Mobilā versija
Brīdinājums +15.6°C
Rodrigo, Rauls
Pirmdiena, 25. septembris, 2017
12. septembris, 2017
Drukāt

Ziņojums: Skolotājiem algas Latvijā lielākas nekā līdzīgu izglītības pakāpi ieguvušajiem (3)

Foto - LETAFoto - LETA

Skolotāju algas Latvijā ir zemākās OECD valstu vidū, taču vienlaikus skolotāji Latvijā saņemt par aptuveni 20% lietāku algu nekā citi iedzīvotāji ar līdzīgas pakāpes izglītību, liecina jaunākais starptautiskais ziņojums par izglītību “Education at a Glance”.

Ziņojumā skaidrots, ka absolūtajos skaitļos vidējās Latvijas skolotāju (no pirmsskolas līdz vidusskolai) algas gadā ir zemākās starp visām OECD dalībvalstīm un partnervalstīm. OECD pētnieki aprēķinājuši, ka vidējās izglītības skolotāja vidējā alga gadā ir 18 400 dolāri (aptuveni 15 373 eiro), kas ir apmēram 2,5 reizes mazāk nekā OECD valstīs vidēji (33 000 dolāri jeb aptuveni 27 572 eiro).

Vienlaikus OECD pētnieki uzsvēra, ka, salīdzinot ar tādu pašu izglītības pakāpi ieguvušo iedzīvotāju algām valstī, skolotāji Latvijā ir daudz labāk apmaksāti. Kamēr citās valstīs un ekonomikās, par kurām ir pieejami dati, sākumskolās un vidējās izglītības pirmā un otrā posma skolotāji saņem mazāku atalgojumu, nekā citi iedzīvotāji ar līdzīgas pakāpes izglītību, Latvijā skolotāji saņem par 20% vairāk.

Ziņojumā uzsvērts, ka relatīvi augstās algas ir viens no svarīgākajiem faktoriem, lai piesaistītu un paturētu skolās augsti kvalificētus skolotājus.

Tāpat uzsvērts, ka skolēnu skaits klasē Latvijā ir mazāks par vidējo OECD gan sākumskolā – 16 skolēni klasē salīdzinājumā ar OECD vidēji 21, gan vidējās izglītības pirmajā posmā jeb pamatizglītības otrajā posmā – 15 skolēni salīdzinājumā ar OECD vidēji 23.

Šīs salīdzinoši mazās klases palielina izglītības izmaksas, jo prasa algot vairāk skolotāju uz noteiktu skaitu skolēnu. Tomēr Latvija vismaz daļēji to kompensē, nosakot skolēniem mazāku mācību stundu slodzi, teikts ziņojumā.

Ar 169 dienām sākumskolā un 173 dienām pamatizglītības otrajā posmā Latvijai ir viens no īsākajiem mācību gadiem obligātajā izglītībā starp visām OECD valstīm, kā arī mazākais obligāto mācību stundu kopējais skaits skolēniem starp visām OECD dalībvalstīm, noskaidroja OECD pētnieki.

Taču, neskatoties uz mazāku mācību stundu slodzi skolēniem, skolotāju no sākumskolas līdz vidusskolai kopējais oficiāli noteiktais darba laiks Latvijā ir krietni virs vidējā OECD valstu rādītāja. Taču mazāk par pusi no šī laika – 735 stundas gadā, skolotājiem ir jāatrodas skolā, un tas ir zemākais skolā veicamais darba laika apjoms no visām OECD valstīm. Pamatizglītības posma skolotāji Latvijā mācīšanai klasē velta mazāk astronomisko stundu, nekā vidēji OECD valstīs.

OECD eksperti ziņojumā norādīja, ka tas nozīmē, ka skolotāji var atvēlēt nozīmīgu darba laika daļu ļoti svarīgām aktivitātēm, kas neietver mācīšanu klasē, piemēram, skolēnu rakstu darbu vērtēšanai, sagatavošanos stundām, sanāksmēm ar citiem skolotājiem un papildus darbam ar talantīgiem bērniem un tiem, kuriem nepieciešams lielāks atbalsts.

