Mobilā versija
+0.4°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
15. septembris, 2015
Drukāt

Ziņo par valsts valodas prasmju uzlabošanos (1)

Foto: LETAFoto: LETA

Pēdējo gadu laikā ir ievērojami uzlabojušās latviešu valodas zināšanas mazākumtautību pārstāvju, īpaši jauniešu, vidū, secinājusi Ārlietu ministrija.

Kā skaidrots ministrijas izstrādātajā un vakar valdībā apstiprinātajā “Latvijas Republikas nacionālajā ziņojumā par cilvēktiesību situāciju Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējā periodiskā pārskata 2. cikla ietvaros”, Latvija ir sasniegusi ievērojamu progresu naturalizācijas procesa veicināšanā, samazinot nepilsoņu skaitu no 29% 1995. gadā līdz 12,2% 2015. gada janvārī. Pēc 2013. gada Pilsonības likuma grozījumu stāšanās spēkā no 52% uz 82,3% ir palielinājusies jaundzimušo, kuriem abi vecāki ir nepilsoņi, reģistrācija par Latvijas pilsoņiem. Kopumā 99% bērnu, kas piedzimuši Latvijas teritorijā 2014. gadā, ir Latvijas pilsoņi. Salīdzinājumam 2011. gadā – 96,7%. Tāpat pēdējo gadu laikā ievērojami uzlabojušās latviešu valodas zināšanas mazākumtautību pārstāvju, īpaši jauniešu, vidū. Pēc 2014. gada pētījuma “Piederības sajūta Latvijai” rezultātiem, latviešu valodu zināmā līmenī pārvalda vairāk nekā 94% mazākumtautību pārstāvju. 1996. gadā 49% mazākumtautību jauniešu savas latviešu valodas zināšanas vērtēja kā labas, bet 2014. gadā šīs zināšanas kā teicamas un labas vērtēja jau 77% mazākumtautību jauniešu vecumā no 18 līdz 24 gadiem. Pagājušajā un šajā gadā arī ievērojami pieaudzis to mazākumtautību skolēnu skaits, attiecīgi 76% un 79%, kuri par eksāmenu atbildes valodu izvēlējušies latviešu valodu. 2010. gadā un 2011. gadā tie bija 60%.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Diemžēl neizprotama ir kārtējā varas vilcināšanās izšķirošā lēmuma pieņemšanai par pāreju uz mācībām latviešu valodā visās Latvijas skolās un bērnudārzos. Tad, kad Rīgas un citu lielpilsētu ielās beidzot būs dzirdama latviešu valoda, tad varēsim teikt, ka daudzo Padomijas laikos sabraukušo immigrantu integrāciju esam paveikuši godam. Problēma ar valodas iemācīšanu ir tā vieglāk atrisināmā un mazākā bēda, grūtāk ir panākt valodas lietošanu vismaz sabiedriskā sfērā. Matīsa tirgū sastaptais, jau vairāk kā trīs gadus Latvijā pavadījušais, no Norvēģijas iebraukušais, indietis iepērkoties mēģināja lietot lauzītu krievu un latviešu valodu sajaukumu, un uz jautājumu, kāpēc viņš vēl nav iemācījies vismaz elementāru latviešu sarunvalodu, norādīja uz krieviem, kas redz’ tie arī nelietojot latviešu valodu pat sabiedriskā telpā kā sabiedriskajos transportlīdzekļos, nemaz nerunājot par privātajām bodītēm, kur lai iepirktos nepieciešama krievu valoda, jo fakts ir tas, ka Rīgā patiešām nav daudz latviešu veikaliņu, kur vismaz iepērkoties varētu vingrināties pareizas latviešu valodas lietošanā. Papīrs pacieš visu, arī melus, diemžēl izliekoties, ka viss kārtībā ar Padomijas immigrantu integrāciju un iekļaušanu latviešu sabiedrībā, tas var jau pavisam tuvā nākotnē pārvērsties vairs neatgriezeniskā un nerisināmā cēloņ-seku virknē, kas novedīs pie vēl vienas mirušas valodas un kultūras. Kurš uzņemsies atbildību? Vai Straujuma vai Vējonis? Vai varbūt Eiropas Savienības šefs, kas vairāk aizņemts ar biznesa bīdīšanu un naudas pelnīšanu? Vai varbūt atbildīgs par šo svarīgo lēmumu ir ikviens latvietis un arī tie cittautieši, kas sevi uzskata par latviešiem…

Draugiem Facebook Twitter Google+