Gata Šļūkas zīmējums

Zinātnieki vai diletanti
 0

Atsauksmes par rakstu ”Nabags ar doktora grādu” (1.02.2013.).


Reklāma
Reklāma

 

Kokteilis
Personības tests: jūsu dzimšanas mēneša zieds atklāj par jums vairāk, nekā spējat iedomāties 17
Mākslīgais intelekts nosauc piecus “neveiksmīgākos” latviešu politiķus 115
Kokteilis
Izplatītas frāzes, ko vedeklām labāk neteikt vīramātēm 1
Lasīt citas ziņas

dr. filol.: ”Atstumjot no reāla darba zinātnieku, kas ieguvis kvalifikāciju, var pazaudēt viņu vispār. Lai dabūtu naudu projektam, ir nedēļām vai mēnešiem ilgi jāliek malā pētījumi un jāspecializējas pavisam citās lietās. Ar Latvijas kultūru, vēsturi, valodu, folkloru un citām nacionālās identitātes zinātnēm pašlaik ir tā, ka dažkārt visā valstī ir tikai viens vai daži speciālisti par kādu konkrētu tēmu. Un, ja viņi ir spiesti aiziet no zinātnes, tad 1) nozarē savairojas diletanti, fantazētāji, kas raksta nācijai patīkamus “brīnumus”, jo apzinās, ka neviens to nevar kompetenti apstrīdēt; 2) cieš valsts starptautiskais presižs. Ja uz zinātnēm attiecinās vienkāršus atmaksāšanās un tirgus pētījumu piesaistīšanas kritērijus, tiks ietekmēta kultūras kā nācijas garīgās veselības pastāvēšana. Manā istabā pašlaik papīrus no sava galda vāc laukā cilvēks, kurš ir vienīgais speciālists vairākās ar latviešu folkloras pētniecību saistītās lietās, 30 gadus strādājis šeit, pārvarējis dažādus grūtus laikus, nu ir spiests meklēt darbu citur.”

mafija: ”Jaunajiem doktoriem jābrauc prom, jo vecos izdabūt ārā no zinātniskām padomēm nav iespējams. Paši sev titulus pa draugam taisa, un paši sevi pārvēlē kaut piekto reizi! Raksta publikācijas, kur no zinātnes nav ne smakas.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Ikars: “Augstskolās jaunie docenti pie lekciju lasīšanas tiek tikai par ārkārtīgiem nopelniem, rakstot savas disertācijas pie konkrētiem profesoriem. Tā vietā vajadzētu rīkot atklātus konkursus, kas novērstu stagnāciju un vienveidību, viena pētnieciskā virziena proponēšanu studiju procesos u. tml.”

Māra Zirnīte: ”Mēs, dzīvesstāstu pētnieki, saņemam izpratni un atbalstu ziemeļvalstu projektos. Pretēji kā no valsts puses: 20 gadus centāmies integrēt mutvārdu vēstures kvalitatīvos pētījumus Latvijā, iztiekot ar valsts atbalsta mazumiņu. Vajag atjaunot lietu loģisko kārtību, kad zinātnei pieder prioritāte un tā kalpo valsts attīstībai.”

Pilsonis: ”Te atbildīgajiem valsts pārstāvjiem nevajadzētu klusēt. Mums Latvijā taču ir vajadzīga kā kultūra, tā zinātne, nevis tikai vairumtirdzniecība u. tml.!”

nīgrais: ”Jāpriecājas, ka vispār kādus pabalstus izsniedz. Zinātne jau sen attīstās zinātnes centros, bet “uz vietām” apkalpo tikai izglītības sistēmu.”

Kaija: ”Latvijas austrumu gudrais Rungainis saka, ka tādu algu saņem tikai sliņķi, dzērāji un diedelnieki, kas nejēdz strādāt. Bet mēs jau neprasīsim neko sev, mēs iztiksim. Riebjas šis latviešu kompleksainums.”

Māra: ”Ko valsts darīs, ja Strasbūras tiesa liks kompensēt kvalificētajiem speciālistiem ilgstošā periodā nodarītos zaudējumus?”

praktiķis: ”Žēl jaunā vīrieša un tās smukās meitenes, kas bildēs. Vajag kopā visiem iet kā lauksaimniekiem ar beigtu govs galvu uz valdību, nevis kašķēties savā starpā par algām.”

 

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.