Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks.
Foto – LETA

Ziņojums: Korupcijas apkarošanu valstī vājinājis Streļčenoka vadības stils 7

Viens no iemesliem, kas vājinājis korupcijas apkarošanas darbu valstī, ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pašreizējā priekšnieka Jaroslava Streļčenoka vadības stils, teikts biedrības “Sabiedrība par atklātību – “Delna”” un domnīcas “Providus” kopīgi sagatavotajā ziņojumā.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
TESTS. Jūsu īkšķu novietojums, sakrustojot pirkstus, atklāj daudz par jūsu personību 12
Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Lasīt citas ziņas

Korupcijas apkarošanas darbu ir vājinājis reorganizāciju neskaidrais rezultāts. Pirmo reizi KNAB struktūra reorganizēta 2014.gadā, kad tika likvidēta Korupcijas novēršanas nodaļa un tās vietā izveidota Politikas plānošanas nodaļa un Sekretariāts, kas atrodas Streļčenoka tiešā pārvaldībā. Arī šogad Streļčenoks reorganizējis biroju, kā rezultātā vairāki darbinieki to pametuši. Ekspertiem tas liek uzdot jautājumu – kāds bija Streļčenoka ieviesto reorganizāciju mērķis – vai tie bija vērsti uz KNAB korupcijas apkarošanas spēju attīstību vai atbrīvošanos no darbiniekiem. Neesot arī saprotams, kāpēc šogad īstenoto reorganizāciju rezultātā izveidota Informācijas analīzes nodaļa, kas pamatā nodarbojas ar pārskatu un statistikas gatavošanu.

Aktuāls jautājums esot par izglītības prasībām KNAB darbiniekiem, jo šogad atlaisti darbinieki ar darba specifikai atbilstošu izglītību tiesību zinātnē un operatīvajā darbā un ilgstošu darba pieredzi korupcijas jomā. Lai gan likumā noteikts, ka izmeklētājiem ir jābūt ar augstāko izglītību, KNAB vadība kā prasību izvirzījusi augstāko izglītību ekonomikā. Birojs tā arī nav izskaidrojis, kā pieņemts šāds lēmums un kāpēc ekonomiskā, nevis finansista vai būvnieka, izglītība izvirzīta kā prioritāte.

CITI ŠOBRĪD LASA

Ziņojumā arī norādīts, ka laikā, kamēr KNAB vada Streļčenoks, ir atlaisti profesionāļi un darbā pieņemti biroja vadītājam pietuvināti cilvēki. Tā, piemēram, 2012.gadā Streļčenoks par savu vietnieci vienpersoniski iecēlis Ilzi Jurču. Turklāt uz šo amatu nav rīkots ne atklāts, ne arī iekšējs konkurss. Lai gan likums šādu rīcību pieļauj, iekšējais KNAB normatīvais akts nav ievērots. Arī šogad atlaisti vairāki profesionāli darbinieki – Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs Juris Jurašs, viņa vietnieks Mārtiņš Lode un Izmeklēšanas nodaļas vadītāja Lienīte Šikore. Savukārt par priekšnieka vietnieku darbā pieņemts Streļčenoka kursabiedrs Jānis Roze – arī viņš amatā iecelts bez konkursa, lai gan Ekonomiskās attīstības un sadarbības organizācija 2014.gadā rekomendēja likumā noteikt KNAB darbinieku iecelšanu konkursa kārtībā.

Eksperti vērš uzmanību uz pastāvošu risku, ka bez konkursa amatos netiek iecelti spējīgākie darbinieki, tādējādi raidot biedējošu signālu pārējiem KNAB izmeklētājiem, radot spriedzi, ka jebkurā laikā var tikt atbrīvoti no darba, pamatojot to ar reorganizāciju vai mainot nepieciešamās izglītības prasības.

“Delnas” un “Providus” eksperti ziņojuma noslēgumā minējuši vairākas rekomendācijas atbildīgajām amatpersonām KNAB darba uzlabošanai, tostarp stiprināt KNAB priekšnieka līderības prasmes un uzlabot iestādes personālpolitiku.

Ziņojums ir tapis saistībā ar pretkorupcijas politikas un labas pārvaldības ekspertes Līgas Stafeckas veiktā pētījuma “KNAB 2011-2016: iekšējās turbulences laiks” rezultātiem. Ziņojuma mērķis ir vērst valsts amatpersonu uzmanību uz nepieciešamību stiprināt KNAB darba efektivitāti, cīņu ar korupciju Latvijā kopumā un samazināt korupcijas izraisītos zaudējumus.