Mobilā versija
-3.0°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
4. jūlijs, 2014
Drukāt

Deputāti nesaudzīgi kritizē premjeres ziņojumu par nacionālo drošību (1)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Vakar Saeimas ārkārtas sēdē Ministru prezidente Laimdota Straujuma (“Vienotība”) iepazīstināja deputātus ar valdības sagatavoto nacionālās drošības ziņojumu. Ministru kabinetā šis dokuments tika apstiprināts jau jūnija vidū. Arī “Latvijas Avīze” tā saturu izklāstīja jau 17. jūnija numurā. Taču premjere dažādu iemeslu dēļ uz Saeimas sēdi varēja ierasties tikai vakar. Savā uzrunā gan viņa neko jaunu nepateica – vien nolasīja ziņojuma kopsavilkumu. Tieši par to viņa izpelnījās pārmetumus ne vien no opozīcijas pārstāvjiem, bet arī koalīcijas partneriem.

“Ziņojuma ceļojums no drošības struktūrām un valdības līdz Saeimas tribīnei ilgst vismaz vairākus mēnešus. Pa šo laiku tas ir apklājies ar zināmu pelējumu. Premjera biroja darbinieki varētu mazliet to dokumentu uzfrišināt, lai mums te nav jāklausās diezgan veca informācija,” debatēs piktojās deputāts Kārlis Seržants (ZZS). Viņam nacionālās drošības ziņojums atgādinājis vecmāmiņas pasaku “kad aiz logiem trako vējš un vētra, bet vecmāmiņa stāsta, ka mēs esam siltā istabā zem segas, ka viss ir kārtībā un sliktais notiek tikai ar citiem, nevis ar mums”. Tāpat Seržants būtu vēlējies vairāk informācijas par reālo Krievijas ekonomikas ietekmi Latvijā: “Jo mēs redzam, ka tomēr joprojām turpinām koķetēt ar iespējamiem Krievijas investoriem “Liepājas metalurga” sakarā. Arī kā iespējamie “Citadeles” pircēji tiek minēti Krievijas uzņēmēji, kuru sakari ar Krievijas organizēto noziedzību parādījās jau pirms gadiem desmit atklātībā, bet mēs ar viņiem turpinām runāt kā ar potenciāliem partneriem.”

Sašutumu neslēpa arī Nacionālās apvienības (NA) pārstāve Vineta Poriņa. “Visskumjākais ir tas, ka jau ziņojuma ievadā Latvija nosaukta nevis par Eiropas Savienības vai NATO dalībvalsti, bet par “valsti starp ES un NVS”, dokumentu citēja Poriņa. Viņa arī aizrādīja, ka par Krievijas politiku dokumenta autori rakstījuši ļoti izvairīgā tonī, neminot Krimas aneksiju un militāro okupāciju. “Arī draudu vērtējums vietām šķiet pilnīgi nepareizs. Terorisma draudi tiek saistīti galvenokārt un tikai ar radikālo islāmu. Jādomā, ka Ukrainā teroristi arī ir islāmisti vai arī banderieši un fašisti, kā to apgalvo Krievijas propaganda,” ironizēja deputāte.

Viņa arī pauda nožēlu, ka valsts netaisās piešķirt naudu zemessardzes apgādei ar prettanku un pretgaisa ieročiem, toties stiprināšot nacionālo drošību, “piemājas cūku novietņu uzraudzību un mežacūku orālo vakcināciju Latgales reģionā” (ziņojuma 67. lappuse). Poriņas partijas biedre Ināra Mūrniece norādīja uz Latvijai tipisku paradoksu – dokumentā ir secināts, ka pastāv problēma ( Krievijas informatīvā ietekme Latvijā, kas primāri tiek īstenota caur Krievijas kontrolētajiem plašsaziņas līdzekļiem un ilgtermiņā var apdraudēt valsts drošību), bet šīs problēmas risināšanai nekas netiek darīts. “Man ir bažas – ja šāda situācija ieilgs, ja nekas netiks darīts pēc būtības, tad nākamā gada ziņojums mediju jomā būs apmēram tāds pats kā līdz šim vai varbūt vēl bēdīgāks,” brīdināja Mūrniece, atgādinot, ka izpildvara joprojām kavējas ar mediju nodaļas izveidošanu.

Ilmārs Latkovskis (NA) uzsvēra, ka vāja integrācija un sašķelta sabiedrība ir valsts drošības Ahilleja papēdis. Viņš Latvijas iespējas integrēt cittautiešus salīdzināja ar mazu kaujas vienību, kurai ir jācīnās ar milzīgu bruņotu pārspēku.

Opozīcijas pārstāvim Jānim Ādamsonam (“Saskaņas centrs”) drošības ziņojums vairāk atgādinot nevis vienotu dokumentu, bet gan daudzus dažādus dokumentus, kas steigā ir salikti kopā. “Ir detalizētas sadaļas, kas mijas ar sadaļām, kurās ir tikai tukšas, neko neizsakošas birokrātiskas frāzes. Ziņojumā ļoti grūti atrast kaut kādus secinājumus vai rekomendācijas par to, kā uzlabot valsts drošību un cīnīties ar nākotnes izaicinājumiem. Nav detalizētas trūkumu analīzes par paveikto un prognozes par nākotni. Ar pūlēm tas ir atrodams tikai dažās sadaļās. Daudz teikumu un frāžu ir pārkopēts no iepriekšējiem ziņojumiem,” kritizēja Ādamsons.

Viens no retajiem, kas debatēs aizstāvēja valdības sagatavoto ziņojumu, bija Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Valdis Zatlers (RP). Viņaprāt, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, šogad dokuments sagatavots kvalitatīvs un viegli saprotamā valodā, līdz ar to pieejams ne tikai drošības ekspertiem, bet arī plašākai publikai. Turklāt šoreiz tajā pievērsta uzmanība ne tikai tradicionālajiem drošības jautājumiem, bet arī tādām jomām kā veselības aprūpe un korupcijas apkarošana.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Ļoti nožēlojams fakts priekš Latvijas. Un, Zatlers jau nu ir īstais speciālists drošības jautajumos…

Draugiem Facebook Twitter Google+