LU Datorikas fakultâtes profesors Andris Ambainis. Foto – Toms Grīnbergs

Zinātnieks nosauc jomas, kurās Latvija ir vistuvāk Nobela prēmijai 6

Titula “Eiropas gada cilvēks”, Latvijas Universitātes (LU) profesors Andris Ambainis nosaucis jomas, kurās Latvija ir vistuvāk Nobela prēmijai.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Lasīt citas ziņas

“Datorzinātne Latvijā piesaista daudzus talantīgus cilvēkus, un tā ir viena no jomām, kur mums ir vislielākais potenciāls. Pēdējos gados strauji attīstās mašīntulkošana un dabiskās valodas apstrāde ar datoru, kur, piemēram, mūsu zinātnieki sadarbojas ar pasaulē vadošajām ziņu organizācijām, piemēram, BBC un “Deutsche Welle”, izstrādājot viņiem tehnoloģijas, lai ar datoru varētu apstrādāt informāciju ziņu veidošanai. Otrs ļoti interesants virziens – datorinženierija un sensoru tīkli, kur darbojas profesors Leo Seļāvo un viņa studenti,” viņš stāsta intervijā, kas publicēta LU portālā.

Viņš norāda, ka kvantu skaitļošanā veidojas vairāki ļoti spējīgi zinātnieki. Piemēram, Aleksandrs Belovs, kurš kādreiz aizstāvēja disertāciju manā vadībā un ir trīs gadus pavadījis citu valstu universitātēs un institūtos – ASV, Kanādā, Nīderlandē un Singapūrā. Tagad viņš ir atgriezies Latvijā, lasa lekcijas mūsu fakultātē un veic pētījumus, kas tiek ļoti augsti novērtēti pasaulē. Arī citās zinātnes nozarēs ir ļoti talantīgi zinātnieki – fiziķis Jānis Alnis un ķīmiķis Kristaps Jaudzems nesen strādājuši Nobela prēmiju laureātu vadītās zinātniskajās grupās (Vācijā un ASV) un tagad ir atgriezušies Latvijā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Viņš arī stāsta par to, kā atpazīstamība palīdz zinātnieka darbā. Kad sācis strādāt lekcijas bijis jāatceļ studentu intereses trūkuma dēļ.

“Atpazīstamība noteikti ir nozīmīga – tā palīdz atrast citus cilvēkus, ar ko strādāt pie kopīgiem mērķiem. Kad pirms 10 gadiem atgriezos Latvijā no Kanādas, studentu skaits, kas nāca uz maniem kursiem un semināriem, bija visai neliels (un bija pat viens gadījums, kad kursu nācās atcelt pārāk mazā studentu skaita dēļ). Kļūstot atpazīstamākam un iegūstot labu slavu starp studentiem, studentu interese ir būtiski augusi, tai skaitā, no vistalantīgākajiem mūsu studentiem – tiem, kuri savulaik piedalījušies matemātikas un informātikas olimpiādēs. Piemēram, pērnruden manu semināru par kvantu skaitļošanu apmeklēja veseli pieci studenti, kas pārstāvējuši Latviju Starptautiskajā matemātikas olimpiādē. Ir arī parādījusies interese no uzņēmējiem par sadarbības iespējām,” teic A.Ambainis.

A. Ambainis vēl Uzturēt maksimāli plašu redzesloku, censties sadarboties un mācīties no labākajiem paraugiem, kādus var atrast. “Jo vairāk dažādu lietu zina, jo vairāk var izdarīt, pielietojot idejas no vienas matemātikas nozares citā. Slavenais profesors Avi Vigdersons, pie kura kādreiz strādāju, šo parādību nosaucis par “Dziļumu caur [zināšanu] plašumu”. Otra lieta, kas man bijusi nozīmīga – sadarbība. Saliekot kopā savas idejas, mēs varam vairāk nekā katrs atsevišķi. Sadarbība ar citiem zinātniekiem man ir ļāvusi gan saprast, kādus jautājumus pētīt, gan arī nonākt pie rezultātiem, ko viens pats nebūtu sasniedzis. Un sadarbības process man ir bijis ļoti motivējošs,” saka profesors.

Atbildot uz jautājumu, kādas izmaiņas viņš vēlētos ieraudzīt Latvijas attīstībā, A. Ambainis saka: “Es gribētu vairāk redzēt skatījumu uz nākotni, nevis pagātni, un izlēmīgāku rīcību. Piemēram, par augstākās izglītības reformām tiek diskutēts ilgi, bet kas ir realizēts? Pārāk bieži atrodas kāds, kam pārmaiņas nav izdevīgas un tad pārmaiņu plāni nozūd. Gribētos, lai gan LU, gan citas Latvijas augstskolas drošāk virzītos uz izcilību un augstākiem standartiem pret sevi.”