Mobilā versija
+5.5°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
25. jūnijs, 2015
Drukāt

Ziņojums: Ziemeļvalstis, Baltija un Polija ir Eiropas jaunā frontes līnija (12)

Foto - LETAFoto - LETA

Eiropas jaunā frontes līnija ir Ziemeļvalstis, Baltijas valstis un Polija, kuras satrauc Krievija, kas pārskata vēsturi un strauji bruņojas, teikts Eiropas politikas analīzes centra (CEPA) ziņojumā par Baltijas jūras reģiona drošību.

Ziņojumā norādīts, ka visapdraudētākās valstis reģionā ir tieši Baltijas valstis, pret kurām Krievija var vērst diversijas vai negaidītu uzbrukumu.

Ziemeļu piecinieks – Dānija, Somija, Islande, Norvēģija un Zviedrija -, Baltijas trijnieks – Igaunija, Latvija un Lietuva – , un Polija “uz papīra ir pietiekoši bagātas, lai varētu sevi aizstāvēt: to kopīgais iekšzemes kopprodukts ir 2,3 triljoni ASV dolāru (2,05 triljoni eiro), kas ir aptuveni par trešdaļu vairāk nekā Krievijas IKP – 1,7 triljoni ASV dolāru (1,52 triljoni eiro). Taču tās dalās valstīs, kas ir NATO dalībvalstis un kas nav, kas ir ES dalībvalstis un kas nav, lielās un mazās, turīgās un mazturīgās, valstīs, kas daudz tērē aizsardzībai un kas tērē maz,” teikts ziņojumā.

“Šo valstu stratēģiskā nesaskaņotība, nespēja sevi aizsargāt bez ārējas palīdzības un no tā izrietošie draudi NATO uzticamībai reģionā padara NBP9 (Ziemeļvalstu, Baltijas un Polijas) drošību par globāli svarīgu jautājumu,” teikts ziņojumā.

Polija un Igaunija ir vienīgās reģiona valstis, kas tērē 2% no IKP aizsardzībai. Varšavu un Tallinu satrauc, ka tām nāksies uzņemties nastu un atbalstīt citas valstis, kas tērē mazāk.

“Polija uzskata, ka tā sava izmēra un stratēģiskās kultūras dēļ būs zaudētāja jebkurā sadarbībā ar kādu mazāku un vājāku valsti. Savukārt Baltijas un Ziemeļvalstis baidās no Polijas politiskās neprognozējamības. (..) Zviedrijas un Somijas elite un sabiedrība baidās no ievilkšanas Amerikas vadītā militārā aliansē. Baltijas valstis baidās no jebkādas atkāpes no 5.panta garantijām. Dānija ir skeptiska par jebko, kas varētu vājināt NATO centrālo lomu. Norvēģija baidās, ka citas valstis neizprot draudus un iespējas, ar ko tā saskaras. Piecas Ziemeļvalstis baidās, ka nabadzīgākās un sliktāk pārvaldītās Baltijas valstis neiederēsies viņu kopīgajā sadarbībā. Baltijas valstis neuzticas viena otrai, kā arī nespēj sadarboties bez klupšanas akmeņiem un raizējas, ka pārējais reģions tās uzskata par pārāk mazām un pārāk vājām, lai uztvertu nopietni,” situāciju Baltijas reģionā raksturo CEPA.
Ziņojumā arī norādīts, ka pašlaik nepastāv visas deviņas valstis vienojoša sadarbības shēma, kuru varētu padziļināt. Tagadējā Baltijas jūras valstu padomē ietilpst arī Krievija, Vācija un Eiropas Komisija, taču tā nav aizsardzības organizācija, bet gan sarunu kanāls.

Pēc CEPA novērtējuma, Krieviju neinteresē Varšavas pakta atjaunošana, ne arī iespēja pievienot plašas teritorijas, kuras apdzīvo naidīgi ārzemnieki. Kremlis vēlas, lai tai piegulošajā teritorijā “nenotiktu nekas tāds, par ko mēs nezinām un kas mums nepatīk”.

Negaidīts uzbrukums Baltijas valstīm varētu būt iespējams tikai tādā gadījumā, ja Krievija atvilktu tos aptuveni 15 līdz 20 tūkstošus karavīru, ko tā iesūtījusi Ukrainas austrumos, jo Krievijai nav militāru līdzekļu diviem vienlaicīgiem kariem, teikts ziņojumā.

Tomēr Krievijas nesenās militārās mācības parādījušas Krievijas bruņoto spēku manevrēšanas spējas, kas ļautu Maskavai strauji izvērst militāro operāciju Baltijas jūras reģionā. Pat NATO militārās komitejas komandieris ģenerālis Petrs Pavels atzinis, ka Krievijas varētu iekarot Baltijas valstis dažu dienu laikā, pirms vēl tiktu iedarbināti NATO lēmumu pieņemšanas mehānismi.

“Šāds veiksmīgs solis radītu dilemmu. Vai Rietumiem pielietot militāro spēku, lai atgūtu šīs teritorijas iespējamu Krievijas kodoldraudu priekšā? Vai arī tā mēģinātu risināt sarunas?” jautā CEPA.

Ziņojumā ieteikts stiprināt Ziemeļvalstu, Baltijas valstu un Polijas politisko un militāro sadarbību, kā arī organizēt kopīgus militāros iepirkumus, bruņoto spēku mācības un savienojamību.

Baltijas jūras reģiona valstīm ieteikts arī uzlabot gan slepeno datu, gan arī brīvpieejā iegūtās informācijas par Krieviju apmaiņu, kā arī labāk koordinēt kopīgu darbu pret Krievijas spiegošanu, korupciju un organizēto noziedzību, norāda CEPA.

