Foto – AFP/ImageForum

Zinātniskās darbības likumu sadalīs
 0

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija šodien skata prezidenta izbrāķētos Zinātniskās darbības likuma grozījumus. Visticamāk, likumprojekts tiks sadalīts.

Reklāma
Reklāma

 

Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai 188
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
Lasīt citas ziņas

Jautājumi, kamdēļ šis likums vispār tika atvērts grozījumiem – par izgudrotāju mantisko tiesību aizsardzību un zinātnisko institūtu statusu –, tiks virzīti atkārtotai skatīšanai Saeimā, bet nacionālās drošības jautājumu pakete tiks nosūtīta Ministru kabinetam pārstrādāšanai.

Jau rakstīju, ka plašas diskusijas izraisīja Zinātniskā darbības likuma grozījumi, kas uzdod zinātniekiem par pienākumu “pārtraukt pētījumus, ja tie pēc valsts drošības iestāžu atzinuma var radīt draudus nacionālajai drošībai”. Kaut arī ailē “grozījuma autori” rakstīts “Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija”, patiesībā aiz tiem stāv 
Satversmes aizsardzības birojs (SAB). Turklāt, palasot likumprojektu uzmanīgāk, kļūst skaidrs, ka drošībnieki iestrādājuši izmaiņas arī citos pantos. Piemēram, drošības iestādēm dotas ne tikai pilnvaras pārtraukt, viņuprāt, šaubīgos pētījumus, bet arī iespēja piedalīties Zinātnes padomes darbā. Tāpat pēc specdienestu lūguma zinātnisko institūtu direktoriem uzlikts pienākums pēc valsts drošības iestāžu pieprasījuma informēt tās par veiktajiem un finansējumam pieteiktajiem pētījumiem, kā arī par ārvalstu pētnieku piedalīšanos. Jaunais regulējums arī paredz, ka zinātniskās institūcijas varēs izslēgt no Zinātnisko institūtu reģistra, ja drošības iestādēm būs informācija, ka to darbība rada apdraudējumu nacionālajai drošībai.

CITI ŠOBRĪD LASA

Oficiāli kā grozījumu autors norādīta Saeimas komisija, bet “Latvijas Avīzes” rīcībā nonākusi 
Satversmes aizsardzības biroja direktora vietnieka Anda Freimaņa parakstīta vēstule, kas apliecina, ka patiesie autori ir meklējami šajā specdienestā.

“Grozījumu mērķis ir veicināt valsts zinātniskā potenciāla aizsardzību, nodrošinot zinātniskās darbības kā būtiskas tautsaimniecības nozares tiesiskās reglamentācijas harmonizāciju ar nacionālās drošības tiesisko reglamentāciju,” šajā vēstulē vislabākajās birokrātu tradīcijās skaidro A. Freimanis.

Noslēgumā viņš arī apgalvo, ka grozījumi ir saskaņoti arī ar Saeimas Juridisko biroju. Šeit gan jābilst, ka tieši Juridiskā biroja eksperti SAB priekšlikumus vērtēja skeptiski un komisiju sēdēs uzsvēra, ka specdienestiem jau tagad ir pietiekamas pilnvaras vērsties pret privātām personām vai, šajā gadījumā, privātiem zinātniskiem institūtiem, ja tie nodarbotos ar nacionālās drošības apdraudēšanu. Un pat, ja šajā ziņā būtu kādi trūkumi, tas būtu jārisina caur SAB likumu vai Nacionālās drošības likumu, nevis Zinātniskās darbības likumu.

Saeimas deputāti un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ierēdņi gan akceptēja drošībnieku piedāvātos grozījumus. “Kad SAB pārstāvji atnāca ar saviem priekšlikumiem, mēs arī, protams, bijām skeptiski. Bet mums nav tās informācijas, kas ir SAB rīcībā un tādēļ neņēmāmies iebilst pret jautājumiem, kas skar nacionālo drošību,” man paskaidroja IZM parlamentārā sekretāre Inga Vanaga (Reformu partija). Tādēļ ministrija “tīri cilvēciski” piekritusi SAB lūgumam un virzījusi grozījumu paketi Saeimas komisijai. Arī Saeimas komisijā un plenārsēdē likums nopietnas debates neizraisīja. Balsojumā pret to iebilda vienīgi “Saskaņas centra” Saeimas frakcija.

Reklāma
Reklāma

Izglītības komisijas vadītāja Ina Druviete neuzskata, ka komisija būtu pieņēmusi kļūdainu lēmumu: “Taču diskusija zinātnieku vidū un prezidenta lēmums apliecina, ka jāatgriežas pie šīs diskusijas, jo kompetentās ie
stādes nav pārliecinājušas sabiedrību par likumprojekta nepieciešamību.”

Viņasprāt, vispareizākais risinājums būtu pilnīgi visus SAB inspirētos grozījumus no likumprojekta izvākt un nodot valdībai izvērtēšanai. Izglītības komisijas vadītāja cer, ka valdībā taps likumprojekta redakcija, kura neraisīs protestus sabiedrībā.