguma tīkls” un “Latvenergo”,” sarunā ar Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Enerģētikas institūta zinātniekiem, kuri izstrādājuši īpašu programmatūru energosistēmas elektroenerģijas cenu samazināšanai, tās modelēšanai, vadībai un attīstības plānošanai, sacīja viena no programmas autorēm Zane Broka.

Programma izstrādāta profesora Antana Sauhata vadībā un jau izpelnījusies atzinību – programma nosaukta par vienu no 12 nozīmīgākajiem Latvijas zinātnes sasniegumiem 2017. gadā. Jāuzsver gan, ka ideja par šādu programmu radusies jau 2013. gadā un tā piederējusi “Latvenergo”, kas idejas īstenošanai piesaistīja RTU zinātnieku prātus.

Svarīgi, elektrību pārdodot biržā

Z. Broka sacīja, ka elektrostaciju darbības režīmu plānošanas jautājums aktuāls bijis vienmēr, bet sevišķi kopš brīža, kad Latvija pievienojās “NordPool” elektroenerģijas biržai, kas apvieno Skandināvijas un Baltijas elektrības tirgotājus.

“Lai “Latvenergo” varētu optimāli darboties vairumtirdzniecības tirgū, viņi vēlējās, lai tiktu izstrādāta datorprogramma, kas pēc iespējas precīzāk modelētu un palīdzētu plānot elektrostaciju darbību. “NordPool” tirgus principi un konkurence starp ražotājiem nodrošina to, ka elektroenerģijas vairumtirdzniecības cena ir zemākā iespējamā, kas apmierina ik stundas pieprasījumu. Lietotāji arī tādējādi iegūst, ja elektrību pērk par biržas cenu un seko līdzi tās dinamikai, kas ir zināma jau iepriekšējā dienā,” sacīja pētniece.

K. Baltputnis piebilda, ka cenu biržā nosakot dārgākais pieņemtais piedāvājums un jābūt ļoti uzmanīgam, biržā iesniedzot savu tirdzniecības piedāvājumu, – ja tas būšot pārāk dārgs, var būt risks, ka to nepieņem. “Bet, no otras puses, nevar cenu likt arī pārāk zemu, jo tad var neatmaksāties ražot elektrību. Koģenerācijas režīmā efektivitāte ir atkarīga no siltumenerģijas apjoma, kas jāsaražo. Tālab mūsu programmā ir arī bloks, kas prognozē siltuma pieprasījumu Rīgas labajā krastā, kas ļauj precīzāk aprēķināt, kādam būtu jābūt koģenerācijā saražojamās elektrības apjomam.” Sadarbība ar “Latvenergo” noteikti turpināšoties, un tuvākajā nākotnē plānots apvienot šobrīd dažādās TEC un HES domātās programmas.

Nepārtraukta balansa meklējumos

Cits nozīmīgs jaunums Latvijas enerģētikā ir vienotā Baltijas balansēšanas tirgus atvēršana šā gada 1. janvārī, kas rūpējas par to, lai sistēmā nepārtraukti būtu balanss starp saražoto un patērēto elektroenerģiju. Viens no jaunizveidotā tirgus mērķiem ir veicināt vietējo elektrības ražotāju dalību balansēšanā, samazinot atkarību no Krievijas energosistēmas. “Programma, ko izstrādājām “Augstsprieguma tīkla” vajadzībām, paredzēta kā atbalsta rīks energosistēmas dispečeru ikdienas darbā un ļauj daļēji automatizēt sistēmas regulēšanu, kas līdz šim pamatā notiek manuāli. Līdz pilnībā automatizētai sistēmai vēl ir tāls ceļš, bet pirmie soļi jau ir sperti. Mūsu programma ļauj noteikt optimālus balansēšanas parametrus, balstoties uz vēsturiskajiem datiem. Turklāt būtiski, ka Baltijas valstis plāno desinhronizēties no “BRELL” loka, kurā ietilpst arī Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas. Lai to īstenotu, nepieciešama lielāka enerģētiskā neatkarība un tāpēc jaunais Baltijas balansēšanas tirgus ir būtisks solis ceļā uz to,” norādīja Z. Broka.

Šī programma “Augstsprieguma tīklam” arī palīdz novērtēt patēriņa elastības ekonomisko potenciālu – vai var izmainīt kādu lielo elektroenerģijas lietotāju patēriņu (vai vairāku mazu lietotāju kopumu), ja AST redz, ka ir nebalanss, ko vajadzētu novērst. “Ar mūsu rīku AST var vērsties pie elektroenerģijas lietotājiem, kuri varētu veikt aplēses par potenciālajiem ieguvumiem vai zaudējumiem, ja viņi piedalītos patēriņa elastības sniegšanas pakalpojumā energosistēmas balansēšanas vajadzībām,” sacīja K. Baltputnis.

