Zirgaudzētāji spriež, kā glābt Latvijas šķirni 0
Abu zirgaudzētāju organizāciju pārstāvji februāra nogalē tikās sanāksmē Siguldā, lai spriestu par vienotu rīcību Latvijas šķirnes zirgu genofonda saglabāšanā un ciltsdarba uzlabošanā.
“Zirgu skaits kļūst arvien mazāks, un mums jādomā, kā glābt Latvijas ciltskodolu, lai šķirnes zirgu audzēšanu neaizlaistu pilnīgā pašplūsmā,” atzina Latvijas Šķirnes zirgu audzētāju (LŠZAA) asociācijas izpilddirektore Aija Luse-Budrēvica, savukārt Juris Mežinieks no Latvijas Zirgaudzētāju biedrības (LZB) norādīja, ka ar katru gadu pieaug nekvalitatīvu kumeļu un jaunzirgu skaits. Saieta dalībnieki, kuru vidū bija arī Zemkopības ministrijas pārstāves, vienojās par kopīgām reģionālām zirgaudzētāju sanāksmēm un nepieciešamību izveidot vienotu vaislas ērzeļu vērtēšanas komisiju.
Kā atzina zirgaudzētājs Kārlis Neilands, pēc divu stundu diskusijām lēmums par abu biedrību kopīgi izveidotu vaislas ērzeļu vērtēšanas komisiju jau vien atzīstams par lielu panākumu, kas palīdzēs izbeigt tā saucamo staigāšanu no vienas biedrības uz otru. Līdzšinējā kārtība ļāvusi saimniekam, kas savu ērzeli nav varējis nosertificēt vienas biedrības veidotā vērtētāju komisijā, doties uz otru organizāciju, kas vēlmē piesaistīt jaunus biedrus izbrāķēto ērzeli atzinusi par vaislai derīgu.
Uzklausot vairāku zirgaudzētāju pārmetumu par nepietiekamu saziņu gan ar biedrību, gan arī savstarpēji, A. Luse-Budrēvica atbalstīja ierosinājumu par reģionālo sanāksmju rīkošanu, lai “nodefinētu audzēšanas un izmantošanas mērķi”. “Audzētājiem liekas, ka viņi ir ļoti tālu no organizācijām, un organizācijas nevar īsti saprast audzētāju viedokli, kas ir ļoti dažāds. Tāpēc jāsaprot, kā un kādā veidā mēs tālāk darbojamies,” noteica LŠZAA izpilddirektore. Priekšlikumam rīkot kopīgas sapulces piekrita arī LZB prezidents Edgars Treibergs.
