×
Mobilā versija
Brīdinājums +22.1°C
Alberts, Madis
Pirmdiena, 18. jūnijs, 2018
12. marts, 2018
Drukāt

Zinātniski pierādīt, ka sports ir vajadzīgs (1)

Foto - Vadims Morozovs/LOK arhīvsFoto - Vadims Morozovs/LOK arhīvs

Pētnieku komanda analizē bērnu fizisko aktivitāšu līmeni un uztura paradumus, veic antropometriskos mērījumus un asinsanalīzes, nosaka emocionālo stāvoklis un kognitīvās funkcijas.

Bērniem ir aptaukošanās un liekā svara pro­blēmas. Ikdienā viņi daudz dzer ūdeni, mielojas ar balto miltu izstrādājumiem, labprāt ēdienkartē iekļauj pienu un kefīru. Biežāk jūtas laimīgi nekā noskumuši. Tā secinājusi pētnieku komanda, kas šajā mācību gadā analizē vairāk nekā simt trešklasnieku no visdažādākajām Latvijas vietām. Pētījumā piedalās gan projekta “Sporto visa klase” dalībnieki, kuri skolā sporto katru dienu, gan tie skolēni, kuri sporto tikai divas reizes nedēļā. Pētījuma mērķis ir saprast, vai un kā sports ietekmē pamatskolēnu veselību.

 

Vairāk nekā 600 mērījumu vienam skolēnam

“Pētījums ir unikāls, jo tādā apmērā tiek īstenots pirmo reizi Latvijā. Analizējam bērnu fizisko aktivitāšu līmeni un uztura paradumus, veicam antropometriskos mērījumus un asinsanalīzes, nosakām emocionālo stāvokli un kognitīvās funkcijas,” skaidro zinātniece, pētījuma vadītāja Dr. biol. Dace Reihmane. Gan bērnu vecāki, gan pedagogi ir novērojuši, ka piecas sporta stundas nedēļā labvēlīgi ietekmē skolēnu veselību. Pamatskolēni regulārāk apmeklē mācību iestādi, jo retāk slimo ar infekcijas slimībām. Pakāpeniski uzlabojas arī viņu sekmes un ciešāka kļūst kolektīvā draudzība. Projekta organizatori Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK) vēlējās iegūt objektīvus, zinātniski pierādītus datus, ka sporta stundu regularitāte labvēlīgi ietekmē bērnu veselību, tādēļ uzrunāja Latvijas Universitātes pētnieku komandu. Ar LOK zinātnieki sadarbojas kopš pagājušā gada septembra, un tiek plānots, ka pētījums turpināsies četrus gadus. Šajā laikā notiks daudz­pusīga bērnu izvērtēšana vairākos blokos. “Pētījumu dažādās jomās mūsu valstī ir bijis gana daudz. Slimību profilakses un kontroles centram ir dati par to, kāds bērniem ir aptaukošanās līmenis dažādās klašu grupās. Ir atsevišķi pētījumi par to, kāda ir viedo tehnoloģiju ietekme uz jauno paaudzi, kā tās ietekmē mācību procesu. Tomēr tik padziļināti un plaši pētīta kāda konkrēta cilvēku grupa vēl nav. Summējot kopā visus veiktos mērījumus un skolēnu atbildes uz aptaujas anketām, katru audzēkni raksturo vairāk nekā 600 mērījumu,” stāsta pētījuma vadītāja. Šobrīd pētījuma pirmais posms ir noslēdzies un bērni novērtēti starta pozīcijā. Pirmo salīdzinājumu starp skolēniem, kuri skolā sporto katru dienu, un tiem, kuri divas reizes nedēļā, varēs veikt vien pavasarī – mācību gadam beidzoties.

 