Centrs arī aicina Baltijas valstīs pastāvīgi izvietot NATO spēkus un bruņojumu, tostarp arī Polijas un Ziemeļvalstu karavīrus, kas darbotos pēc līdzīga principa kā tagadējā Baltijas valstu gaisa telpas aizsardzības misija.

“NATO sauszemes un jūras spēkiem vajadzētu līdzīgas pilnvaras kā gaisa telpas uzraudzības misijas NATO iznīcinātājiem, kuriem nav vajadzīga NATO sanāksme, lai paceltos un atvairītu iebrucēju,” teikts ziņojumā.

CEPA arī norāda uz ASV svarīgo lomu Eiropas drošības garantēšanā.

Vairumam Eiropas nāciju NBP9 problēmas nav prioritāte, kā arī tās nevēlas pieņemt militāras konfrontācijas iespējamību ar Krieviju, tādējādi tikai ASV var pamudināt NBP9 valstis uz drošības un aizsardzības sadarbību, kas tām nepieciešama, lai stātos pretī Krievijas draudiem, norāda CEPA, kā viceprezidents ir žurnāla “The Economist” Austrumeiropas eksperts Edvards Lūkass.

“NATO uzticamība ir atkarīga no tā, vai alianse spēj garantēt NBP9 drošību un īpaši trīs visapdraudētākās valstis – Igauniju, Latviju un Lietuvu,” teikts ziņojumā.

Pievienot komentāru

Komentāri (12)

  1. Nu situācija kopumā ir nopietna un ne tikai Baltijas, bet principā visas eiropas tautas šobrīd ir ieciklējušās ir kara varbūtības ignorēšanu līdz pēdējam brīdim. “Gan jau nebūs”.. Principā kārtis mums ir iedalītas sūdīgas. Ja krievs te iepisīs iekšā, ārā viņu dabūt būs grūti, NATO mūs uzmetīs un zemessargi kā partizāni šaus krievus uz ielām vēl pāris gadus. Tad arī tos nošaus un pēdējie latvieši aizbēgs uz rietumiem. Principā pēdējais chapteris latviešu eksistences vēsturē.

  2. Sen Latvijā nav bijuši lopu vagoni ? Negibēsi šaut – brauksi rakt urāna rūdu, protams sargu uzraudzībā…

  3. Ko tu te vāvuļo – konflikta gadījumā tavas ironiskās frāzes par lielgabalgaļu tev pašam pārvērtīsies skaudrā īstenībā – tiksi iesaukts armijā, tev iedos plinti un tad varēsi ironizēt tālāk, vai amerikāņi tev iedos kādu patronu vai nē, ar ko aizstāvēties.

  4. Vai tad mēs no vēstures negribam neko mācīties? Ja paši mēs nerupēsimies par mūsu valsts drošibu, ari NATO lielvalstis nenāks mums paliga; ja gadienā, tas mums būtu vajadzigs.
    Laiks ir mazāk kladzināt un vairāk piestrādāt pie divdesmit-pirmā-gada-simta valsts drošības prasibām.

    • Kā tā piestrādāšana izpaudīsies – atdot valsts budžetu amerikosiem bruņojuma un sakaru sistēmu iegādei un pašiem par lielgabalgaļu…?

  5. Pierobežniece Anna Atbildēt

    Vai eiropā jau karš sācies? Neko nesaprotu. Mums viss mierīgi.

  6. Jūsu avīze laikamir sākusi iet skuju taku. .. reklāmas jūsu vietnē jau ir kuat kādā svešvalodā! Lūk kas ir redzams, lasot rakstu par “Ziņojums: Ziemeļvalstis, Baltija un Polija ir Eiropas jaunā frontes līnija,” vietnē rēgojas kaut kas nesaprotams: Поздравляем Вы были выбраны для получения комплекта обучения Форекс
    Ārprāts!

  7. Ko tad Putins ar savu avantūristisko politiku ir panācis: Krievijas izolāciju no Rietumiem, investīciju un jaunu Rietumu tehnoloģiju apsīkumu savā valstī, valsts ekonomisku lejupslīdi un būtisku tirdzniecības samazinājumu ar pārējo pasauli , sanaidojis krievus ar ukraiņiem un uzcēlis jaunu neuzticības barjeru
    ar saviem kaimiņiem. Ja līdz Ukrainas konfliktam Rietumvalstis Baltijas valstu neuzticību Krievijai uzskatīja par pārspīlējumu, tad tagad Rietumi praktiski pārliecinājās, ka šīm bažām bija un ir reāls pamats. Faktiski šāda Krievijas pašizolācijas politika agri vai vēlu novedīs šo valsti līdz sabrukumam un augstie reitingi Putina atbalstam te nepalīdzēs. Jo nekādu ieguvumu valsts līmenī jau nav, ir tikai zaudējumi.

  8. Civilizētām valstīm pret barbariem ir jāaizsargājas.

    • Krievija jau 101 reizi saka mees neesam drauds. bet taadu apdauziitu deelj ,kaa tu ASV izprovacees Krieviju ,ja ne ar muusu pashu baalelinjiem piespiestiem pie Latvija Krivijas robezjas ,tad ar diversijaam … Latvija veel nav gatava saprast ,ka manipuleejot ar mums ASV ieguust atljaujuriikoties ar muusu zemi , resursiem un cilveeku dziiviibaam ,jo mees pashi esam devishi tam piekrishanu uzticeedamies meliem kurus seej muusu valdiiba .

Zviedrijā atklās pasaulē pirmo ledus viesnīcu, kas darbosies visu gaduZviedrijā decembra vidū plānots atklāt pasaulē pirmo no ledus veidoto viesnīcu, kas darbosies visu gadu.
Draugiem Facebook Twitter Google+