Latvijā
Sabiedrība

Ziņojums: Jaundzimušo skaits Latvijā neaug tik ātri, kā plānots 12

Pastāv iespēja līdz 2020.gadam nesasniegt iecerēto mērķi par jaundzimušo bērnu skaitu pieaugumu, secināts Pārresoru koordinācijas centra (PKC) izstrādātajā Nacionālās attīstības plāna 2014.-2020.gadam (NAP2020) un Latvijas ilgtspējas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam īstenošanas uzraudzības ziņojuma projektā.

PKC norādīja, ka NAP2020 rīcības virziena “Stabili pamati tautas ataudzei” mērķu sasniegšanai sākotnēji tika plānots investēt kopumā 287,9 miljonus eiro, bet starpposma izvērtējuma brīdi rīcības virziena uzdevumu īstenošanai ir apzinātas kopējās investīcijas 184,9 miljonu eiro apmērā jeb 64,2% no sākotnēji plānotā. No minētajām investīcijām absolūti lielāko daļu jeb 94,1% veido nacionālais finansējums, savukārt Eiropas Savienības (ES) fondu finansējums sastāda vien 5% un cits ārvalstu finansējums attiecīgi 0,9%

“Līdzšinējais progress rādītājā par jaundzimušo bērnu skaitu liecinājis, ka mērķis veicināt dzimstību tiek sekmīgi īstenots, jo līdz šim katru gadu jaundzimušo bērnu skaits bijis lielāks nekā iepriekšējā gadā. Tomēr kopš 2016.gada izmaiņas rādītājā praktiski nav vērojamas, proti, gan 2015.gadā, gan 2016.gadā dzimis līdzīgs bērnu skaits – 21 979 bērni 2015.gadā un 21 968 bērni 2016.gadā. Tas raisa bažas, ka izvirzītais mērķis par jaundzimušo bērnu skaitu 2020.gadā – 24 000 bērnu atbilstoši reālistiskai prognozei un 28 000 bērnu atbilstoši optimistiskai prognozei – varētu netikt sasniegts,” atzina PKC.

Nākotnes prognozes NAP2020 lielā mērā tika balstītas uz priekšnosacījumu, ka pieaugs ģimeņu skaits ar diviem un vairāk bērniem, tomēr, kā rāda statistikas dati, izmaiņas rādītājā par iedzīvotāju skaitu, kuri dzīvo ģimenē ar diviem vai vairāk bērniem, kopš 2014.gada praktiski nav vērojamas, un šis īpatsvars ir viens no zemākajiem ES valstu vidū.

Neskatoties uz to, ka indikatoru rādītāju analīze liecina par kopumā drīzāk sekmīgu virzību uz NAP2020 nosprausto mērķu sasniegšanu ģimenes politikas jomā, eksperti politikas attīstību vērtē kritiski. 71% PKC aptaujāto ekspertu progresu saistībā ar virzību uz tautas ataudzes mērķu sasniegšanu vērtē kā nesekmīgu vai drīzāk nesekmīgu un tikai 22% ekspertu uzskata, ka progress ir drīzāk sekmīgs.

Vēl kritiskāk tiek vērtēts progress attiecībā uz mērķi mazināt nabadzības risku ģimenēm ar bērniem – to kā nesekmīgu vai drīzāk nesekmīgu kopumā vērtējuši 76% ekspertu. Vispozitīvāk tiek vērtēta virzība uz ģimeniskas vai ģimenei pietuvinātas vides nodrošināšanu bērniem.

Galvenais iemesls tam, kāpēc jaundzimušo skaits nepieaug apbilstoši mērķa prognozēm, pēc ekspertu domām ir nepilnības ģimeņu ar bērniem atbalsta sistēmā. Tāpat tiek norādīts, ka nekonsekvence ģimeņu ar bērniem atbalsta politikā liedz uzticēties sistēmai un līdz ar to plānot vairāk par diviem bērniem. Vienlaikus eksperti min, ka jaundzimušo skaitu valstī ietekmē arī jauno ģimeņu emigrācija uz ārvalstīm, ekonomiskā nestabilitāte un nedrošība.

Lai mazinātu ģimeņu ar bērniem nabadzības risku un sekmētu dzimstību, tiek rosināts ne vien pārskatīt ģimenes valsts pabalsta apmēru par trešo un katru nākamo bērnu, bet arī atbalstīt instrumentus, kas varētu sekmēt ģimenes un darba dzīves savienošanu, tai skaitā nodrošināt pirmsskolas izglītības un aprūpes pieejamību, kā arī paredzēt stimulus tiem darba devējiem, kuri ieviesuši elastīgu darba laiku vai attālinātā darba iespējas.

Tāpat tiek rekomendēts uzlabot speciālistu, kuri strādā ar sociālās atstumtības riska ģimenēm, galvenokārt sociālo darbinieku un bāriņtiesu darbinieku zināšanas un prasmes darbam, veicināt speciālistu motivāciju, kā arī uzlabot institūciju savstarpējo sadarbību.

LA.lv