Foto – Karīna Miezāja

Zinātņu akadēmijā – tas pats prezidents, bet jauni viceprezidenti 2

Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidenta amatā uz nākamo četru gadu termiņu ievēlēts līdzšinējais LZA prezidents Ojārs Spārītis. Savukārt par jaunajiem LZA viceprezidentiem kļuvuši kardiologs un LU profesors Andrejs Ērglis, kā arī Rīgas Tehniskās universitātes profesors inženierzinātņu doktors Andrejs Krasņikovs.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Lasīt citas ziņas

Visi ievēlēti ar salīdzinoši daudz balsīm. No 164 akadēmiķiem par O. Spārīti nobalsoja 138 akadēmiķi. Par A. Ērgli un A. Krasņikovs tika nodotas attiecīgi 130 un 115 balsis.

O. Spārītis bija vienīgais kandidāts uz LZA prezidenta amatu, kaut iepriekš zinātnieku saimē viņš kritizēts. Viens no O. Spārīša kritiķiem ir bijušais Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes priekšsēdētājs, inženierzinātņu doktors Egils Stalidzāns. Pirms gada viņa vadībā tapā jauno zinātnieku atklātā vēstule, kura gan nebija atklāti kritizēts O. Spārītis, taču E. Stalidzāns. Viens no impulsiem šādas vēstules rakstīšanai bija LZA prezidenta pozitīvie izteikumi par Vidusāzijas autoritāro režīmu atbalstu savu valstu zinātnei. Vēstulē zinātnieku saime tika aicināta novērtēt demokrātisku iekārtu un tās iespējas, ko tai piešķir Latvijas dalība Eiropas Savienībā un iekļaušanās attīstīto valstu zinātnieku saimē. “Jā, valsts piešķirtais finansējums zinātnei ir pārāk mazs, taču, neraugoties uz to, zinātniekiem tagad ir vairāk iespēju iesaistīties globālajā zinātnē, nekā bija PSRS un ir tagadējās autoritārajās valstis,” teic E. Stalidzāns. Viņš gan pozitīvi vērtē O. Spārīša aktīvo komunikāciju ar sabiedrību un atbalstu jaunajiem zinātniekiem.

CITI ŠOBRĪD LASA

Akadēmiķis, Organiskās sintēzes institūta zinātniskās padomes priekšsēdētājs Ivars Kalviņš neslēpj: ir arī tādi zinātnieki, kuri uzskata, ka LZA būtu vajadzīgs cits prezidents un aicinājuši I. Kalviņu kandidēt uz šo amatu. Viņš atteicies, jo nevēlas pamest zinātni. Pats O. Spārīša kritiķu pulkam viņš nepievienojas: ja kāds spētu strādāt labāk, lai kandidē un pierāda sevi. Līdzīgi teic Latvijas Universitātes (LU) profesors, fiziķis Vjačeslavs Kaščejevs: “Vai nu dari pats vai paklusē!” LZA pilnsapulcē šodien nekāda kritika O. Spārītim neizskanēja, netika apspriesti arī kandidāti uz citiem amatiem.
Vairāk par to, kāpēc O. Spārītis bija vienīgais kandidāts uz prezidenta amatu un kā vajadzētu mainīties LZA darbam, lasiet rītdienas laikrakstā “Latvijas Avīze”.