Interesanti, ka zinātnieki pērn veikuši arī Ekonomikas ministrijas pasūtītu pētījumu par Rīgas TEC ietekmi uz elektrības cenām Latvijā un par atbalsta samazināšanas iespējām tiem, kā dēļ EM nolēma ievērojami samazināt jaudas maksājumus abiem TEC, kas jau no šā gada sākuma ļāva nedaudz samazināt OIK elektrības lietotāju rēķinos.

Iegūst arī zinātnieki

“Latvenergo” izpētes un attīstības funkcijas direktors Māris Balodis sacīja, ka ar katru gadu situācija kļūst arvien kompleksāka un plānošanas procesi arvien dinamiskāki. “Pirms pieciem gadiem TEC apkures periodā varēja darbināt, īpaši nemainot to jaudu, toties tagad TEC jāstrādā atbilstoši ik stundas tirgus situācijai – būtiski samazinot jaudu vai pat apturot ģenerēšanu zema pieprasījuma periodos, kad tā kļūst ekonomiski neizdevīga. Šie jaunie apstākļi motivēja mūs radīt kopīgu programmu, kas plānotu ekonomiski izdevīgāko un optimālo mūsu staciju darbības režīmu to darbināšanai “NordPool” elektrības tirgū, konkurējot ar citiem ražotājiem. Otra lieta, kur nākotnē iespējams attīstīties, ir siltuma tirgus Rīgā, beigās apvienojot elektrības, gāzes un siltuma optimizācijas tīklus. Ir ļoti svarīgi prognozēt cenu katrai nākamajai dienai, prognozējot darbības režīmus, respektīvi, kā strādās TEC un HES. Mūsu HES darbojas kaskādē, un, ņemot vērā nākamās dienas pieprasījumu, mums ir svarīgi ieplānot, cik gatavai stacijai vajadzētu būt atkarībā no ūdens līmeņa. Mainās arī hidroagregātu lietderības koeficienti, un, lai pareizāk tos darbinātu atbilstoši tirgus situācijai, nepieciešama šāda programma. Piemēram, varam uzkrāt vairāk ūdeni HES, ja zinām, ka cena būs zemāka un nebūs to izdevīgi pārdot. Tad varam elektrību uzkrāt un pārdot, kad cena būs izdevīgāka. Tas ir ļoti svarīgi, pārdodot elektrību biržā,” sacīja M. Balodis. Redzamākais ieguvums no programmas ir efektīvāka TEC darbība, kas nozīmē lietderīgāku kurināmā izmantošanu, samazinot emisiju apjomu un ekspluatācijas izmaksas, viņš uzsvēra, Viņš ir ļoti priecīgs, ka, attīstot un būvējot šādu programmu, labumu gūst ne tikai uzņēmums, bet arī zinātnieki. “Sadarbības laikā vismaz divi cilvēki ir aizstāvējuši savas doktora disertācijas un daži no tiem, kas šajā laikā piedalījušies programmas izstrādē, jau strādā mūsu kompānijā. Pasaulē piedāvā ļoti daudz jau gatavas šādas optimizācijas programmas. Tomēr tie nav vienkārši adaptējami Latvijas ģenerēšanas raksturošanai. Izstrādājot optimizācijas modeli, šādā veidā arī sniedzam iespēju mācīties jaunajiem speciālistiem,” uzsvēra “Latv-energo” pārstāvis.

Palīdz balansēt energosistēmu

Arī “Augstspriegumu tīklu” var dēvēt par idejas līdzautoru, jo vēl 2013.gadā AST bija “Latvenergo” sastāvdaļa. AST valdes loceklis Gatis Junghāns sacīja, ka uzņēmumam ar RTU izveidojusies cieša un veiksmīga sadarbība. “Pērn kopīgi izstrādātā programmatūra, kuru pakapeniski ieviešam darbā, palīdz pārvades sistēmas operatoram pieņemt efektīvākus lēmumus balansēšanas veikšanai. Mēs esam atbildīgi ne tikai par pārvades sistēmas pakalpojumu nodrošināšanu, drošu un stabilu pārvades sistēmu, bet tam arī jāspēj nodrošināt saražotās un patērētās elektroenerģijas nepārtraukts līdzsvars jeb balansēšana energosistēmā. Lai sabalansētu ģenerāciju ar patēriņu reālā laikā, pārvades sistēmas operatoram nepieciešami balansēšanas resursi – iespēja reālā laikā regulēt ģenerāciju un atsevišķos gadījumos arī patēriņu,” sacīja G. Junghāns

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. uzmanības novēršana no cenas . Atbildēt

    tie tīklu parametri un režīmi procentuāli maz ietekmē patērētājam aprēķināto cenu.
    Galvenokārt ietekmē visādie fokusi ar pārvades atdalīšanu un blēdība ar OIK !

  2. uzmanības novēršana no cenas Atbildēt

    tie tīklu parametri un režīmi procentuāli maz ietekmē patērētājam aprēķināto cenu.
    Galvenokārt ietekmē visādie fokusi ar pārvades atdalīšanu un blēdība ar OIK !

Draugiem Facebook Twitter Google+