Ziņojumā uzsvērts, ka visi nosauktie faktori – mācību stundu slodze, mācīšanas laiks klasē, skolēnu skaits klasē un skolotāju algas – ietekmē skolotāju piedāvājumu un pieprasījumu valstī. Veidot labvēlīgus nosacījumus, lai piesaistītu skolotāja profesijai labākos kandidātus, var izrādīties īpaši svarīgi tādās valstīs kā Latvija, kas sastopas ar skolotāju darbaspēka novecošanos, piekodināts ziņojumā.

Gan pamatizglītības otrajā posmā, gan vidējā izglītībā skolotāju vidējais vecums Latvijā ir 48 gadi, kas ir trešais augstākais visās OECD dalībvalstīs un partnervalstīs. Apmēram 50% šajās izglītības pakāpēs strādājošo skolotāju ir 50 gadus veci un vecāki, kas ir ievērojami vairāk nekā OECD vidēji – 36% vidējās izglītības pirmajā posmā un 40% vidējās izglītības otrajā posmā.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. ir meli, ir lieli meli un ir statistika. statistikā izvelas kriterijus pēc tā kādu rezultātu grib iegūt, vismaz pie mums noteikti, un tālāk jau ir tīra matemātika, ka pat pārmest īsti nav ko:)
    rakstam ir vairāki mērķi un visi galvenokārt politiķu diktēti. tā kā ar zemākajām algā starp oec valstīm nepastrīdesies, tās rēķina viņi un musu statistiķi nevar manipulet, tad pasutitājs lika pierādit ka skolotājs vienalga saņem daudz uzrodas mistiski 20% vairāk nekā ar lidzigu izglitibu strādājošie. kas pat ar neapbruņotu aci ir redzams ka ir klaji melots. šie meli uzreiz 2 mērķus sit; 1 skolotāji nedrikst prasit lielāku algu jo jau tā “saņem vairāk nekā citi” un 2 mūžam skaudigie letiņi atkal var lamāt skolotājus ka tie daudz saņem un maz dara
    kautkā gan nemana pie skolām tās rindas ar strādāt gribētājiem kas gaida kad vakance uzradisies. mācibu gads jau sācies un cik lasiju vel visās skolās nav varets skolotājus atrast pat situācijā kad fizkulturietis matemātiku iet mācit jo vienkārši nav kam

  2. ar datiem un nesalīdzināmu lielumu “salīdzināšana !!!

    Salīdzināt skolotāja darbu ar nekvalificēta darbinieka bakstīšanos uzkopšanas darbos ir ņirgāšanās par izglītības nozīmi !
    Ja skolotājam, lai kaut cik nopelnītu, ir jāskraida pa vairākām darba vietām, tad, protams, astronomisko stundu skaits klasē iznāk mazāks, jo uzskaita jau tikai pamatdarba vietā !
    Ka skaits klasē ir mazāks, tas nebūt nenozīmē, ka proporcionāli mazāk % arī viela izskaidrojas !
    Lai strādātu ar lielākotiesu kontingenta vajadzētu būt speciālām slodzēm, izcenojumiem, piemaksām par kaitīgiem darba apstākļiem, pagarinātiem atvaļinājumiem !
    Kurā skolā vēl ir atlikuši ar datoriem strādāt nespējīgi skolotāji ???

    OECD vispār ir mākslīgs, no realitātes tāls teorētisks veidojums !

    Artiķelis ir demagoģisks, ar nolūku sarīdīt pret skolotājiem(katras tautas noturētājiem attiecīgajā civilizācijas līmenī un līmeņa paaugstinātājiem) !!!

Draugiem Facebook Twitter Google+