Vecāki nezina, kādēļ bērni jūtas slikti

Fizisko aktivitāšu līmenis tiek pārbaudīts ar aptauju un fiziskās slodzes testa palīdzību. Bērna sirdsdarbība tiek vērtēta fiziskās aktivitātes laikā un arī pēc tās – tiek novērots, kā atjaunojas sirdsdarbība. Tas parāda, cik labi strādā sirds. Uztura anketā bērni atzīmē, cik bieži vai reti lieto konkrētās produktu grupas. Savukārt antropometrisko mērījumu laikā tiek noskaidrots skolēna svars, augums un ķermeņa uzbūves tips. Mērīti ķermeņa masas indeksi un tauku krokas. “Asinsanalīzes nepieciešamas, lai noteiktu glikozes, insulīna, holesterīna līmeni. Specifiskāk vērtējam C reaktīvā proteīna daudzumu ķermenī, kas liecina par iekaisuma procesiem mūsu organismā. Skatām arī slimības, kas bieži vien rodas aptaukošanās dēļ. Ļoti bīstama ir viscerālā aptaukošanās, kad tauki uzkrājas ap iekšējiem orgāniem. Tas var veicināt hronisko slimību attīstību, piemēram, diabētu,” specifiku skaidro D. Reihmane. Pētījuma laikā tiek vērtēts arī skolēnu emocionālais stāvoklis. “Bērniem vaicājam, cik bieži viņi jūtas laimīgi, vai gluži pretēji – nelaimīgi. Vai un cik bieži domā par nāvi, cik bieži jūtas satraukti u. tml.” Fizisko aktivitāšu, uztura un emocionālā stāvokļa anketas aizpilda arī bērnu vecāki. “Interesanti, ka nereti bērni sevi redz citādi nekā viņu vecāki. Vecāki ir gana informēti par to, kā bērns jūtas kopumā, bet bieži nezina, kādēļ viņš ir noskumis, jūtas vientuļš vai nomākts.” Tāpat tiek pārbaudītas kognitīvās funkcijas – skolēnu atmiņa, reakcijas ātrums, stresa tolerance.

“Projekta “Sporto visa klase” dalībnieki labprātīgi apmeklē visas sporta nodarbības un ir apmierināti ar to. Esmu novērojusi, ka tiem bērniem, kuri regulāri sporto, citās mācību stundās ir vieglāk koncentrēties un strādāt. Pats pētījums bērniem ļoti patīk, arī vecāki ar to ir apmierināti. Tiešām pārsteidzoši, ka bērni pēc pētnieku komandas apmeklējuma bija stāvā sajūsmā. Pat asinsanalīzes nodeva ar lielu prieku. Pētījums, protams, prasa laika resursus, tas ir papildu darbs, tomēr nav apgrūtinošs. Uzskatu, ka tādā veidā tiek saliedēts klases kolektīvs un veicināta bērnu radošā domāšana,” atzinīgus vārdus pauž Carnikavas pamatskolas 3.b klases audzinātāja Ruta Pomaskova.

 

Labajiem našķiem nepietiek naudas

Pētījuma dalībnieki ir no dažādiem Latvijas novadiem, jo izpēte tiek veikta ārpus Rīgas. Projektā labprātīgi iesaistījušies Ogres, Ķekavas, Preiļu, Daugavpils, Alojas, Limbažu, Balvu, Lielvārdes un citu novadu pamatskolas audzēkņi. “Pētījums noritēs vairākus gadus, domājams, ka tie, kuri vingro biežāk, galu galā būs fiziski spēcīgāki, pozitīvāki un ar labāku veselības stāvokli,” stāsta D. Reihmane. Tomēr vispārējas tendences var iezīmēt jau šobrīd. “Mūsu pētījumā piedalās 59 meitenes un 46 zēni. Satraucoši, ka 60% meiteņu novērojām problēmas ar lieko svaru, bet deviņām ir aptaukošanās. Zēniem situācija ir mazliet labāka, bet arī viņu vidū 40% ir problēmas ar svaru un dažiem ir aptaukošanās. Skatīsimies, kā šie rādītāji mainīsies četru gadu griezumā un vai aktīvās sportošanas ietekmē svars kritīsies.” Bērniem asinīs ir arī paaugstināts C reaktīvais proteīna līmenis, kas liecina par organismā esošo iekaisumu, nereti kardio-metabolo slimību risku. “Tik agrīnā vecumā, deviņos gados! Parasti to var novērot pieaugušiem cilvēkiem jau ar nopietnākām veselības problēmām.”

Pārsvarā skolēni atzīmējuši, ka ikdienā jūtas laimīgi. Negatīvo emociju topa augšgalā ierindojas nogurums un bailes, ka ar viņu piederīgajiem varētu notikt kas slikts. Savukārt uztura anketas parāda, ka zivis, pupas un zirņus bērni uzturā lieto reti, lai gan šie produkti ir ļoti vērtīgi. Tāpat arī labo našķu – riekstu un žāvētu augļu – vietā biežāk izvēlas konfektes un bulciņas. Pētniece norāda, ka nereti tas ir saistīts ar finansēm. Veselīgie produkti ir dārgāki, un bērni ir teikuši, ka vēlētos tos nopirkt, bet nevar atļauties. Iespējams, galvaspilsētā šie rādītāji būtu citādi.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Atzīstams pasākums.
    Tam vēl vajadzētu pievienot analīzi par jauniešu sasniegumiem dzīvē atkarībā no viņu bernības sporta aktivitāšu līmeņa.
    Pastāv viedoklis, ka sporta aktivitātes veido un trenē uzvedības stereotipus – proti:
    cinīties un nepadoties, ja neizdevās
    jāgatavojas un jāmēģina atkal.
    Tas ir ļoti būtiski konkurentspējīgas nācijas izveidei.

Draugiem Facebook Twitter Google+